Reģionu attīstības veicināšana, lielākas patstāvības piešķiršana pašvaldībām noteiktās jomās, pārvaldības efektivizēšana, kā arī pērn spēkā stājušās administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšana un starpkaru perioda Latvijas teritoriālā iedalījuma atjaunošana. Šādus nodomus attiecībā uz pašvaldībām politiskie spēki pauduši priekšvēlēšanu programmās. Daļa partiju piedāvā nodokļu izmaiņas, kas būtiski ietekmētu pašvaldību budžetus.
Reģionu attīstība un vietvaru pārvaldība
“Latvija nav tikai Rīga. Mūsu formula Latvijas attīstībai: augstas vērtības rūpnieciskā ražošana – prioritāri reģionos, eksportējami pakalpojumi – prioritāri Rīgā. Valsts atbalsta prioritāte – drošība Latgalē,” vēstīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadošās “Attīstībai/Par!” (AP) programmā. Savukārt premjerministra pārstāvētās “Jaunās Vienotības” (JV) nodomos ir “ieviest motivētu un efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldību, strādājošu sabiedrības kopējam labumam”. Līdztekus šī politiskā spēka uzstādījums ir “ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī uzņēmējdarbības attīstības iespējas”. Veicināt Latgales sociālekonomisko izaugsmi un iestāties par latgaliskās vides saglabāšanu un attīstīšanu sola arī Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA). Tā arī ir apņēmusies “veidot solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām Dziesmusvētku kustības nodrošināšanā”.
Plānošanas reģionu funkciju paplašināšanu un lielākas patstāvības piešķiršanu pašvaldībām ekonomiskās attīstības, izglītības, veselības, kultūras un sporta jautājumos vēlas “Latvijas Krievu savienība” (LKS). “Kristīgi progresīvās partijas” (KPP) programmā vēstīts: “Zinātniski pamatota reģionu ekonomiskās attīstības programma, nevis teritoriju “mehāniskā” skaldīšana un apvienošana ir mūsu mērķis.” Līdz 2024. gadam ieviest valsts un pašvaldības darbinieku atalgojuma reformu, piešķirot adekvātu finansējumu “nabadzīgajām” iestādēm, kā arī “Reģionu atdzimšanas plānu” ar ministriju funkciju un finansējuma pakāpenisku nodošanu reģionu pārvaldēm piedāvā “Konservatīvie” (K). Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) savā programmā vēsta: “Izvērtēsim un pārskatīsim administratīvi teritoriālo reformu.” Tomēr politiskais spēks neprecizē konkrētus soļus šajā jomā.
Būtiskas izmaiņas vietvaru pārvaldībā piedāvā “Tautas kalpi Latvijai” (TKL). Tās programmā vēstīts: “Iedibināt tautvaldības principu pēc tā tradicionālā teritoriju iedalījuma, kas pastāvēja Latvijas Republikā līdz 1940. gada okupācijai, paredzot, ka pagasta iedzīvotāji ievēl pagasta vadītāju (vecāko), kurš vada arī pagasta zemessardzi; pagasta sekretārei ir nodotas visas notariālās pilnvaras; pagastā tiek izveidots finanšu inspektora, kas raugās par ienākuma nodokļu iekasēšanu un uzskaiti, amats; pagastā ir nodrošināta izglītības ieguves iespēja vismaz pirmsskolas un sākumskolas posmā; pagastā ir kultūras centrs ar bibliotēku un bezmaksas internetu; pašvaldības pienākums ir rūpēties par sporta kā veselīga dzīvesveida attīstīšanu. Savukārt partijas “Vienoti Latvijai” (VL) programmā ir tikai viens vārds, proti, “TAUTVALDĪBA”.
“Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) vēsta: “Atjaunosim pašvaldību dialogu ar valdību. Rīgas un reģionu politikā jāievēro princips: līdzsvarota attīstība visā valstī. Tam jāpakārto valsts un pašvaldību pakalpojumi, novēršot apdzīvotības samazināšanos laukos.” Partijas “Suverēnā vara” (SV) piedāvājumā ir: “ “Valsts Tev, tavā pagalmā” – ieviest vienotu valsts pakalpojumu autobusu, kas nodrošina atbalstu iedzīvotājiem reģionos.” “Nacionālā apvienība” arī apņēmusies “ar industriālo parku attīstību un mājokļu būvniecību stimulēt darbavietu pieejamību reģionos”. Partija “Progresīvie” (P) sola: “Pārmaiņām izglītībā nodrošināsim valsts atbalstu, lai nesamērīgas izmaksas un atbildība negultos uz pašvaldībām, skolām, vecākiem.”
Nodokļi
Virkne partiju programmās paudušas nodomus attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kura ieņēmumi ir piekritīgi vietvaru budžetam, kā arī uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas ir galvenais pašvaldību budžeta ieņēmumu avots. Jāatgādina, ka 2021. gadā tika mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa piekritības proporcija, iepriekš vietvarām piekritīgo nodokļa daļu samazinot no 80% līdz 75%, tādējādi palielinot valsts budžetam piekritīgo daļu no 20% līdz 25%.
Nodomu nepiemērot NĪN vienīgajam mājoklim paudušas “Tautas kalpi Latvijai”, “Stabilitātei” (S) un “Republika” (R). Atcelt NĪN visiem mājokļiem sola “Suverēnā vara”. Politiskā partija “Katram un katrai” (KuK) gatava “atcelt NĪN mājsaimniecībām”. Partija “Apvienība Latvijai” (AL) vēsta: “Nekustamā īpašuma neapliekamā minimuma noteikšana.” Savukārt “Latvija pirmajā vietā” (LPV) sola: “Lai veicinātu nekustamā īpašuma nozares attīstību un būvniecību, atcelsim nekustamā īpašuma nodokli.”
Atjaunot pašvaldībās iemaksājamo IIN daļu līdz 80% sola “Zaļo un Zemnieku savienība” un “Konservatīvie”. “Atgriezt pašvaldībām IIN proporciju 95% apmērā,” apņēmusies “Suverēnā vara”. Nekonkretizētu nodomu “veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām” pauž “Jaunā Vienotība”. Minētā nodokļa “pārdali starp valsti un pašvaldībām” sola arī “Republika”. Savukārt partija “Katram un katrai” vēlas atcelt IIN pensijām līdz 1000 eiro mēnesī, bet “Konservatīvie” gatavi noteikt ar IIN neapliekamo minimumu algām.
Vēlēšanu tiesības un pašvaldību referendumi
Nodrošināt vietvaru vēlēšanu tiesības nepilsoņiem piedāvā “Latvijas Krievu savienība” un “Stabilitātei”. Savukārt sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (SDPS) vēsta: “Jāpiešķir Latvijas nepilsoņiem tiesības no 2025. gada balsot pašvaldību vēlēšanās vienlīdzīgi ar ES valstu pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo pašvaldībā.” Šis politiskais spēks sola iestāties par iespēju rīkot referendumus arī pašvaldību līmenī. “Tautas kalpi Latvijai” pauž nodomu “atjaunot sabiedrības spēju lemt tai svarīgos jautājumus referendumos pagastu, apriņķu, novadu un valsts līmenī, samazinot vēlētāju nepieciešamo parakstu skaitu vismaz pieckārtīgi”.
LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.
- Iekšējā drošība un tiesiskums
- Ārējā drošība un starptautiskās attiecības
- Enerģētika
- Sabiedrības saliedētība un informatīvā telpa
- Veselības aprūpe
- Izglītība un zinātne
- Sociālais atbalsts
- Uzņēmējdarbība
- Kultūra
- Politiskā sistēma un valsts pārvaldība
- Pilsoniskā sabiedrība
Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmāsUzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus. Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs. Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās. Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu. Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.
|
UZZIŅAI
14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.
Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”
3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”
4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”
6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”
7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”
8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”
9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”
10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”
11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”
14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”
16. saraksts “Attīstībai/Par!”
17. saraksts “Apvienība Latvijai”
19. saraksts politiskā partija “Republika”
Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas.
