NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. augustā, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūra
7
7

Lasām partiju programmas. Sabiedrības saliedētība un informatīvā telpa

Kopš 2. augusta pieejamas visu partiju un to apvienību, kuras kandidē Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī, priekšvēlēšanu programmas. Politiskie spēki tajās deklarējuši savus nodomus, kādus tie īstenotu, nonākot parlamentā un valdībā. LV portāls vairākos īso – līdz 4000 iespiedzīmju – programmu apskatos aplūko partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.

īsumā
  • Vienotas, uz latviešu valodu un patriotismu saliedētas sabiedrības veidošana apstākļos, kad valsts saskaras ar Krievijas izraisītā kara Ukrainā radītajiem iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem, ietilpst vairumā priekšvēlēšanu programmu.
  • Tikai daži politiskie spēki programmās pauduši nodomus attiecībā uz Latvijas diasporu ārzemēs – stiprināt saikni ar tautiešiem ārzemēs un pilnveidot reemigrācijas pasākumus.
  • Daļa partiju sabiedrības vienotības veicināšanas iespējas saista ar nodomiem attiecībā uz informatīvo telpu, mediju jomu, tās regulējumu. Vairums programmu piedāvā stiprināt sabiedriskos medijus, iestāties pret Krievijas propagandas izplatību.

Sabiedrības saliedētība

Vienotas, saliedētas sabiedrības veidošana apstākļos, kad valsts saskaras ar Krievijas izraisītā kara Ukrainā radītajiem iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem, ietilpst vairumā politisko partiju programmu, daļā gadījumu to sasaistot ar eiropeisko vērtību un latviskās vides stiprināšanu. Tomēr ir pausti arī pretēji nodomi.  

“Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) programmā vēsta: “Kā Ukraina mobilizējas, lai aizstāvētu savu dzimteni, tā arī Latvijā nepieciešama mobilizēšanās, lai savu valsti stiprinātu militāri, ekonomiski, politiski un arī morāli. Šis ir laiks, kad neviens nevar palikt malā, jo tas var nozīmēt valstiskuma zaudēšanu.” Tāpēc, kā pausts programmā, apvienības politiskie spēki, pieaicinot bezpartejiskus profesionāļus, “pulcē kompetentus, enerģiskus, profesionālus un patriotiskus cilvēkus”. Apvienība norāda, ka vēlas, lai Latvijā visi ikdienā lietotu valsts valodu un lai iedzīvotāji būtu patriotiski noskaņoti.

“Veidot vienotu politisko nāciju, kas balstās Latvijas Satversmē, latviešu valodā, Eiropas vērtībās un izpratnē, ka Latvijas valstiskums, neatkarība un drošība ir visa pamats un kopīga atbildība,” ir apņēmusies “Jaunā Vienotība” (JV).

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) uzsver, ka tās galvenais mērķis ir latviska Latvija: “Mūsu vērtības: latviešu nācija, tās valoda un kultūra, tautas varoņu gods un piemiņa, Latvijas neatkarība un izaugsme, labklājība un taisnīgums, ģimene un laulība, cilvēka dzīvība, daba un Dievs.” Apvienība sola atbalstīt latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā, pilnībā pabeigt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos, veicināt ārvalstu pilsoņu, kuri atbalsta Kremļa politiku, izraidīšanu no Latvijas un vērsties pret migrantu masveida iepludināšanu valstī.

“Stiprā nācijā visi mācās vienotās skolās, ir kopā darbā, dienestā, biedrībās, ikviens var panākt taisnību neatkarīgā tiesā. Visi, kas ciena Satversmi un aizstāv brīvību, ir mūsējie. Visi, kas pasaulē saglabā piederību Latvijai un tās kultūrai, ir mūsējie,” pausts “Attīstībai/Par!” (AP) programmā.

Īstenot “nacionālu politiku” plāno arī “Apvienība Latvijai” (AL).

Savukārt “Latvijas Krievu savienība”(LKS) vēsta, ka aizstāv “parasto Latvijas iedzīvotāju tiesības un intereses neatkarīgi no viņu dzimtās valodas un pilsonības,” vienlaikus paužot, ka ir vienīgais politiskais spēks, kas pārstāv Latvijas krievu kopienu un iestājas par tās interesēm. “Latvijas Krievu savienība” sola aizstāvēt tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos, noņemt Valsts valodas centram sodīšanas funkcijas, veicināt Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem, nodrošināt nepilsoņiem tiesības balsot vietējās un Eiropas vēlēšanās, iestāties par Satversmes preambulas atcelšanu, “kas nosaka viena etnosa prioritāšu pārākumu pār Latvijas Tautas interesēm”. “Latvijas Krievu savienība” apņēmusies arī “apturēt pieminekļu, kas veltīti Otrā pasaules kara upuriem un karavīriem, nojaukšanas kampaņu”.

Pretēji rīkosies “Konservatīvie” (K), kuru programmā vēstīts: “Sistemātiska un ātra okupācijas pieminekļu aizvākšana.”

Veicināt latviešu valodas, latviskās kultūras un tradīciju, mākslas un radošo nozaru attīstību sola “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS).

Konstatējot, ka “vēlēšanas ir bezcerīgi ieciklējušās” uz etnisko balsojumu, kas sanaido Latvijas iedzīvotājus, nepieļaut sabiedrības šķelšanos sola politiskā partija “Stabilitātei!” (S), kura ir arī ieplānojusi panākt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. “Ir nepieciešams taisnīguma un vēsturiskā līdzsvara solis. Visu nepilsoņu pieņemšana par pilntiesīgiem valsts pilsoņiem,” teikts partijas programmā.

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (SDPS), kura līdz šim ir piesaistījusi ievērojamu daļu krievu valodā runājošā elektorāta, savā programmā tieši nav skārusi sabiedrības saliedētības tēmu, taču, fokusējoties uz sociālo jomu, norāda: “Valdības atbalsts sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām palīdzēs atjaunot ekonomiku, mazinās sociālo plaisu un spriedzi sabiedrībā.”

“Progresīvo” (P) nodomos ir iekļaujošas sabiedrības veidošana. Partija vēsta: “Jāstiprina pilsoniskie procesi un saliedētība.” Tā arī ir gatava atbalstīt pieejamu, atklātu finansējumu NVO.  

“Latvija pirmajā vietā” (LPV) dara zināmu, ka viens no iemesliem, kāpēc tā iesaistās politikā, ir “lai visi Latvijas pilsoņi būtu vienota tauta”. Partija sola: “Stiprināsim iekšējo drošību un nepieļausim sabiedrības šķelšanu.”

Atsevišķas partijas programmās paudušas nodomus attiecībā uz Latvijas diasporu ārzemēs. “Zaļo un Zemnieku savienība” “stiprinās saikni ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem”, savukārt “Nacionālā apvienība” “pilnveidos reemigrācijas atbalsta pasākumus, padziļināti sadarbosies ar tautiešiem ārvalstīs”.

Informatīvā telpa, mediji

Daļa partiju sabiedrības saliedētības veicināšanas iespējas saista ar nodomiem attiecībā uz informatīvo telpu, mediju jomu, tās regulējumu.

“Aizliegsim Maskavas propagandas izplatīšanu, izskaužot nelegālos TV pieslēgumus, pastiprinot kontroli interneta telpā, preses un grāmatu tirdzniecībā,” savā programmā apņēmusies “Nacionālā apvienība”.

“Nodrošināt daudzveidīgu, kvalitatīvu un aizsargātu mediju telpu valsts valodā,” ir gatava arī “Jaunā Vienotība”.

Savukārt “Latvijas Krievu savienība” sola “ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz krievvalodīgo televīzijas kanāliem, kā arī pilnvērtīga Latvijas televīzijas kanāla krievu valodā izveidi.” Partijas nodomos ir arī panākt “Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības politisko neitralitāti”.

“Attīstībai/Par!” priekšvēlēšanu programmā vēsta: “Informācijas telpas drošību stiprinās kvalitatīvs sabiedrisks mediju saturs un globālo sociālo mediju regulējums.”

Palielināt atbalstu sabiedriskajiem medijiem ir apņēmušies “Progresīvie”, bet “atjaunot mediju neatkarību” – “Zaļo un Zemnieku savienība”.

“Suverēnā vara” (SV) vēlas “aizsargāt vārda un pārliecības brīvību, saliedēt sabiedrību”. Savukārt “Latvija pirmajā vietā” (LPV) sola: “IT laikmetā saglabāsim un aizstāvēsim personisko brīvību, drošību un privātumu.”

LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.

Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmās

Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus.

Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs.

Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās.

Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem.

Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu.

Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.

UZZIŅAI

14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.

 Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.

Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:

1. saraksts “Jaunā Vienotība”

2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”

3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”

4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”

5. saraksts “Suverēnā vara”

6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”

7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”

8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”

9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”

10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”

11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”

13. saraksts “Konservatīvie”

14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”

15. saraksts “Progresīvie”

16. saraksts “Attīstībai/Par!”

17. saraksts “Apvienība Latvijai”

18. saraksts “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”

19. saraksts politiskā partija “Republika”

Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas. 

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU