Nākamā gada budžetu 13. Saeimai iesniegs jaunā valdība

Jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāk novembra pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras, – noteic Latvijas Republikas Satversmes 12. pants. 13. Saeima uz pirmo sēdi pulcēsies 6. novembrī.

Gada nogalē likumdevējiem budžeta pieņemšana ir ne tikai atbildīgs, bet arī darbietilpīgs pienākums. Publiskajā telpā parādās interese arī par to, jo pirms vēlēšanām ir pieņemta virkne solījumu un lēmumu, kuri nākamgad paredz lielākus ieguvumus gan vairākās nozarēs strādājošajiem (tostarp pedagogiem, sociālajiem aprūpētājiem), gan atsevišķu sociālo grupu atbalstam (pensionāriem). Turklāt politiskie spēki pirms vēlēšanām nav skopojušies ar solījumiem, kuru īstenošanai arī būs vajadzīga valsts nauda.

Saeimas vēlēšanu gadā gan nākamā gada budžeta, gan vidējā termiņa budžeta likumu pieņem jaunievēlētā Saeima.

Budžeta izstrāde atbilstoši grafikam

Gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem sagatavošanas uzsākšanai un nodrošināšanai ar Ministru kabineta (MK) 2018. gada 12. marta rīkojumu tika apstiprināts abu likumprojektu sagatavošanas grafiks.

Finanšu ministrija (FM) martā vēstīja, ka darbu pie budžeta likumprojektu sagatavošanas nepieciešams sākt savlaicīgi, lai jaunievēlētajai Saeimai un MK nodrošinātu nepieciešamo informāciju galīgo lēmumu pieņemšanai un likumprojektus būtu iespējams pieņemt vēl šogad, lai tie stātos spēkā jau 2019. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku 15. oktobrī Māra Kučinska valdībai ārkārtas sēdē jāapstiprina budžeta plāns, tas jāiesniedz Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai (Eiropas Savienības finanšu ministru padome).

MK 15. oktobra ārkārtas sēdē tiks izskatīts saīsinātais Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2019. gadam, kas ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, informē FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Parastā kārtība ir tāda, ka visām eirozonas dalībvalstīm līdz kārtējā gada 15. oktobrim EK un Eirogrupai jāiesniedz nākamā gada valsts budžeta projekts. Šogad 6. oktobrī Latvijā notika Saeimas vēlēšanas, un attiecīgi līdz 15. oktobrim vēl nav izstrādāts nākamā gada valsts budžeta projekts.

Šajā situācijā Latvijai līdz 15. oktobrim ir jāiesniedz EK un Eirogrupai saīsinātais vispārējās valdības budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas scenārija. Tas nozīmē, kā jāiesniedz galveno budžeta rādītāju prognozes, kādas tās būtu, ja netiktu pieņemti jauni budžeta ieņēmumus un izdevumus skaroši lēmumi. Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka pēc tam, kad jaunā valdība ir izstrādājusi valsts budžeta projektu, budžeta plāns pirms tā apstiprināšanas Saeimā Eiropas Komisijai un Eirogrupai tiek iesniegts atkārtoti.

Kas notiek, ja budžets līdz gadumijai nav pieņemts

Likums par budžetu un finanšu vadību paredz: ja gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā, valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus nosaka finanšu ministrs. Šādā situācijā valsts izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas.

Apropriācija ir valsts budžeta likuma piešķirta pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.

Līdz ar to atbilstoši šī likuma 15. panta nosacījumiem, ja, sākoties 2019. gadam, nebūs stājies spēkā valsts budžeta likums, izdevumi mēnesī nedrīkstēs pārsniegt divpadsmito daļu no 2018. gada budžetā plānotajiem izdevumiem, kuros veiktas izmaiņas atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību un likuma “Par valsts budžetu 2018. gadam” nosacījumiem, uzsver FM pārstāvis.

Tātad, nosakot valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, ja vien (vai kamēr) nebūs stājies spēkā valsts budžeta likums 2019. gadam, būs rūpīgi jāizvērtē, kādi izdevumi obligāti jāveic, lai nodrošinātu 15. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto, proti:

• tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana;
• tiek nodrošināta ārvalstu finanšu palīdzības, Eiropas Savienības politiku instrumentu un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem);
• tiek nodrošināta Eiropas Savienības pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Savienības budžetā.

Ja budžeta nav, izdevumu “griesti” neietver jaunos lēmumus

Saeima ir pieņēmusi virkni likumu grozījumu, ar kuriem nākamgad tiek palielināti izdevumi, piemēram, likumā “Par valsts pensijām”, kas palielinās tēriņus. Valsts sociālās aprūpes centru sociālās aprūpes darbiniekiem ir apsolīts algas paaugstinājums nākamajos trijos gados. Kā var nodrošināt maksājumu palielinājumu 2019. gadā, ja izdevumi mēnesī ir 1/12 daļas apmērā no 2018. gada budžeta, kur šādu (jauno, papildu) izdevumu nav?

