Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Finanšu ministrija uzsver, ka nākamajai valdībai tiek nodots līdzsvarots budžeta plāns, kas nodrošina skaidrību par to, kā tiks finansēti valsts noteiktie pakalpojumi. Jaunajai valdībai būs iespēja lemt par papildu izdevumiem, attiecīgi lemjot arī par jauniem ieņēmumu avotiem.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Kā paredzēts nākamā gada un triju gadu budžeta izstrādes grafikā, valdība ārkārtas sēdē 15. oktobrī apstiprināja budžeta plāna projektu 2019. gadam iesniegšanai Eiropas Komisijā. Finanšu ministrija, balstoties uz aktuālajiem datiem, ir mainījusi vairākus sagaidāmos rādītājus, tostarp korekcijas ir ekonomikas izaugsmes, bezdarba, inflācijas, atalgojuma un citos rādītājos.
Budžeta plāna projektā izklāstīts makroekonomiskās attīstības scenārijs 2018.–2021. gadam, kas izstrādāts septembrī, ņemot vērā šā gada pirmās puses iekšzemes kopprodukta (IKP) datus un līdz septembrim pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju.
Salīdzinājumā ar Latvijas Stabilitātes programmas 2018.–2021. gadam prognozēm, kas izstrādātas 2018. gada februārī, IKP pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. IKP pieauguma prognozes paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Ņemot vērā šos bāzes efektus, izaugsme 2019. gadā būs nedaudz lēnāka, nekā prognozēts iepriekš, un izaugsmes tempus samazinās arī nedaudz mazāk labvēlīgā situācija pasaules ekonomikā, norādīts budžeta plāna projektā.
Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm IKP salīdzināmās cenās 2018. gadā palielināsies par 4,2%, pateicoties straujai izaugsmei gada pirmajā pusē, ko lielā mērā noteica straujāka, nekā gaidīts, investīciju izaugsme (prognoze palielināta par 2,9 procentpunktiem līdz 14,1%), kā arī eksporta pieaugums (prognoze palielināta par 1,0 procentpunktu līdz 5,0%). Sagaidāms, ka arī gada otrajā pusē un 2019. gadā turpināsies investīciju pieaugums, kas lielā mērā saistīts ar augošo ES fondu investīciju plūsmu, tomēr tas kļūs mērenāks un arī kopējie ekonomikas izaugsmes tempi 2019.–2021. gadā būs zemāki, stabilizējoties 3,0% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Gada vidējā inflācija 2018. un 2019. gadam tiek prognozēta 2,5% līmenī. Salīdzinājumā ar Stabilitātes programmas 2018.–2021. gadam prognozēm inflācijas prognoze 2018. gadam ir pazemināta par 0,3 procentpunktiem, galvenokārt lēnāka, nekā prognozēts iepriekš, pārtikas cenu pieauguma dēļ. Inflācijas prognoze 2019. gadam ir paaugstināta par 0,1 procentpunktu.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi nedaudz straujāks būs arī bezdarba līmeņa kritums. 2018. gadā vidējais bezdarba līmenis prognozēts 7,7% apmērā, 2019. gadā – 7,4%, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāk nekā iepriekšējās prognozēs. Attiecīgi tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits augs straujāk, 2018. gadā palielinoties par 1,2% un 2019. gadā par 0,1%. Nedaudz augstāks 2018. gadā būs arī vidējās darba samaksas pieaugums – par 8,3%, mēneša vidējai bruto darba samaksai 2018. gadā sasniedzot 1003 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, darba samaksas prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem.
Savukārt 2019. gadam februārī minētā prognoze nav mainīta (pieaugums 6,0%), paredzot, ka vidējā alga būs 1060 eiro.
Nemainīgas politikas scenārijā 2019. gadam papildus izmaiņām, kas ir veidojušās sakarā ar atjaunoto makroekonomisko scenāriju un atjaunotajām ieņēmumu un izdevumu prognozēm, ir iekļauti arī lēmumi, kurus valdība un Saeima pieņēma laika periodā starp Latvijas Stabilitātes programmu 2018.–2021. gadam un šo budžeta plānu. Proti, 2019. gada budžeta izdevumu prognozē ir ņemts vērā, ka izdevumi aizsardzībai tiek nodrošināti 2% no IKP, kā arī ņemti vērā šā gada laikā (aprīlī un septembrī) pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas galvenokārt paredz lielākas pensiju piemaksas un piemaksu indeksāciju.
FM informācijā norādīts, ka valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu un 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu un 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā.
Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljoni eiro, kopumā nodrošinot veselībai finansējumu pāri par 1 miljardu eiro.
2019. gadā autoceļiem paredzēts nacionālais finansējums 236,1 miljona apmērā, kā arī būtisks Eiropas Savienības fondu finansējums. Budžetā vidējā termiņā ir ieplānots pedagogu minimālās darba algas likmes pieaugums, kas sākts jau no 2018. gada 1. septembra, ar finansiālo ietekmi 17 miljonu eiro apmērā 2019. gadā.
FM norāda, ka budžeta plāns paredz arī fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% no IKP jeb 31 miljonu eiro. Vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP, un tas nodrošina atbilstību Latvijas fiskālās disciplīnas noteikumiem. Valsts parāds plānots 38,5% no IKP. Vidēji eirozonā šis rādītājs ir 84,1%.
Salīdzinot ar iepriekš prognozēto, 2019. gadā tiek prognozēti lielāki nodokļu ieņēmumi, piemēram, akcīzes nodoklim un iedzīvotāju ienākuma nodoklim. 2019. gadā tiek sagaidīti lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas.
FM uzsver, ka nākamajai valdībai tiek nodots līdzsvarots budžeta plāns, kas nodrošina skaidrību par to, kā tiks finansēti valsts noteiktie pakalpojumi. Tāpat ir nodrošināti finanšu resursi pašvaldībām tām noteikto funkciju īstenošanai. Jaunajai valdībai būs iespēja lemt par papildu izdevumiem, attiecīgi lemjot arī par jauniem ieņēmumu avotiem (skat. infografiku).
Fiskālās disciplīnas padome 11. oktobrī kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātās makroekonomiskās prognozes, kuras valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2019.–2021. gadam. Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.
“Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,” norādījis padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
LV portāls jau rakstīja, ka jaunievēlētajai Saeimai būs jāapstiprina nākamā gada budžets un to iesniegs jaunā valdība.
