Nākamajam gadam pagaidu budžets. Ko tas nozīmē?

Saeima likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīja pirmajā lasījumā. Tam ir noteikts steidzamības statuss. Otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu skatīs 6. decembrī.

Jau tūlīt pēc 13. Saeimas ievēlēšanas tika aktualizēts jautājums par valsts budžetu, kuru iesniegt tiesības ir tikai jaunajai valdībai. Ja līdz tam nenonāk un gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā, Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus nosaka finanšu ministrs. Šādā situācijā valsts izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada piešķīrumiem.

Tas savukārt nozīmē, ka šajā “tāmē” neiekļaujas izdevumi, kuri nepieciešami arī valsts jaunajā saimnieciskajā gadā – gan šogad sākto reformu turpināšanai (atalgojuma palielināšana pedagogiem), gan lai pildītu Satversmes tiesas lēmumus (atalgojuma palielināšana tiesnešiem), gan citiem šogad izteiktajiem apsolījumiem, kas palielina izdevumus pensijām, iekšlietu sistēmā u. c. nodarbinātajiem.

Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola, pašreiz arī finanšu ministre, Saeimas plenārsēdē lūdzot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu un noteikt tam steidzamību, uzsvēra, ka pašreiz valstī ir īpaša situācija – valdība vēl nav izveidota un nevarēs laikus pagūt sagatavot un pieņemt budžetu.

Tādas situācijas jau ir bijušas – 1999. gadā un 2003. gadā. Tām ir arī likumā noteikts regulējums, proti, finanšu ministram ir pilnvaras apstiprināt valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, taču vienlaikus ir arī ierobežojums – tie mēnesī nevar pārsniegt 1/12 daļu no iepriekšējā gada budžeta izdevumiem, nevar tikt uzsākti jauni pasākumi. Līdz ar to var rasties problēmas, tai skaitā nebūtu iespējams nodrošināt normatīvo akti izpildi arī atlīdzības jomā (piemēram, pedagogiem šādā situācijā nākamgad janvārī alga būtu zemāka nekā šogad decembrī), nebūtu atrunātas attiecības starp valsti un pašvaldībām un citi jautājumi.

Finanšu ministre norādīja, ka ierosinājums par pagaidu budžetu paredz, ka tiktu ņemta vērā nevis 1/12 daļa no iepriekšējā gada budžeta, bet gan vidējā termiņa budžets. Tas ļautu pildīt valsts funkcijas nemainīgā līmenī līdz brīdim, kad būs spēkā jaunais budžets.

Jaunās kārtības iespēja – vidējā termiņa budžeta rāmis

FM sagatavoto Grozījumu Likumā par budžetu un finanšu vadību 15. pantā noteikts, ka:

• izdevumi nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku (tai skaitā pieņemto normatīvo aktu) finansēšanu;
• tiek turpināta to budžeta politikas un izpildes nosacījumu, kas noteikti iepriekšējā saimnieciskā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā, izpilde, izņemot terminētus pasākumus;
• tiek nodrošināts stabils nepieciešamais finansējums pašvaldībām funkciju veikšanai, apstiprinot mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadali, ievērojot iepriekšējā gada politiku, un aizņēmumu, galvojumu izsniegšanas nosacījumus u. c.

FM anotācijā paskaidrojusi, ka pilnvarojumi, kas tiks piešķirti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību grozīto 15. pantu, izbeigsies, kad stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiks reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu.

FM arī norāda, ka pagaidu budžeta aprēķina principi varēs tikt piemēroti arī turpmākajos Saeimas vēlēšanu gados, ja tas būs nepieciešams.

Būtiskākās 2019. gada jauno izdevumu pozīcijas

Informācijā par valsts budžeta veidošanas procesu FM ir norādījusi būtiskākās pozīcijas, kur izdevumiem nākamgad jau janvārī objektīvi jābūt lielākiem par 1/12 daļu no šā gada izdevumiem:

• Saeimas apstiprināto normatīvo aktu izpilde pensiju un pabalstu jomā (pieaugums pret 2018. gadu 10 360 211 eiro);
• 2018. gada 1. septembrī paaugstinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšana nemainīgā līmenī arī 2019. gadā (pieaugums pret 2018. gadu 17 587 293 eiro);
• Satversmes tiesas spriedumu izpilde par tiesnešu un prokuroru darba samaksu (ietekme pret 2018. gadu 8 876 852 eiro);
• Satversmes tiesas spriedumu izpilde par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām (ietekme pret 2018. gadu 16 097 729 eiro).

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) 28. novembrī, izskatot jautājumus par FM ierosinātajiem grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī fiskālās attīstības perspektīvas, ierosina pagaidu budžeta gatavošanā ievērot maksimālos budžeta izdevumu apmērus 2019. gadam, kuri ir apstiprināti Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2018., 2019. un 2020. gadam, norādīts FDP informācijā medijiem.

D. Reizniece-Ozola Saeimas plenārsēdē uzsvēra, ka valstī budžeta stāvoklis ir stabils.  Eiropas Komisija Latvijas iesniegto budžeta plānu ir atzinusi par atbilstošu.