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. panta 1. punktu “netiek apmaksāti pakalpojumi (uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā”, un atbilstoši šī panta 4. punktam “tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana”, uz likumā strikti noteikto kārtību norāda A. Jarockis.

Vai jaunā valdība var koriģēt projektā jau ietverto

Ir pašsaprotami, ka vēlētāji, kuru atbalstītie politiskie spēki veidos valdību, gaidīs, ka teju tūlīt visi dzirdētie solījumi tiks izpildīti. Atbildē uz vaicāto, vai pašreiz FM sagatavotajā budžeta projektā jaunā valdība var ieviest izmaiņas, A. Jarockis skaidro, ka sagatavotajā projektā jaunā valdība var ieviest korekcijas, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību un Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumus, Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus (fiskālās politikas regulējuma ietvars Eiropas Savienībā), kā arī nodrošinot tiesiskās paļāvības principu.

Eiropas Komisija jārespektē

Ja Eiropas Savienības dalībvalstij ir pienākums informēt par budžetu Eiropas Komisiju, tā nevar būt tikai vienvirziena informācija. Kādas ir EK pilnvaras attiecībā uz Latvijas iesniegto budžeta projektu – izteikt iebildumus vai kaut ko neatļaut?

Kā skaidro FM pārstāvis, Eiropas Komisija valsts iesniegto vispārējās valdības budžeta plānu vērtē saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem. Ja, izvērtējot valsts iesniegto budžeta plānu, EK konstatē būtisku SIP noteikto budžeta politikas pienākumu neizpildi, tā pieņem atzinumu, kurā pieprasa iesniegt pārskatītu budžeta plāna projektu.

Ja EK prasības netiek izpildītas un neatbilstība 2019. gadā saglabājas, arī gadam noslēdzoties, pret valsti uzsāk pārmērīgas novirzes procedūru. Tās ietvaros Padome pēc EK priekšlikuma pieņem lēmumu uzdot valstij trīs līdz piecu mēnešu laikā veikt korekcijas 2020. gada budžetā, lai panāktu atbilstību SIP prasībām, tai skaitā kompensētu 2019. gada neatbilstību.

Ja valsts nepilda arī šīs prasības, Padome pēc EK priekšlikuma pieņem lēmumu, saskaņā ar kuru valstij ir jāiemaksā procentus nesošs depozīts – 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpinot neievērot SIP nosacījumus, depozīts var pārtapt par soda naudu.

Kā grasāmies dzīvot – tā nav tikai mūsu daļa

Normatīvie akti nenosaka termiņus, cik ilgstoši valsts var dzīvot, rēķinoties ar izdevumiem iepriekšējā gada līmenī. Likums par budžetu un finanšu vadību tikai paredz, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Taču vai ir jārēķinās ar to, ka, ilgstoši neapstiprinot budžetu, Latvija var sagaidīt negatīvas sekas, piemēram, kredītreitingu kritumu?

Valdības formēšanas un tai pakārtotais budžeta sagatavošanas process būs gan starptautiskās investoru sabiedrības, gan arī  reitingu aģentūru uzmanības centrā, klāsta A. Jarockis. Taču ātrāka vai vēlāka valsts budžeta projekta sagatavošana nebūs izšķirošs faktors reitinga izmaiņām, bet gan tas, kāda ir jaunās valdības fiskālās politikas virzība un vai tiek konsekventi turpinātas iesāktās reformas, kuras reitingu aģentūras savos ziņojumos ir jau atzinīgi vērtējušas.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” 11. oktobrī norādīja, ka pašreiz Finanšu ministrija koncentrējas uz budžeta veidošanu, piebilstot, ka “darbs neapstājas neatkarīgi no valdības veidošanas procesa”. Budžeta projektā ir iestrādāti visi dotie solījumi, tajā skaitā – lielāks ar nodokli neapliekamais minimums strādājošajiem un pensionāriem, atvieglojumi par apgādājamiem. Budžetā ir paredzēta papildu nauda gan veselības aprūpes reformai, gan pedagogu algām. Projektā tiek iestrādāta arī neliela fiskālā rezerve. Ministre atklāja, ka nākamajā gadā ieņēmumi prognozēti 9,18 miljardi eiro, izdevumi – 9,2 miljardi eiro.

Salīdzinājumam: 2018. gada valsts budžeta ieņēmumi bija plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā.