AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. septembrī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
5
5

Lasām partiju programmas. Tēma – labklājība, veselība

FOTO: Freepik

LV portāls turpina partiju īso priekšvēlēšanu programmu apskatu. Šoreiz par partiju piedāvājumu labklājības un veselības jomā.

īsumā
  • Attiecībā uz atalgojumu partijas visbiežāk piedāvā palielināt minimālo algu un ar ienākuma nodokli nepaliekamo minimumu. Vairākas partijas sola konkrētu algu pieaugumu mediķiem.
  • Vecuma pensijas politisko spēku programmās aplūkotas lielākoties saistībā ar to apmēru un pensionēšanās vecuma slieksni, solot abus paaugstināt.
  • Veselības aprūpes jomā politisko spēku solījumi koncentrējas uz nozares budžeta palielināšanu, kā arī rindu un medikamentu cenu samazināšanu. Divas partijas sola bezmaksas medicīnu.

“Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības,” teikts Latvijas Republikas Satversmes ievadā. Līdz šim gan tieši sociālā – cilvēka dzīves kvalitāti vistiešāk noteicošā – politika un prakse raisījusi visplašāko sabiedrības neapmierinātību. 2013. gadā Saeima pieņēma Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu ar atrunām, faktiski atsakoties no vairākiem uz iedzīvotāju labklājību un sociālo aizsardzību vērstiem pantiem – par strādājošo tiesībām uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai “nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus”, kā arī par tiesībām uz finansiāli pieejamu mājokli u. c. Šādu pozīciju Latvijas valdība pamatoja ar ekonomiskās krīzes iespaidu, kurš patlaban, valstij piedzīvojot ekonomisko izaugsmi, tiek uzskatīts par izbeigušos.

Labklājības joma, pievēršoties virknei sociālo problēmu, uz 13. Saeimu kandidējošo politisko partiju un to apvienību priekšvēlēšanu programmās ir viena no visplašāk skartajām tēmām. Politiskie spēki vēlētājiem sola taisnīgu sociālo politiku, līdztiesību, vienādas iespējas visiem, uz iedzīvotāju vērstu valsts pārvaldi vai vienkārši – labklājību.

Algas

Palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, vienlaikus nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu tādā pašā apmērā, sola gan Jaunā konservatīvā partija (JKP), gan “Attīstībai/Par!”. Latvijas Reģionu apvienība (LRA) apņemas noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu minimālās algas (šobrīd – 430 eiro) apmērā. “Jaunā Vienotība” plāno nodokļu samazināšanu zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Savukārt Saskaņa” sola: “Atbrīvosim minimālo algu no nodokļiem.”

Divas partijas norāda konkrētu atalgojumu vienai nodarbināto kategorijai – mediķiem. JKP – algas ārstiem vismaz 1700 eiro pēc nodokļiem, bet medmāsām – vismaz 800 eiro. Savukārt “Latviešu nacionālisti” – vienīgā partija, kura savā programmā piedāvā Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju pilnā apmērā, – centīsies panākt vidēji līdz 2500 eiro lielu mēneša atalgojumu ārstiem, bet medmāsām – līdz 1200 eiro. Tiesa, partija nenorāda, vai šīs summas paredzētas pirms vai pēc nodokļu nomaksas. “Attīstībai/Par!” plāno nodrošināt mediķiem tik lielas algas, lai atturētu viņus emigrēt, konkrēti norādot uz ieceri divkāršot medmāsu atalgojumu. Līdz 2020. gadam palielināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 680 līdz 910 eiro sola “No sirds Latvijai” (NSL).

Pensijas

Vecuma pensijas politisko spēku programmās aplūkotas lielākoties saistībā ar to apmēru un pensionēšanās vecuma slieksni. Konkrētu minimālās pensijas summu nosauc divas partijas. Par alternatīvu” – 450 eiro mēnesī ar ikgadēju indeksāciju, savukārt Latviešu nacionālisti” – 400 eiro, kas nav apliekami ar nodokli, turklāt nosakot, ka maksimālā valsts pensija ir 2000 eiro. “Attīstībai/Par!” piedāvā divkāršot vidējo pensiju 10 gadu laikā. JKP gatava palielināt minimālo pensiju līdz 200 eiro jau no 2019. gada un noteikt, ka pensijas līdz 500 eiro neapliek ar IIN. “Saskaņa” sola indeksēt pensijas, kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – “izstrādāt pasākumus” pakāpeniskai pensijas palielināšanai personām ar lielu darba stāžu.

