Gandrīz visi politiskie spēki, kuri pretendē uz mandātiem 14. Saeimā, priekšvēlēšanu programmās ir izteikuši piedāvājumus izglītības un zinātnes jomā. Vairums no tiem ir saistīti ar izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, mācību valodu, pedagogu atalgojumu.
Izglītības process, pieejamība un zinātne
Pašreizējās izglītības un zinātnes ministres pārstāvētie “Konservatīvie” (K) sola: “Nodrošināsim stabilitāti izglītības sistēmā, sagaidot rezultātus no iepriekš īstenotajām reformām,” kā arī četru gadu laikā dubultot finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai. Turpināt izglītības satura reformu “atbilstoši darba prasmju un tirgus prasību līdzsvaram” gatava “Jaunā Vienotība” (JV). Turpretim partija “Stabilitātei” (S) vēsta: “Atcelsim nepārdomāto skolu reformu.” Partija “Suverēnā vara” (SV) vēlas “pārskatīt visas izglītības reformas un izbeigt eksperimentēt ar bērniem un skolotājiem, atbrīvojot tos no liekas birokrātijas”.
“Jaunās Vienotības” plānos ir efektivizēt pārkvalifikāciju, integrēt digitālās kompetences, kā arī ieviest obligātu vidējo izglītību, iekļaujot gala eksāmenu arī kādā no dabaszinātņu priekšmetiem. Partija, kurai patlaban ir finanšu ministra portfelis, gatava līdz 2026. gadam palielināt pētniecības un attīstības finansējumu līdz 1,5% no IKP un investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, lai vismaz divas zinātnes universitātes sasniegtu starptautisko reitingu Top 500. Savukārt “Attīstībai/Par!” (AP) vēsta: “Desmit gadu laikā būsim starp Eiropas valstu līderiem izglītībā. Augstskolas atvērsim ārzemju profesoriem un studentiem un konsolidēsim tās universitātēs, kurām valsts maksās par izcilību. Augstākā izglītība bez maksas tiem, kuri labi nokārto eksāmenus, bet stipendijas – pēc sociālās vajadzības. Divkāršosim ieguldījumus augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās.” Partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) sola: “Lai augstskolās būtu izcila izglītības kvalitāte, piesaistīsim labākos ārvalstu mācībspēkus, bez ierobežojuma pasniegt citās ES oficiālajās valodās.”
Virzību uz bezmaksas augstākās izglītības pieejamību Latvijas studentiem atbalstīs arī Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA). Apvienības nodomos ir iekļaut valsts aizsardzības mācību obligātajā vispārējās vidējās izglītības saturā. Arī “Progresīvie” (P) sola “valsts atbalstu, lai nesamērīgas izmaksas un atbildība negultos uz pašvaldībām, skolām, vecākiem”. Partija “Suverēnā vara” vēlas atcelt PVN interešu izglītības pakalpojumiem un garantēt budžeta vietas studijām topošajiem pedagogiem, ārstiem, policistiem un citām valstij nozīmīgajām profesijām. “Palielināsim valstī apmaksāto budžeta vietu skaitu augstskolās,” sola “Stabilitātei”.
Lielākas patstāvības piešķiršanu pašvaldībām izglītības jautājumos vēlas panākt “Latvijas Krievu savienība” (LKS). Savukārt “Tautas kalpi Latvijai” (TKL) ir apņēmušies “iedibināt tautvaldības principu pēc tā tradicionālā teritoriju iedalījuma, kas pastāvēja Latvijas Republikā līdz 1940. gada okupācijai”, paredzot, ka pagastā ir nodrošināta izglītības ieguves iespēja vismaz pirmsskolas un sākumskolas posmā.
Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (SDPS) norāda: “Jāuzlabo izglītības kvalitāte un jāmaina pieeja visai izglītības sistēmai. Nepieciešami ilgtermiņa valsts ieguldījumi izglītībā visos līmeņos.” Politiskais spēks vēsta, ka vispārējās izglītības sistēmai jāsagatavo absolventi ar pietiekamu zināšanu līmeni, kas nepieciešams turpmākai profesionālajai apmācībai augstākās un vidējās speciālās izglītības iestādēs, ar labām valsts un svešvalodu zināšanām, kā arī jāizveido pilnvērtīga un funkcionējoša mūžizglītības un profesionālās pārkvalificēšanās sistēma. “Jaunās Vienotības” nodomos ir noteikt vienu koordinējošo iestādi mūžizglītībai. Īstenot izglītības politiku, lai tās mērķi un uzdevumi būtu pēctecīgi izpildīti pirmsskolā, skolā, augstskolā, mūžizglītībā, sola “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS). Tā gatava nodrošināt kvalitatīvus mācību resursus un “stiprināt skolu tīklu, kas atbilst skolēnu vajadzībām un nodrošina kvalitatīvu un pieejamu izglītību”. Arodizglītībā “Zaļo un Zemnieku savienība” apņemas nodrošināt iespējas apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas prasmes.
“Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) savā programmā vēsta: “Jāapzinās, ka finansējuma palielināšana izglītībai un zinātnei ir investīcijas valsts izaugsmei.” Noteikt izglītības, zinātnes, pētniecības un inovācijas paātrinātu attīstību par vienu no augstākajām valsts politikas prioritātēm vēlas partija “Republika” (R).
Valoda
Virkne politisko spēku priekšvēlēšanu programmās paudušas savu nostāju par mācību valodas lietojumu izglītībā. Jāatgādina, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 18. augustā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā. Vidusskolas posmā jaunieši jau šobrīd visus mācību priekšmetus apgūst latviešu valodā.
“Nodrošināsim sekmīgu pāreju uz izglītību latviešu valodā visos izglītības posmos,” vēstīts “Konservatīvo” programmā. “Nacionālā apvienība” sola: “Pilnībā pabeigsim pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos.” “Progresīvie” gatavi “nodrošināt vienotu izglītību latviešu valodā bērniem no pusotra gada vecuma un kvalitatīvu pirmsskolu kā izglītības sistēmas pamatu”. Savukārt “Apvienotais saraksts” Latviju redz kā valsti, kurā “visi prot un ikdienā lieto valsts valodu”. “Zaļo un Zemnieku savienība” veicinās “latviešu valodas, latviskās kultūras un tradīciju, mākslas un radošo nozaru attīstību”.
Vairāki politiskie spēki pauduši atšķirīgu nostāju. “Latvijas Krievu savienība” sola “aizstāvēt tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos”. “Saskaņa” vēsta: “Jānodrošina plašākas iespējas izvēlēties mācību valodu visu līmeņu izglītības iestādēs atbilstoši laika izaicinājumiem un darba tirgus prasībām, kā arī ņemot vērā pašu audzēkņu un viņu vecāku vēlmes.” Partija “Stabilitātei” ir par “iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā”.
Pedagogu atalgojums
Partijas savās programmās paudušas arī solījumus pedagogu atalgojuma jomā. “Katru gadu turpināsim paaugstināt pedagogu atalgojumu, novērsīsim nevienlīdzību starp pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu pedagogu algām,” apņēmušies “Konservatīvie”. “Jaunā Vienotība” sola “gādāt, lai skolotāju darba samaksa par 20% pārsniedz vidējo darba samaksu valstī”. Partija “Suverēnā vara” vēsta: “Pedagogu zemāko algas likmi pielāgot valsts vidējai mēnešalgai, nostiprinot to attiecīgajā likumā.” “Progresīvie” piedāvā: “Pedagogiem panāksim sabalansētu slodzi un atalgojumu vismaz valsts vidējās algas līmenī.” “Zaļo un Zemnieku savienība” apņēmusies: “Sadarbībā ar LIZDA izstrādāsim pedagogu atalgojuma modeli, kas stimulē pedagogus sasniegt sabiedrības novērtētu rezultātu.”
Daļa politisko spēku piedāvā mazāk konkrētus sasniedzamos rezultātus un soļus to īstenošanai šajā jomā. Partija “Katram un katrai” (KuK) pauž: “Normatīvajos aktos noteikto atalgojuma normu ievērošana.” “Nacionālā apvienība” gatava “iestāties par sabalansētu darba slodzi un taisnīgu atalgojumu pedagogiem”. “Attīstībai/Par!” vēsta: “Skolotājus motivēs misijas apziņa un cieņpilns atalgojums.” Partija “Republika” izglītības un zinātnes darbiniekiem sola “konkurētspējīgu atalgojumu”.
LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.
- Iekšējā drošība un tiesiskums
- Ārējā drošība un starptautiskās attiecības
- Enerģētika
- Sabiedrības saliedētība un informatīvā telpa
- Veselības aprūpe
- Sociālais atbalsts
- Pašvaldības, reģionu attīstība
- Uzņēmējdarbība
- Kultūra
- Politiskā sistēma un valsts pārvaldība
- Pilsoniskā sabiedrība
Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmāsUzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus. Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs. Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās. Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu. Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.
|
UZZIŅAI
14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.
Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”
3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”
4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”
6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”
7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”
8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”
9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”
10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”
11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”
14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”
16. saraksts “Attīstībai/Par!”
17. saraksts “Apvienība Latvijai”
19. saraksts politiskā partija “Republika”
Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas.
