Nedaudz vairāk par pusi politisko spēku, kuri piedalās 14. Saeimas vēlēšanās, pauduši savu attieksmi un nodomus kultūras jomā. Konkrētu piedāvājumu nav daudz, un lielākoties tie pausti lakoniski. Priekšvēlēšanu programmās galvenie uzstādījumi ir latviskās vides, kristīgo un tradicionālo vērtību stiprināšana, atbalsts atsevišķām kultūras jomām.
Atbalsts kultūras jomām un infrastruktūrai
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA), kura vada Kultūras ministriju, savā programmā norāda: “Veidosim solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām Dziesmusvētku kustības nodrošināšanā. Turpināsim pilnveidot kultūrizglītības procesu un attīstīt profesionālās mākslas infrastruktūras projektus. Paaugstināsim kultūras darbinieku sociālo labklājību, turpinot darbu pie radošās personas statusa definēšanas un nodokļu sistēmas pilnveides. Turpināsim īpaši rūpēties par nacionālā kino attīstību.” Partija “Tautas kalpi Latvijai” (TKL), kuri pauž nodomu atgriezties pie “tradicionālā teritoriju iedalījuma, kas pastāvēja Latvijas Republikā līdz 1940. gada okupācijai”, sola: “Pagastā ir kultūras centrs ar bibliotēku un bezmaksas internetu.” Savukārt “Latvija pirmajā vietā” (LPV) piedāvā: “Lai saglabātu un nākamajām paaudzēm nodotu kultūrvēsturisko mantojumu, valsts finansiāli atbalstīs dievnamu atjaunošanu.” “Konservatīvie” (K) vēsta: “Akustiskā koncertzāle Rīgā.” “Progresīvie” (P) apņēmušies “nodrošināt plašu kultūras pieejamību, atbalstot kultūras nozari un sekmējot digitalizāciju”.
“Latvijas Krievu savienība” (LKS) sola “apturēt pieminekļu, kas veltīti Otrā pasaules kara upuriem un karavīriem, nojaukšanas kampaņu”. Pretēju nodomu pauž “Konservatīvie”: “Sistemātiska un ātra okupācijas pieminekļu aizvākšana.”
Latviskās, tradicionālās, kristīgās vērtības
“Nacionālā apvienība” programmā uzsver: “Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.” Apvienības deklarētās vērtības – latviešu nācija, tās valoda un kultūra, tautas varoņu gods un piemiņa. “Attīstībai/Par!” (AP) vēsta: “Visi, kas pasaulē saglabā piederību Latvijai un tās kultūrai, ir mūsējie.” Stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas kultūrvērtības sola “Jaunā Vienotība” (JV). “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) savā programmā sola: “Veicināsim latviešu valodas, latviskās kultūras un tradīciju, mākslas un radošo nozaru attīstību. Sekmēsim kultūrizglītības stiprināšanu un kultūras mantojuma saglabāšanu.” Partija “Tautas kalpi Latvijai” vēsta: “Latvijas cilvēku dzīvesveida pamatā ir saulgriežu ritms un gadskārtu svētki, kam pakārtojama sabiedrības dzīve, kultūra un izglītība, tādēļ vēlamies atjaunot latviskajā dzīves ziņā sakņotu izglītības modeli.” “Latvijas Krievu savienība” vēlas lielākas patstāvības piešķiršanu pašvaldībām kultūras jomā. Līdztekus šis politiskais spēks sola “iestāties par Satversmes preambulas atcelšanu, kas nosaka viena etnosa prioritāšu pārākumu pār Latvijas Tautas interesēm”.
“Satversmē nostiprināsim ģimenes definīciju, kur tēvs ir vīrietis, bet māte ir sieviete, lai jaunā paaudze tiktu audzināta tradicionālo vērtību tikumos un tiktu pasargāta no svešām ideoloģijām,” sola “Latvija pirmajā vietā”. Līdzīgs vēstījums ir “Kristīgi progresīvajai partijai” (KPP): “Mēs cienām Latviešu tautas ģimeņu vērtības un Latvijas iedzīvotāju kristīgās vērtības. Kristīgas vērtības ir mūsu valsts vērtības.” Atbalstīt nemateriālo kultūras vērtību saglabāšanu un attīstību sola “Apvienība Latvijai” (AL). Partija “Tautas varas spēks” (TVS) savā programmā vien secina: “Cilvēka dzīve, mūsu senču vērtības, godīgums – režīms tam visam ir uzspļāvis un parādījis savu īsto seju.”
LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.
- Iekšējā drošība un tiesiskums
- Ārējā drošība un starptautiskās attiecības
- Enerģētika
- Sabiedrības saliedētība un informatīvā telpa
- Veselības aprūpe
- Izglītība un zinātne
- Sociālais atbalsts
- Pašvaldības, reģionu attīstība
- Uzņēmējdarbība
- Politiskā sistēma un valsts pārvaldība
- Pilsoniskā sabiedrība
Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmāsUzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus. Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs. Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās. Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu. Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.
|
UZZIŅAI
14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.
Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”
3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”
4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”
6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”
7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”
8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”
9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”
10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”
11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”
14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”
16. saraksts “Attīstībai/Par!”
17. saraksts “Apvienība Latvijai”
19. saraksts politiskā partija “Republika”
Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas.