Pensijas “minimālās darba algas apmērā un lielākas” sola Rīcības partija un Latvijas Krievu savienība (LKS). Pēdējā turklāt vēlas noteikt ar nodokli neapliekamā minimuma apmēru pensijām minimālās algas līmenī, apturēt minimālā darba stāža palielināšanu, kas nepieciešams aiziešanai pensijā, un pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz tam laikam, kamēr vidējais vīriešu mūža ilgums Latvijā nesasniegs vidējo ES valstīs. LKS programma paredz noteikt priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu – 60 gadi, minimālo nepieciešamo stāžu – 20 gadi. JV un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) vēlas palielināt pensiju neapliekamo minimumu.

Pensiju neaplikšanu ar nodokli līdz minimālās algas apmēram un pensiju otrā līmeņa mantošanu sola NSL un LRA, kura arī atbalsta tiesības atraitņiem saņemt 50% no aizgājušā laulātā uzkrātās pensijas ne mazāk kā piecus gadus. “Latviešu nacionālisti” vēlas pensiju pārmantošanu dzīvesbiedram – pirmajā gadā 100%, bet turpmāk – 50% apmērā visu mūžu. Politiskā partija “KPV LV” (KPV LV) piedāvā “mainīt pensijas mantošanas un aprēķināšanas principus”, kā arī atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) pensionāru vienīgajam mājoklim. “Saskaņa” pensionāriem sola bezmaksas starppilsētu sabiedrisko transportu.

Atbalsts ģimenēm, mājoklim

Visdāsnākie politiķi bijuši, savās programmās paužot atbalstu ģimenēm. “Veicinot pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgu sacensību par atbalstu ģimenēm, Latviju veidosim par ģimenēm draudzīgāko valsti Eiropā,” apņemas NA. Ģimenes valsts pabalstu 50 eiro par pirmo bērnu, 100 par otro un 150 par trešo un katru nākamo bērnu sola JKP. Savukārt Par alternatīvu” piedāvā: pabalsts par katru bērnu līdz 18 gadu vecumam vai augstskolas pabeigšanai 250 eiro mēnesī. NSL gatava ģimenēs ar trim bērniem vienu no vecākiem atbrīvot no algas iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet ģimenēs ar pieciem un vairākiem bērniem – abus vecākus, kā arī ieskaitīt bērna kopšanas periodu vecāka, kurš kopj bērnu, darba stāžā un veikt sociālās iemaksas pie pensijas, kamēr vecāks bērna kopšanas laikā ir bez algota darba.

“Latviešu nacionālisti” vēloties novirzīt 2% no valsts IKP ģimeņu atbalstam un sola sociālā nodokļa samazināšanu par 10% par katru bērnu, bet piecu un vairāk bērnu ģimeņu vecākus atbrīvot no sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī noteikt bērnu pabalstu 110 eiro mēnesī par katru bērnu. “Saskaņa” gatava piešķirt lielākus pabalstus otrā bērna piedzimšanas veicināšanai. JV gatava palielināt atvieglojumus par apgādājamiem. Savukārt “Attīstībai/Par!” iestājas par vienlīdzīgu atbalstu visām ģimenēm, nosakot: “Valsts atbalsta arī viena vecāka ģimenes.” Progresīvie” sola: “Veidosim ģimenei draudzīgu politiku neatkarīgi no ģimenes formas.”

Vairākas partijas atbalstu ģimenēm piedāvā, samazinot ar mājokli saistītos maksājumus. JKP sola atcelt NĪN “saprātīga izmēra primārajam” mājoklim Latvijas pilsoņiem. LRA piedāvā NĪN ierobežošanu vienīgajam mājoklim. Rīcības partija un Latvijas centriskā partija (LCP) sola pabalstus ģimenēm, kurām komunālie maksājumi pārsniedz trešdaļu no ienākumiem. NA, solot Latviju padarīt par ģimenēm draudzīgāko valsti Eiropā, apņemas atbalstīt jaunās ģimenes mājokļa iegādē, remontā un labiekārtošanā. “Latviešu nacionālisti” gatavi nodrošināt ar dzīvojamo platību visas jaunās ģimenes un ar veselības apdrošināšanu – daudzbērnu vecākus. JV un NA vēlas paplašināt mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. Apvienība “Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija”, “Kristīgi demokrātiskā savienība”, “Gods kalpot mūsu Latvijai” (SKG), iestājoties par daļēju nekustamā īpašuma tirgus regulāciju, “atrisinās problēmu ar piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām”. ZZS sola: “Īstenosim jauno ģimeņu atbalsta pasākumus, tostarp uzlabosim mājokļu un bērnudārzu pieejamību.” LRA iecerējusi atbrīvot no autoceļu ekspluatācijas nodokļa privātpersonu vieglos transportlīdzekļus.

NSL sola, materiāli stimulējot audžuģimenes, veicināt adoptēšanu Latvijā. Savukārt LRA apņemas stiprināt audžuģimeņu institūtu, bet “Attīstībai/Par!” – likvidēt bērnunamus un dot iespēju ikvienam bērnam dzīvot ģimenē.

Veselības aprūpe

Veselības aprūpes finansējuma palielināšanu sola vairākas partijas.  Panākt pakāpenisku tā pieaugumu līdz 8% no iekšzemes kopprodukta (patlaban – nedaudz virs 3%) apņemas “Progresīvie”. Palielināt veselības aprūpes finansējumu ilgtermiņā līdz 7% no IKP piedāvā “Saskaņa”, bet “Latviešu nacionālisti” – 5%. LCP gatava veselības aprūpes budžeta palielināšanai, “pārprofilējot budžeta līdzekļus”.

Vairākas partijas sola ieguvumus atsevišķām pacientu grupām. “Latviešu nacionālisti” piedāvā 100 miljonus eiro lielu “valsts garantu gadā onkoloģiskajiem slimniekiem, transplantācijām un citiem smagi slimiem cilvēkiem”. ZZS apņemas nodrošināt bezmaksas pieejamību sirds un asinsvadu slimību un vēža agrīnai diagnostikai. Savlaicīgu veselības aprūpi, rindu samazināšanu sola “Progresīvie”, “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!” un KPV LV.

Vairākas partijas sola medikamentu cenu samazināšanu. JKP to iecerējusi panākt par vismaz 30%, veicot “pārrunas ar medikamentu ražotājiem”. “Progresīvie” to izdarīs, likvidējot aptieku skaita ierobežojumus un nodrošinot godīgu konkurenci medikamentu tirgū, “Saskaņa” – atbalstot pašvaldības municipālo aptieku izveidē, JV – ieviešot godīgu konkurenci, bet KPV LV – liberalizējot farmācijas nozari. “Dot iespēju” iegādāties lētākus medikamentus sola SKG. 5% pievienotās vērtības nodokli medikamentiem gatava panākt LRA. “Divreiz lētāki medikamenti un laboratoriskie izmeklējumi,” apņemas “Latviešu nacionālisti”. Samazināt pacientu iemaksas, līdzmaksājumus gatavas “Saskaņa” un “Attīstībai/Par!”.

Divas partijas – LCP un “Par alternatīvu” – sola bezmaksas medicīnu, tiesa, nepaskaidrojot, kā to izdarīs. Nodrošināt ikgadēju bezmaksas veselības profilaksi piedāvā JV.

Vairākas partijas savās programmās norādījušas uz atbalstu personām ar nopietnākām pastāvīgām veselības problēmām – cilvēkiem ar invaliditāti. NA sola tiem palielināt sociālo nodrošinājumu un piešķirt nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. SGK apņemas šai iedzīvotāju grupai vairot iespējas strādāt, bet JV – motivēt uzņēmumus aprīkot darba vietas atbilstoši cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Šī partija sola arī “pārrēķināt” invaliditātes pabalstus un pensijas.

Partiju programmu piedāvājumā atrodamas arī ieceres attiecībā uz veselības aprūpes iestāžu sistēmu. “Veicot strukturālas pārmaiņas sistēmā, veidot iespējami labāku un efektīvāku veselības aprūpi, pietuvinātu pacienta dzīvesvietai,” savus nodomus pauž SKG. Jaunu poliklīniku izveidi reģionos sola “Latviešu nacionālisti”, apņemoties arī attīstīt universitātes un reģionālās daudzprofilu slimnīcas kā nacionālus un starptautiskus medicīnas centrus ar beznodokļu zonas statusu. “Valsts veselības apdrošināšanas sistēma, kurā nauda seko pakalpojumam valsts un privātās ārstniecības iestādēs,” – savu redzējumu pauž JV. “Turpināsim reformas veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visiem Latvijas iedzīvotājiem, sakārtojot veselības aprūpes iestāžu tīklu un pabeidzot e-veselības sistēmas ieviešanu,” sola veselības nozari vadošā ZZS.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU