NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
25. augustā, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselība
5
5

Lasām partiju programmas. Veselības aprūpe

No 2. augusta ir pieejamas visu partiju un to apvienību, kuras kandidē 14. Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī, priekšvēlēšanu programmas. Politiskie spēki tajās deklarējuši savus nodomus, kādus tie īstenotu, nonākot parlamentā un valdībā. LV portāls vairākos īso – līdz 4000 iespiedzīmju – programmu apskatos aplūko partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.

Teju visi uz pārstāvību 14. Saeimā pretendējošie politiskie spēki pirms vēlēšanām sola uzlabojumus veselības aprūpē – palielināt tās efektivitāti, finansējumu, pieejamību, samazināt izmaksas iedzīvotājiem. Vairāki politiskie spēki šai jomai savās programmās veltījuši salīdzinoši lielu uzmanību, taču daļa – aprobežojusies vien ar nekonkrētu apņemšanos sakārtot veselības sistēmu un secinājumiem, ka veselības aprūpē nodarbinātajiem jāsaņem lielāks atalgojums.

Partiju un to apvienību īsajās programmās nav skaidri pausti nodomi tādās aktuālās jomās kā pacientu tiesību stāvokļa uzlabošana, ja atskaita obligātas vakcinēšanas noraidījumu, kā arī saistībā ar valsts obligātās veselības apdrošināšanu. Piebilstams, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz: Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. oktobrim ir dots uzdevums iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.  

Veselības aprūpes sistēma un pacients

Pašreizējā veselības ministra pārstāvētā “Attīstībai/Par!” savā programmā secina: “Veselība sākas ar kvalitatīvu pārtiku un kustīgumu, ar profilaksi, skrīningu un labu ģimenes ārstu.” Šis politiskais spēks sola: “Veselības jomā pirmkārt ieguldīsim lietās, kas novērš dārgu ārstēšanu nākotnē. Un tad – zāļu izmaksu samazināšanā, digitālā medicīnā, jaunā primārās veselības aprūpes modelī un vēža uzveikšanā. Mūsu mērķis ir pāriet no “slimību aprūpes” uz veselības aprūpi, kuras centrā ir cilvēks.”

Savukārt Labklājības ministriju vadošie “Konservatīvie” apņēmušies: “Vēža apkarošanas plāna īstenošana sadarbībā ar Eiropas institūcijām. Vēža slimnieku reģistra ieviešana.” Partija sola nodrošināt ikgadēju valsts budžeta pieaugumu medikamentu iegādei vismaz 10% apmērā, par ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju pamatu noteikt pacientu veselības un dzīvildzes rādītājus, panākt “medikamentu tirgotāju uzcenojuma ierobežošanu” un otrā pensiju līmeņa uzkrājumu paredzēšanu kā “iespēju steidzamu veselības problēmu risināšanai”. Premjerministra pārstāvētā “Jaunā Vienotība” gatava ieviest uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu un nodrošināt “valsts veselības aprūpi ar ilgāko gaidīšanas laiku 30 dienas”.

“Ik gadu veselības budžetu palielināsim par 0,5%  no IKP, ilgtermiņa mērķis – 8%,” sola “Progresīvie”. Partija apņēmusies uzlabot veselības sistēmas pārvaldību un efektivitāti, izskaust nevienlīdzību veselības aprūpē, samazināt “summas, kas no savas kabatas jāmaksā par pakalpojumiem un zālēm”. “Progresīvie” sola arī nodrošināt ģimenes ārstu pieejamību reģionos, diferencējot atalgojuma likmes, veselības mācību skolās, mazināt alkohola pārmērīgu lietošanu, atbalstīt ģimenes, kas ilgstoši aprūpē tuviniekus.

“Nodrošināsim veselības aprūpes darbinieku atalgojuma pieaugumu atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajam,” sola “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS). Šī politiskā spēka nodomos ir panākt veselības nozares finansējuma pieaugumu, veicinot medicīnas iestāžu attīstību un pakalpojumu klāsta, tai skaitā rehabilitācijas, paplašināšanu, sekmēt veselības aprūpes nodrošināšanu iespējami tuvu dzīvesvietai, stiprināt ģimenes ārstu prakses. ZZS apņēmusies: “Ik gadu, rudenī, senioriem ar zemiem ienākumiem un personām ar invaliditāti, bērniem ar retām slimībām nodrošināsim vienreizēju pabalstu 240 eiro apmērā.”

Partija “Republika” gatava noteikt veselības aprūpes jomas “paātrinātu attīstību par vienu no augstākajām valsts politikas prioritātēm”. Partija sola nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu veselības darbiniekiem, izpildot nozaru organizāciju sagatavotās programmas, samazināt pacientu līdzmaksājumus, uzlabot slimību agrīno diagnostiku, pieejamību veselības pakalpojumiem un medikamentiem, nodrošināt veselības speciālistu pieejamību reģionos un paliatīvo aprūpi visā Latvijā, kā arī sagatavot un finansēt Latvijas nacionāla mēroga programmu “Vesels darbam un valsts aizsardzībai”.

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” nodomos ir valsts finansējuma medicīnai palielināšana, iedzīvotāju veselības profilakses uzlabošana, ģimenes ārstu prakšu nodrošināšana ar papildu personālu, medicīniskā personāla sagatavošana specializētās medicīnas skolās, kā arī budžeta vietu skaita palielināšana medicīnas augstskolās un rezidentūras pieejamības paplašināšana.

“Integrētu izglītības procesu – profesionālā, augstākā, rezidentūra”, 5% PVN medikamentiem, medicīnas personāla pieejamību un normatīvajos aktos noteikto atalgojuma normu ievērošanu nodrošināt sola partija “Katram un katrai”.

Pilnībā atcelt PVN medikamentiem vēlas politiskā partija “Stabilitātei”.

“Suverēnā vara” apņēmusies garantēt budžeta vietas studijām topošajiem ārstiem, nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu veselības aprūpes speciālistiem un atbrīvot iedzīvotājus no pacientu līdzmaksājumiem.

“Latvija pirmajā vietā” (LPV) sola nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi ikvienam un veicināt Latvijas medicīnas eksportu.

“Latvijas Krievu savienības” (LKS) nodomos ir “valsts kvotu palielināšana medicīnas pakalpojumiem”.

“Tautas kalpi Latvijai” uzsver pārejas nepieciešamību no seku ārstēšanas uz profilaksi un neatliekamo medicīnisko pakalpojumu pieejamību nepieciešamajos termiņos.

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) sola: “Stiprināsim veselības aprūpes sistēmu un tās spēju piemēroties ārkārtas situācijām.”

Koronavīrusa pandēmija

Vairāki politiskie spēki savās programmās pauduši attieksmi un nodomus saistībā ar līdzšinējiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem. Partija “Katrai un katram” sola: “Atcelsim ar Covid-19 saistītus ierobežojumus un aizliegsim piespiedu potēšanu.” “Apvienība Latvija” vēsta: “Vakcinācija – zinātniski, nevis politiski pamatota, bet – brīvprātīga.” Savukārt “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” pauž: “Cīņa pret vienu vīrusu nedrīkst paralizēt citu slimību savlaicīgu diagnosticēšanu un ārstēšanu.”

“Latvija pirmajā vietā” vēsta: “Nepieļausim piespiedu vakcināciju. Vakcinācija var būt tikai brīvprātīga, bez cilvēka tiesību ierobežojumiem.” Tāpat šī partija apņēmusies: “Sauksim pie atbildības lēmumu pieņēmējus, kuri Covid aizsegā represē tautu. Veiksim izmeklēšanu par iztērētajiem līdzekļiem. Izmaksāsim kompensācijas tiem, kurus par nevakcinēšanos pret Covid atlaida no darba, un tiem, kuri piespiedu vakcinācijas dēļ guva veselības problēmas. Panāksim, ka tiek atmaksāta soda nauda, kura tika piespriesta par Covid ierobežojumu pārkāpumiem.” Līdzīgus uzskatus un nodomus pauž partija “Stabilitātei”: “Krimināltiesiskā atbildība par valsts budžeta izkrāpšanu un Covid-19 pandēmijas izsludināšanu kā līdzekli cilvēku segregācijai, ienākumu atņemšanai, privātuzņēmumu un veselības iznīcināšanai, veicot piespiedu vakcināciju un atņemot tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.”

Veselīgs dzīvesveids un sports

Daļa politisko spēku savās programmās pauduši atbalstu veselīgam dzīvesveidam un sportam kā tā priekšnosacījumam. Nodrošināt “sporta aktivitāšu pieejamību veselīgas sabiedrības pamatam” sola “Jaunā Vienotība”. ZZS apņēmusies “veicināt privāto un publisko partnerību iesaistīties daudzveidīga veselīga dzīvesveida veicināšanā un sporta aktivitāšu pieejamībā”. “Tautas kalpi Latvijai”, uzsverot veselīga dzīvesveida nozīmi, norāda, ka “pašvaldības pienākums ir rūpēties par sporta kā veselīga dzīvesveida attīstīšanu”. Lielākas patstāvības piešķiršanu pašvaldībām sporta jautājumos vēlas “Latvijas Krievu savienība”.

Sekmēt sporta attīstību, lai pasargātu jauniešus no atkarībām un kriminālās vides ietekmes, apņēmusies “Latvija pirmajā vietā”. Lielākas investīcijas jauniešu fiziskajā sagatavotībā sola “Konservatīvie”. “Nodrošināsim veselības mācību skolās, plašākas iespējas sporta un fiziskām aktivitātēm ikvienam,” teikts “Progresīvo” programmā. “Veselīga dzīvesveida atbalsts – tautas sports,” vēsta “Apvienība Latvijai”. Savukārt “Republika” sola “atbalstīt tautas un elites sportu”, kā arī iestājas par valsts līdzfinansējumu sporta aktivitāšu nodrošināšanai katram bērnam.

LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.

Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmās 

Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus.

Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs.

Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās. 
 
Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem.

Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu. 
 
Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm. 

UZZIŅAI 

14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju. 

 Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.

Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:

1. saraksts “Jaunā Vienotība”

2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”

3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”

4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”

5. saraksts “Suverēnā vara”

6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”

7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”

8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”

9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”

10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”

11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”

13. saraksts “Konservatīvie”

14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”

15. saraksts “Progresīvie”

16. saraksts “Attīstībai/Par!”

17. saraksts “Apvienība Latvijai”

18. saraksts “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”

19. saraksts politiskā partija “Republika”

Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas. 

Labs saturs
5
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Ārkārtējā situācija, kas tika izsludināta, lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, ir noslēgusies. No 1. marta iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības pasākumi un ierobežojumi ir apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU