“Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības,” teikts Satversmes priekšvārdā jeb preambulā. Tiesiska valsts, kurā darbojas uz visas sabiedrības interesēm vērsti likumi un pastāv zems korupcijas līmenis, ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem tās iekšējai drošībai un iedzīvotāju labklājībai. Uz vietām Saeimā un valdībā pretendējošo politisko spēku programmās tiesiskuma jomā figurē piedāvājumi, sākot no detalizēta pasākumu uzskaitījuma tā uzlabošanai un beidzot ar virspusējiem solījumiem. Piedāvāta arī nāvessoda atjaunošana.
Apvienot iestādes, atjaunot nāvessodu
Jēdzienu “tiesiska valsts” savā īsajā – 4000 rakstu zīmju – programmā nav iekļāvusi neviena uz 13. Saeimu kandidējošā partija vai to apvienība. Tomēr uzlabojumus tiesiskuma un pretkorupcijas jomā sola lielākā daļa politisko spēku. Konkrētus soļus gan ieskicē tikai nedaudzi. Jaunā konservatīvā partija, lai apkarotu korupciju un rūpētos par valsts drošību, piedāvā izveidot Nacionālās drošības biroju, apvienojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju. Šī partija apņemas izveidot efektīvu tiesu sistēmu, kas specializētos tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanā, kā arī vairot tiesu priekšsēdētāju atbildību par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Savukārt “Jaunā Vienotība” piedāvā publiskot materiālus sabiedrībai nozīmīgos kriminālprocesos, kuros iesaistītas valsts amatpersonas, noteikt obligātu ienākumu deklarēšanu ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, lietas iztiesāt divos gados, kā arī atvēlēt pietiekamus resursus efektīvai ekonomisko noziegumu izmeklēšanai. Konkrētus priekšlikumus tiesiskuma jomā piedāvā arī “Latviešu nacionālisti”, rekomendējot zvērināto tiesas izveidi, tiesnešus ievēlēt uz deviņiem gadiem, ierobežot Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora tiesības ieņemt citus amatus, atslepenot un izvērtēt privatizācijas procesu, veikt normatīvo aktu auditu un reorganizēt tiesu sistēmu “atbilstoši demokrātiskas valsts iekārtai”. Partija “Par alternatīvu” vēlas atklātus un paātrinātus tiesu procesus “ar pilnu īpašuma konfiskāciju bez apelācijām un kasācijām par koruptīviem noziegumiem un pedofiliju, kā arī nāves soda atjaunošanu, tajā skaitā – par ekonomiskiem noziegumiem”. Latvijas centriskā partija piedāvā noteikt tautai tiesības atsaukt deputātus, “kas zaudējuši tās uzticību”.
Modernizēs, veicinās, attīstīs
Tomēr lielākā daļa partiju vai to apvienību savās programmās aprobežojušās ar vispārīgiem un ļoti lakoniski paustiem nodomiem tiesiskuma un pretkorupcijas jomā vai pat tiešā veidā par to nav izteikušās. Premjerministra pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sola: “Drošības risku novēršanai un tiesiskuma nodrošināšanai palielināsim sabiedriskās kārtības, tiesībaizsardzības un par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu un tiesu sistēmas rīcībspēju.” ZZS veicinās arī iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” apņēmusies modernizēt un attīstīt tieslietu un iekšlietu jomu, kā arī paaugstināt kvalifikācijas un atbildības kritērijus tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un citām amatpersonām. Latvijas Reģionu apvienība Latviju redz kā valsti, kura nodrošina taisnīgumu un likuma varu, apkaro ēnu ekonomiku, novērš izšķērdīgus iepirkumus un palielina līdzekļus pretkorupcijas pasākumiem. Šī politiskā spēka nodoms: Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošana. “Attīstībai/Par!” pauž: “Tiesa ir savlaicīga, neviens nav nesodāms, spēcīgi un neatkarīgi tiesībsargi vienlīdz stingri apkaro arī lielo korupciju.” Savukārt “Progresīvie”, orientējoties uz Ziemeļvalstu sociālo pārvaldības modeli, piedāvā valsti, kura “spēj pasargāt godīgos, krietnos un vājākos”. Partija secina: “Ir jāpārtrauc noziedzīgās intereses un valsts institūciju vājums, kas nav spējis mazināt ēnu ekonomiku Latvijā.” To iespējams panākt, tikai nomainot pašreizējos varas politiķus, kā arī veicot būtiskas reformas. “Komunistiskās partijas nomenklatūras darbinieku un viņu tradīciju pārmantotāju” pārstāvētās varas nomaiņu kā līdzekli valsts attīstības nodrošināšanai redz arī politiskā partija “KPV LV”. Savukārt “Saskaņa” sola: “Nodrošināsim uz sadarbību ar sabiedrību vērstu policijas darbu.” Panākt visu valsts iedzīvotāju līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem sola Latvijas Krievu savienība. “Uzsāksim reālu cīņu pret korupciju valsts pārvaldē,” sola Rīcības partija. Tikpat kodolīgi savu apņemšanos likumības jomā pauž “No sirds Latvijai”: “Nepieļausim Latvijas resursu izšķērdēšanu.” Partija arī aicina: “Nost ar izzadzējiem!”
Likvidēs OIK, sakārtos maksātnespējas administrēšanu
Vairāku politisko spēku priekšvēlēšanu programmās parādās divas mediju dienaskārtībā saistībā ar korupcijas iespējamību patlaban īpaši aktualizētas tēmas – obligātā iepirkuma komponente jeb OIK elektrībai un maksātnespējas administrēšana. Tiesa, konkrētu risinājumu ir maz. “Attīstībai/Par!”: “Konkurence ir taisnīga – bez maksātnespējas krāpniekiem, bez OIK un citām “politbiznesa” shēmām.” Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, “Gods kalpot mūsu Latvijai” piedāvā maksātnespējas procesa administratoru un tiesu izpildītāju institūcijas iekļaut Tieslietu ministrijas sastāvā kā departamentus vai pārveidot par ministrijai pakļautībā esošām valsts iestādēm. Jaunā konservatīvā partija vēlas maksātnespējas administratoru darbu “tiešā valsts pakļautībā”. “Jaunā Vienotība” maksātnespējas administrēšanai piedāvā atvērt tirgu starptautiskiem speciālistiem. “Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana,” savā piedāvājumā lakoniski norādījusi Latvijas Reģionu apvienība. “Izbeigsim OIK afēru, nodrošināsim kompetentu un tiesisku tajā iesaistīto personu atbildības izvērtējumu,” sola “Saskaņa”.
