Iekšlietu sistēmas stiprināšana
Gandrīz visas partijas un to apvienības, kuras startē 14. Saeimas vēlēšanās, sola veidot Latviju par drošu valsti. Vairāki politiskie spēki ir īpaši pievērsušies iekšējai drošībai. “Attīstībai/Par!” (AP), kura vada Iekšlietu ministriju, iezīmē savus nodomus šajā jautājumā: “Efektīva civilā aizsardzība, krīzes vadības centrs valdībā, iekšējās drošības akadēmija, pretkorupcijas pasākumi un pienācīgi nodrošināti dienesti.”
Arī partija “Republika” (R), kuru pārstāv bijušais iekšlietu ministrs, programmā uzsver iekšlietu jomu. Šī politiskā spēka ieceres ir 2,5% no IKP atvēlēšana valsts iekšējai aizsardzībai, konkurētspējīgs atalgojums Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Finanšu ministrijas darbiniekiem, Policijas akadēmijas atjaunošana, līdzīgas funkcijas veicošu operatīvās darbības iestāžu apvienošana, Valsts policijas modernizēšana, “noziedzības likvidēšana”.
Plašs piedāvājums iekšlietu sistēmas pārveidei ir partijai “Apvienība Latvijai” (AL): “Iekšlietu ministrijas sistēmas reforma, atestācija, lustrācija un korupcijas izskaušana. Valsts policija kā drošs, kvalitatīvs dienests, kas nodrošina Latvijas tautas, katra indivīda drošību ar vienādām tiesībām. IeM, VUGD, NMPD darbinieku algas un sociālās garantijas – atbilstoši profesionālajai kvalifikācijai. Iekšlietu sistēmas darbinieku zināšanu un pieredzes izmantošana pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.” Partija piedāvā izveidot vienotu vadības centru, apvienojot VUGD, NMPD, policiju, zemessardzi un armiju, kā arī ieviest visaptverošu Civilās aizsardzības plānu. Uz nepieciešamību stiprināt civilās aizsardzības sistēmu un iekšējo drošību norāda arī “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS).
Arī “Jaunā Vienotība” (JV) sola ieguldīt 2,5% no IKP iekšējā drošībā un sabiedriskajā kārtībā, stiprināt profesionālu un motivētu iekšlietu dienestu darbu, modernizējot infrastruktūru un nostiprinot ārējo robežu, ieviest efektīvu, iedzīvotājiem saprotamu civilās aizsardzības un krīžu vadības sistēmu. “Konservatīvie” (K) apņēmušies paaugstināt valstij lojālu policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju atalgojumu, lai četros gados tas sasniegtu vismaz 1500 eiro. Partija sola uzsākt policijas ēku pārbūvi, četru gadu laikā tajās izveidojot mūsdienīgus darba apstākļus.
Drošības akadēmijas izveidi, algu dubultošanu policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, kā arī Eiropā modernākā ekspertīžu centra izveidošanu garantē politiskā partija “Katram un katrai” (KuK). Līdzīgas ieceres – nodrošināt efektīvu iekšlietu sistēmas darbu, piemērotus darba apstākļus, taisnīgu atalgojumu – ir arī “Zaļo un Zemnieku savienībai” (ZZS). Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) apņēmusies aktīvi veicināt ārvalstu pilsoņu, kuri atbalsta Kremļa politiku, izraidīšanu no Latvijas, stiprināt valsts austrumu robežu, novērst mēģinājumus Latvijā masveidīgi iepludināt imigrantus.
Vairāku politisko spēku piedāvājums iekšējās drošības jomā ir netiešs vai vispārīgs. “Latvija pirmajā vietā” (LPV) sola: “Stiprināsim iekšējo drošību un nepieļausim sabiedrības šķelšanu.” “Tautas kalpi Latvijai” (TKL) pasludina: “Ikkatra cilvēka augstākā vērtība ir dzīvības, dvēseles un ķermeņa neaizskaramība.”
“Progresīvie” (P) iekšējās drošības stiprināšanu saskata saistībā ar sabiedrības saliedētības veicināšanu un sociālo aizsardzību. Sociāli orientētu valsti piedāvā arī sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (SDPS).
Partiju “Tautas varas spēks” (TVS) un “Vienoti Latvijai” (VL) programmās iekšējās drošības jomā tieši piedāvājumi nav pausti.
Tiesiskums, Satversme, korupcijas apkarošana
Tieslietu ministra pārstāvētie “Konservatīvie” sola izveidot Tieslietu akadēmiju un jaunu tiesu, prokuratūras un drošības iestāžu līderu paaudzi. Partijas nodomos ir novērst vardarbību pret sievietēm ģimenē.
Stiprināt tiesu varu un izskaust “jebkura veida vardarbību ģimenē un pret sievietēm” apņēmusies arī “Jaunā Vienotība”. Šis politiskais spēks iecerējis “ieviest faktiskās kopdzīves regulējumu”, veidot “vienotu politisko nāciju, kas balstās Latvijas Satversmē, latviešu valodā, Eiropas vērtībās un izpratnē, ka Latvijas valstiskums, neatkarība un drošība ir visa pamats un kopīga atbildība”.
Savukārt “Latvija pirmajā vietā” sola: “Izbeigsim Satversmes tiesas darbību, jo Satversmes tiesa savos spriedumos pieslienas politiskiem uzstādījumiem, nevis vadās no valsts pamatlikuma.” Tāpat partija apņēmusies “atjaunot nevainīguma prezumpcijas patieso jēgu: ikviena persona ir nevainīga, līdz tās vaina netiek pierādīta tiesā”, noteikt individuālu atbildību par “ierēdņu un politiķu bezdarbību un tās radītiem zaudējumiem”, kā arī saukt pie atbildības lēmumu pieņēmējus, kuri “Covid-19 aizsegā represē tautu”, un veikt izmeklēšanu par iztērētajiem līdzekļiem.
Apturēt “OIK afēru” un nodrošināt tajā iesaistīto personu atbildības izvērtējumu sola politiskā partija “Stabilitātei!” (S). Likumu izmaiņas, kas paredz ierēdņu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām, cer nodrošināt arī “Apvienība Latvijai”. Partija vēsta: “Likumu kvalitātes uzlabošana pēc likumu audita. Likumiem jābūt saprotamiem ikvienam.” Savukārt “Katram un katrai” sola izveidot bezmaksas konsultāciju centru iedzīvotājiem par tiesvedības jautājumiem. Arī šis politiskais spēks sola nevainīguma prezumpcijas nodrošināšanu līdztekus cilvēktiesību ievērošanai un īpašuma neaizskaramībai.
Nostiprināt valstī cilvēku pamattiesību aizsardzību piedāvā arī “Republika”. Tā sola panākt tiesu neatkarību no politiskās iejaukšanās, veicināt ātrāku tiesvedības procesu, novērst konkurences ierobežojumus. Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” apņēmusies: “Pārtrauksim izpildvaras ietekmi uz tiesu varu.”
“Attīstībai/Par!” virsmērķis ir “droša brīvība Latvijai – nacionālā, ekonomiskā un sociālā drošība, saglabājot cilvēka cieņu, tiesības un brīvības.” Savukārt “Progresīvie” norāda: “Ratificēsim Stambulas konvenciju. Ierobežosim naida runu, aizliegsim vērsties pret personām seksuālās vai dzimuma identitātes dēļ. Iestāsimies par visu laulību vienlīdzību un transpersonu identitātes cieņpilnu apstiprinājumu.” Partija pauž nodomu pakāpeniski aizliegt privātās spēļu zāles ar azartspēļu automātiem un regulēt azartspēļu pieejamību tiešsaistē. Azartspēļu izplatības ierobežošanu sola arī “Konservatīvie”.
“Suverēnā vara” (SV) vēlas “nostiprināt dabiskas ģimenes jēdzienu LR Satversmē, pieņemt ģimenes stiprināšanas un atbalsta likumu”.
“Latvijas Krievu savienība” (LKS) apņēmusies aizstāvēt “parasto Latvijas iedzīvotāju tiesības un intereses neatkarīgi no viņu dzimtās valodas un pilsonības”. Vienlaikus partija sola “iestāties par Satversmes preambulas atcelšanu, kas nosaka viena etnosa prioritāšu pārākumu pār Latvijas Tautas interesēm”.
Savukārt “Tautas kalpi Latvijai” gatavi “sasaukt Satversmes sapulci, lai pieņemtu leģitīmu tautas lēmumu par Latvijas valsts Satversmi, atjaunojot to vēsturiskajā veidolā, kas netika izdarīts 1991. gadā”.
“Kristīgi progresīvā partija” (KPP) programmā vēsta: “Godīgums, atbildība un kompetence visās jomās.” Partija sola apturēt valsts izzagšanu, nodrošināt efektīvu ekonomisko noziegumu apkarošanu, kvalitatīvu un ātri strādājošu tiesu sistēmu. “Nacionālā apvienība” par prioritāti tiesu darba uzlabošanai gatava noteikt saprātīgu termiņu ievērošanu lietu izskatīšanā.
Korupcijas apkarošanu tiešā veidā programmās minējuši mazāk nekā puse uz mandātiem 14. Saeimā pretendējošo politisko spēku, turklāt daļa – tikai vispārīgi. “Latvijai nepieciešama atklāta politika bez korupcijas. Stiprināsim neatkarīgu KNAB, regulēsim lobēšanu, iedzīvināsim labu pārvaldību valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās,” sola “Progresīvie”. Novērst konkurences ierobežojumus, korupcijas riskus valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī “likvidēt korupciju” apņēmusies “Republika”. Ieviest valsts finansējuma programmu pretkorupcijas jomā strādājošajām nevalstiskajām organizācijām, lobiju reģistru, kā arī izmērāmus KNAB un Konkurences padomes darba efektivitātes kritērijus ir gatavi “Konservatīvie”. Samazināt korupciju transporta nozarē sola “Kristīgi progresīvā partija”.
Politiskā spēka “Apvienība Latvijai” nodomos ir “politiskās un ierēdnieciskās korupcijas apkarošana”. “Zaļo un Zemnieku savienība” gatava “stiprināt cīņu ar korupciju”. Īstenot “pretkorupcijas pasākumus” sola “Attīstībai/Par!”. Turpretī “Tautas varas spēks” secina: “Bezjēdzīgas valsts vadības rezultātā par realitāti ir kļuvusi totāla korupcija.” Konkrēts risinājums netiek piedāvāts.
Citas partijas savu redzējumu un nodomus tiesiskuma stiprināšanas un pretkorupcijas jomā nav paudušas.
LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.
- Ārējā drošība un starptautiskās attiecības
- Enerģētika
- Sabiedrības saliedētība un informatīvā telpa
- Veselības aprūpe
- Izglītība un zinātne
- Sociālais atbalsts
- Pašvaldības, reģionu attīstība
- Uzņēmējdarbība
- Kultūra
- Politiskā sistēma un valsts pārvaldība
- Pilsoniskā sabiedrība
Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmāsUzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus. Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs. Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās. Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu. Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm. |
UZZIŅAI
14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.
Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”
3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”
4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”
6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”
7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”
8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”
9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”
10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”
11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”
14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”
16. saraksts “Attīstībai/Par!”
17. saraksts “Apvienība Latvijai”
19. saraksts politiskā partija “Republika”
Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas.
