NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
09. septembrī, 2022
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
2
2

Lasām partiju programmas. Uzņēmējdarbība

Kopš 2. augusta pieejamas visu partiju un to apvienību, kuras kandidē Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī, priekšvēlēšanu programmas. Politiskie spēki tajās deklarējuši savus nodomus, kādus tie īstenotu, nonākot parlamentā un valdībā. LV portāls vairākos īso – līdz 4000 iespiedzīmju – programmu apskatos aplūko partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.

Uzņēmējdarbības jomā partijas, kuras pretendē uz pārstāvību 14. Saeimā, programmās akcentējušas ekonomikas modernizāciju, eksporta veicināšanu, inovāciju un zinātnes iesaisti. Virkne politisko spēku pauduši nodomus uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos. 

Ekonomikas attīstība un ievirze

Lielākā daļa partiju paudušas savu viedokli par valsts ekonomikas vispārējo attīstību, norādot uz nepieciešamību veicināt rūpniecību un eksportu. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA), kuras pārziņā ir Ekonomikas ministrija, sola ar investīciju fonda un digitalizācijas programmu atbalstu veicināt preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu, produktivitātes kāpināšanu, Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu, stimulējot ekonomisko attīstību. Veicināt eksportspējīgu ražotņu attīstību apņēmusies arī “Jaunā Vienotība” (JV), kuras nodomos ir modernizēt ekonomiku, lai sasniegtu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, kā arī īstenot “viedo reindustrializāciju”.

Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga industriālā politika, vēsta arī “Progresīvie” (P). Šī partija sola: “Realizēsim pārnozaru misijas, tostarp zaļo kursu, digitālo transformāciju, inovatīvo jaunuzņēmumu attīstību. Definēsim īpaši atbalstāmās ekonomikas nišas un eksporta specializācijas (IKT pakalpojumi, apstrādes rūpniecība).” Arī “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) pauž: “Vēlamies, lai Latvija ir pašpietiekama valsts, kuras preču un pakalpojumu eksports apsteidz importu.” Atbalstīt uzņēmumus, kuri eksportē preces ārējā tirgū, ar aktīva valsts lobija palīdzību gatava partija “Suverēnā vara” (SV).

Subsīdiju un valsts garantētu kredītu piešķiršanu uzņēmumiem ražošanas attīstībai un paplašināšanai, kā arī inovatīvu ražošanu apņemas atbalstīt “Latvijas Krievu savienība” (LKS). Savukārt atbalstīt “uzņēmumus, kuru attīstība būtu visefektīvākā valstij īstermiņā un ilgtermiņā” un sekmēt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražotāju izaugsmi sola “Kristīgi progresīvā partija” (KPP). Tā arī vēsta: “Latvijai ir jākļūst par robotu ražotāju valsti.” Partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) apņēmusies: “Padarīsim Latviju par starptautiska biznesa, finanšu, IT un tūrisma centru, lai mūsu valsts kļūtu par Eiropas jauno “ziemeļu Dubaiju”, ko apbrīno pasaulē!” Šis politiskais spēks gatavs atbalstīt “nacionālo biznesu un jaunos uzņēmējus, izveidojot Nacionālās attīstības banku”. “Konservatīvie” (K) sola: “10 “vienradži” 10 gados. 4 gadu laikā piesaistīsim 5000 IT nozares profesionāļus. Kredītprocentu likmes un banku komisijas – zemākās Baltijā.” Savukārt sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” (SDPS) redzējums ir: “Latvijai ir jāsāk pāreja uz sociāli orientētu tirgus ekonomiku. Valsts loma makroekonomikas līmenī ir jāpalielina, lai veicinātu tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību.” Partija “Apvienība Latvijai” (AL) pauž: “Zaļās enerģijas ražotājiem jāsaņem atbilstošs atbalsts no valsts budžeta.”

“Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) savā programmā sola: “Nodrošināsim sabalansētu, videi draudzīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību.” Iestāties par līdzvērtīgiem platību maksājumiem un veikt “lobēšanu lauksaimniecības jomā ES, lai nepieļautu konkurences kropļošanu” apņemas partija “Katram un katrai” (KuK). Partija “Progresīvie” vēlas atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību un veicināt kooperatīvu attīstību.

Uzņēmējdarbība un zinātne

Atbalstīt zinātni un izglītību, lai panāktu vietējās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un patēriņa pieaugumu, kā arī sekmēt zinātnes, publiskā un privātā sektora sadarbību programmā sola “Zaļo un Zemnieku savienība”. “Attīstībai/Par!” (AP) apņēmusies: “Divkāršosim ieguldījumus augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās. Tās dzims zinātnieku, augstskolu un uzņēmēju kopdarbā, kas ļaus importēt talantus un eksportēt inovācijas, nevis otrādi.” Savukārt “Saskaņa” vēsta: “Nepieciešami ilgtermiņa valsts ieguldījumi izglītībā visos līmeņos, zinātnes un pētniecības darbā, kā arī atbilstīgas infrastruktūras izveidē – eksperimentālajās ražotnēs, projektēšanas birojos, pētniecības laboratorijās u. c.”

Ar universitātēm apvienotu inovāciju centru, kas veicinātu talantīgu cilvēku pārcelšanos uz Latviju mācību un darba nolūkos vēlas izveidot “Latvijas Krievu savienība”. “Nacionālā apvienība” sola: “Sekmēsim zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības sadarbību.” Integrēt zinātni tautsaimniecībā un valsts pārvaldē apņēmusies arī “Kristīgi progresīvā partija”. Atbalstīt inovāciju komercializāciju un privātā finansējuma piesaisti zinātnei apņēmušies “Progresīvie”. Savukārt “Apvienība Latvijai” iestāsies par “pētniecības rezultātu komercializācijas atbalstu”.

Uzņēmējdarbība reģionos

Virkne politisko spēku pauduši nodomu atbalstīt uzņēmējdarbību reģionos. “Attīstībai/Par!”, kuras pārraudzībā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, vēsta: “Latvija nav tikai Rīga. Mūsu formula Latvijas attīstībai: augstas vērtības rūpnieciskā ražošana – prioritāri reģionos, eksportējami pakalpojumi – prioritāri Rīgā.” “Apvienotais saraksts” norāda: “Rīgas un reģionu politikā jāievēro princips: līdzsvarota attīstība visā valstī.”

“Nacionālā apvienība” sola stiprināt LIAA reģionālo biznesa inkubatoru tīklu un ar industriālo parku attīstību un mājokļu būvniecību stimulēt darbavietu pieejamību reģionos. “Jaunā Vienotība” apņēmusies “ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī uzņēmējdarbības attīstības iespējas”, kā arī “sekmēt lauku ekonomiku ar modernu un produktīvu ražošanu, kas atbilst valsts nākotnes vajadzībām, un atbalstīt padziļinātāku kooperāciju”. “Tautas kalpi Latvijai” (TKL) iestāsies par “tautsaimniecības nozaru atjaunošanu un materiālo resursu izmantošanu lauku reģionu un pilsētu vienmērīgai ekonomikas attīstībai”. Veidot lauku attīstības investīciju programmu valsts atbalstam ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kā arī attīstīt pilna cikla ražošanu reģionos, atbalstot uzņēmējus ar motivējošu nodokļu politiku, sola “Suverēnā vara”. “Kristīgi progresīvās partijas” piedāvājumā ir zinātniski pamatotas reģionu ekonomikas attīstības programmas izstrāde.  

Mazie un vidējie uzņēmumi

Vairāki politiskie spēki programmās pauduši nodomus attiecībā uz mazajiem, vidējiem un jaunuzņēmumiem. “Latvijas Krievu savienība” iecerējusi dalības nosacījumu pielāgošanu valsts un pašvaldību pasūtījumos mazā un vidējā biznesa iespējām, kā arī valsts finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmumu attīstībai. “Progresīvie” sola atbalstīt inovatīvo jaunuzņēmumu attīstību. “Katram un katrai” piedāvā jaunajiem uzņēmējiem 270 dienas atlikt nodokļu nomaksu, kā arī vienkāršot nodokļu nomaksu pašnodarbinātajiem. Nodokļu sloga samazināšanu jaunajiem uzņēmumiem gatava panākt partija “Latvija pirmajā vietā”.

“Nacionālā apvienība” sola atvieglot birokrātiskās prasības mājražotājiem. “Saskaņa” vēsta: “Mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai maksimāli jāatvieglo nodokļu administrēšana, izmantojot digitalizācijas procesu, jāuzlabo komunikācijas kvalitāte un ātrums starp uzņēmēju un valsts institūcijām.” “Zaļo un Zemnieku savienība” gatava paplašināt atbalstu mazajiem un vidējiem vietējiem ražotājiem” un atjaunot speciālos nodokļu režīmus mazās uzņēmējdarbības atbalstam. “Stabilitātei” (S) sola “labvēlīgu režīmu mazajiem uzņēmumiem”, bet “Apvienība Latvijai” – “īpašu un atbalstošu nodokļu režīmu mazajiem uzņēmējiem”.

Nodokļi

Līdztekus jau minētajiem nodomiem nodokļu politikā, partijas savās priekšvēlēšanu programmās plaši paudušas arī citus solījumus šajā jomā. Ministru prezidenta un finanšu ministra pārstāvētās “Jaunās Vienotības” piedāvājums ir visai atturīgs un nekonkrēts: “Veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām.” Savukārt vērienīgas ieceres ir partijai “Suverēnā vara”, proti, samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 5% sabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanas pakalpojumiem, kā arī Latvijā ražotai pārtikai, lopbarībai un barības piedevām lauksaimniecības dzīvniekiem. Šis politiskais spēks arī apņēmies: “Ieviest uzņēmējiem atvieglotu un nomaksājamu nodokļu režīmu, pilnveidojot saimnieciskās darbības konta izmantošanu. Individuālajiem komersantiem un ģimenes uzņēmumiem 10% nodokļa režīms, no kuriem 95% veido sociālās iemaksas.” “Suverēnā vara” sola “pasargāt uzņēmējus no nepamatotiem un nemotivētiem kontrolējošo dienestu ierobežojumiem”, turpretī “Apvienība Latvijai” – Valsts ieņēmumu dienestu kā palīgu un atbalstu nodokļu maksātājiem.

Samazināt PVN pārtikas un pirmās nepieciešamības precēm līdz 5% vēlas arī “Latvijas Krievu savienība”. Politiskā partija “Stabilitātei” gatava samazināt PVN likmi pārtikas produktiem līdz 5% un atcelt PVN medikamentiem, kā arī “krīzes laikā” samazināt degvielas akcīzes nodokli par 50%. Arī “Zaļo un Zemnieku savienība” sola iestāties par PVN likmes samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un medikamentiem, bet “Nacionālā apvienība” – par samazinātu PVN likmi Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem un ēdināšanas nozarei. “Konservatīvo” piedāvājumā “medikamentiem PVN 5%, pārtikai – 12%, bet krīzes laikā – 5%. Elektrībai, gāzei, degvielai krīzes laikā PVN 5%”. Savukārt PVN līdz 10% pārtikas un ēdināšanas nozarēs vēlas panākt “Latvija pirmajā vietā”. Partija arī sola: “Lai veicinātu nekustamā īpašuma nozares attīstību un būvniecību, atcelsim nekustamā īpašuma nodokli. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, noteiksim 10% patenta maksu ikvienam individuālajam komersantam.” Šī partija gatava piešķirt sociālā nodokļa atlaides uzņēmējiem, kuri darbā pieņem jauniešus un bezdarbniekus. Savukārt “Progresīvie” sola rosināt “neatmaksājamu parādu dzēšanu, lai cilvēki iznāktu no ēnu ekonomikas”.

Partijas “Konservatīvie” piedāvājumā ir “sezonas strādnieku nodokļu režīms lauksaimniecībā, viesmīlībā un ēdināšanā”. “Nacionālā apvienība” turpinās samazināt darbaspēka nodokļus, bet “Kristīgi progresīvās partijas” nodomos ir “uzņēmējdarbības nodokļu optimizācija”. Savukārt partija “Republika” (R) programmā iestājas par nodokļu samazināšanu kopumā, “lai ekonomika kļūtu enerģiska un sniegtu Latvijas iedzīvotājiem plašas ekonomiskās attīstības iespējas”. Šis politiskais spēks norāda: “Kopējais vai atsevišķais nodokļu un nodevu slogs nedrīkst būt lielāks kā vidējais Eiropas Savienības dalībvalstīs.” “Republika” ir vienīgais politiskais spēks, kas savā programmā piemin cīņu ar ēnu ekonomiku, to samazinot līdz 19% no IKP. Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā bija 26,6% no IKP, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti. “Attīstībai/Par!” piedāvājums – “vienkāršāki un “zaļāki” nodokļi”.

Divi politiskie spēki savās priekšvēlēšanu programmās pauduši visai radikālas apņemšanās, kuras atstātu jūtamu iespaidu arī uzņēmējdarbībai. “Apvienība Latvijai” vēsta: “Meži, koksne, kūdra, lauksaimniecības zeme, zemes dzīļu resursi, saldūdens ir nosakāmi par valsts stratēģiskajām rezervēm.” Savukārt “Tautas kalpi Latvijai” vēlas noteikt, ka “sauszemes ceļi, dzelzceļi, ūdensceļi, tilti, lidlauki, ostas, dabas resursi, gaisa telpa un teritoriālie ūdeņi ir visas tautas kopīpašums”.

LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.

Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmās

Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus.

Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs.

Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās.

Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem.

Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu.

Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.

 

UZZIŅAI 

14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju. 

Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.

Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:

1. saraksts “Jaunā Vienotība”

2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”

3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”

4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”

5. saraksts “Suverēnā vara”

6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”

7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”

8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”

9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”

10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”

11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”

13. saraksts “Konservatīvie”

14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”

15. saraksts “Progresīvie”

16. saraksts “Attīstībai/Par!”

17. saraksts “Apvienība Latvijai”

18. saraksts “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”

19. saraksts politiskā partija “Republika”

Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas. 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU