Izglītība un zinātne
“Izglītība ir svarīga ikvienam cilvēkam, ģimenei, sabiedrībai un valstij kopumā. Tā ir ceļš uz cilvēka individuālās dzīves kvalitāti, zināšanu sabiedrības veidošanu un valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību,” teikts Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam. Katrs zinātnē ieguldīts eiro ar laiku rada vismaz trīs eiro pienesumu, šogad jūnijā notikušajā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā norādīja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
No 16 partijām vai partiju apvienībām, kuras piedalās 13. Saeimas vēlēšanās, detalizēts piedāvājums izglītības jomā ir vien dažām. Vairākos gadījumos tas cieši saistīts ar konkrēto politisko spēku tradicionālo vēlētāju specifiskām interesēm.
Izglītība un darba tirgus
Vairākas partijas tām vēlamo izglītības ievirzi saista ar tautsaimniecības vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministriju vadošā “Jaunā Vienotība”, kura savu priekšvēlēšanu programmu sāk tieši ar izglītību un zinātni, pavisam tieši piedāvā: “Izglītības programmu saturs atbilstoši darba tirgum.” Latvijas reģionu apvienība ar darba tirgu ciešāk saistīt sola profesionālo izglītību.
Vairākas partijas (“Progresīvie” un “Attīstībai/Par!”) apņēmušās nodrošināt izglītojamo kritiskās domāšanas attīstīšanu. Konkrētu vēlamo mācību virzienu, lai palielinātu izglītības piemērotību nākotnes darba tirgus izaicinājumiem, piedāvā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA): “Attīstīsim skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus.”
Rīcības partija sola panākt, lai augstākajā izglītībā tiktu palielināts budžeta vietu skaits tajās profesijās, kuras nepieciešamas valsts attīstībai, – inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās, medicīnā. Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, “Gods kalpot mūsu Latvijai” (SKG) apvienība nolūkā atjaunot tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību vērsīsies pret izglītības komercializāciju.
Valoda izglītībā
Partiju nodomi dalās valodas jautājumā. SKG sola nodrošināt valsts finansētu izglītību valsts valodā. NA apņemas turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, sākot ar bērnudārzu. “Valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda – valsts valoda,” noteikusi Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura vienīgā darījusi zināmu arī savu izglītības ministra kandidātu – kultūrsocioloģi, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Dagmāru Beitneri-Le Gallu.
“Saskaņa” gatava ieviest trilingvālu izglītību: “Visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautību skolēni – dzimto valodu un vienu vai divas svešvalodas.” Visradikālākos nodomus, ja iekļūs Saeimā, gatava īstenot Latvijas Krievu savienība (LKS): ieviest visās Latvijas skolās obligātu krievu valodas mācīšanu un sekmēt krievu valodas lietošanas ierobežojumu atcelšanu izglītībā.
Izglītības pieejamība
“Visiem ir pieejama laba izglītība vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā,” savu redzējumu pauž “Attīstībai/Par!”. Vairāki politiskie spēki savās programmās norādījuši uz bezmaksas izglītību kādā tās posmā vai kopumā.
Bezmaksas izglītību, tostarp augstāko, sola “Par alternatīvu”. “Atbalstīsim valsts apmaksātas augstākās izglītības studijas tiem vietējiem un ārvalstu studentiem, kuri vismaz 4 gadus pēc studijām strādās Latvijā savu studiju nozarē,” apņēmusies “No sirds Latvijai” (NSL). Palielināt bezmaksas vietu skaitu valstij nepieciešamajās studiju programmās sola Rīcības partija. Bezmaksas maģistrantūru un rezidentūru, kā arī studiju kredītu dzēšanu Latvijā strādājošiem Latvijas pilsoņiem vēlas “Latviešu nacionālisti”. Bezmaksas izglītību, neprecizējot – kādu, sola Latvijas centriskā partija (LCP). NA plāno izglītības politikas īstenošanā iesaistīt biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām.
Vairākas partijas gatavas pretoties mazo skolu slēgšanai un apvienošanai. JKP: “Saglabāsim mazās skolas un ieviesīsim taisnīgu skolu finansējumu.” Latvijas Reģionu apvienība: “Pamatskolas – tuvāk mājām.” “Latviešu nacionālisti”: “Mazo lauku skolu saglabāšana.” “Par alternatīvu”: “Atjaunot lauku vidējās profesionāli tehniskās mācību iestādes.” Zaļo un zemnieku savienība sola nodrošināt augsta līmeņa vidējās, augstākās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valsts teritorijā un sniegt mērķtiecīgu atbalstu īpaši talantīgiem bērniem.
Augstākā izglītība
Partijas piedāvā gan sistēmiskas, gan kvalitatīvas izmaiņas attiecībā uz augstāko izglītību. “Jaunā Vienotība” sola: “Viena no Latvijas universitātēm starp 100 labākajām ES, vēl divas – prestižāko sarakstā.” “Saskaņa” augstskolām noteiks starptautiskās konkurētspējas, eksportspējas un reģionu attīstības mērķus. JKP iecerējusi izveidot starptautiska līmeņa informācijas un komunikācijas augstskolu, kā arī starptautisku mācībspēku piesaisti. Atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules sola arī “Attīstībai/Par!”.
Savukārt “Latviešu nacionālisti” vēlas attīstīt reģionālās augstskolas. Gluži pretēji ir politiskās partijas “KPV LV” nodomi “apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu”. Šī partija vēlas arī “pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām”. To pašu “KPV LV” iecerējusi darīt arī ar bērnudārziem, “lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā”. Zināšanu un augstskolu resursu konsolidāciju studiju kvalitātes vairošanai un valsts spējai pretendēt uz ES fondiem zinātnei sola arī “Jaunā Vienotība”.
Zinātne
Zinātni savās programmās pieminējušas tikai septiņas partijas – galvenokārt saistībā ar tās darbības piemērošanu tautsaimniecības vajadzībām. Tiesa, tikai trīs partijas nosaukušas konkrētus, uz finansējumu zinātnes attīstībai attiecināmus skaitļus. “Latviešu nacionālisti” apņēmušies noteikt valsts finansējumu zinātnei – 2% no IKP, jaunu laboratoriju izveidi un zinātnieku atbrīvošanu no “tiešajiem nodokļiem”. JKP ieskatā zinātnei atvēlami 1,5% no IKP. “Attīstībai/Par!” sola “reformēt un koncentrēt zinātnisko darbību, trīskāršot tās finansējumu”. Atgādināsim, ka vidēji valstis Eiropas Savienībā zinātnei atvēl virs 2% no IKP, bet Latvija ar apmēram 0,6–0,7 procentiem budžeta finansējuma šajā jomā patlaban ierindojas pēdējā vietā starp bloka valstīm.
NA ir vienīgais no Saeimas vēlēšanās startējošajiem politiskajiem spēkiem, kurš savā programmā akcentē arī humanitāro zinātņu nozīmi: “Visos izglītības līmeņos un zinātnē iestāsimies arī par līdzsvarotu atbalstu humanitāro zinātņu attīstībai. Izveidosim Latvijas inovāciju fondu, valsts līdzekļus ieguldot uz tautsaimniecības izaugsmi vērstas zinātnes attīstībā.”
Mācībspēku atalgojums
Palielināt mācībspēku atalgojumu skolās un augstskolās apņēmusies virkne uz pārstāvību 13. Saeimā pretendējošo politisko spēku. Konkrētu solījumu gan nav daudz. NSL jau līdz 2020. gadam gatava palielināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 680 eiro līdz 910 eiro. “Saskaņa” apņēmusies “palielināt izglītības finansējumu ilgtermiņā līdz 6% no IKP”, “būtiski ceļot” skolotāju darba samaksu. Savukārt Rīcības partija sola noteikt pedagogiem un zinātniekiem valsts civildienesta algas un sociālās garantijas.
