NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. septembrī, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
5
5

Lasām partiju programmas. Pilsoniskā sabiedrība

Nodomus veicināt saliedētas un izglītotas sabiedrības veidošanos Latvijā priekšvēlēšanu programmās pauduši gandrīz visi politiskie spēki, kuri pretendē uz pārstāvību 14. Saeimā. Tomēr konkrētu piedāvājumu, kā stiprināt pilsoniskās sabiedrības, tostarp nevalstisko organizāciju (NVO), attīstību, ir krietni mazāk.

Vēlēšanu tiesības nepilsoņiem un referendumi

Pilsoniskās līdzdalības jomā vairāki politiskie spēki savās programmās pauduši nodomu paplašināt vēlēšanu tiesības.

“Latvijas Krievu savienība” (LKS) sola veicināt Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem un nodrošināt tiesības nepilsoņiem balsot vietējās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdzīgs piedāvājums ir sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” (SDPS): “Jāpiešķir Latvijas nepilsoņiem tiesības no 2025. gada balsot pašvaldību vēlēšanās vienlīdzīgi ar ES valstu pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo pašvaldībā.” Tiesības balsot Latvijas nepilsoņiem vēlēšanās sola arī partija “Stabilitātei” (S). Savukārt partija “Katram un katrai” (KuK) piedāvā tiesības uz Latvijas pilsonību katram, kurš Latvijā dzimis 1991. gadā un vēlāk.

Vairāki politiskie spēki piedāvā atvieglot un paplašināt tautas nobalsošanas procedūru. Kā zināms, patlaban iniciatoriem pašiem jāsavāc 1/10 daļa vēlētāji jeb aptuveni 150 000 paraksti, lai rosinātu referendumus par izmaiņām Satversmē vai likumos, kā arī, lai iniciētu tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. “Lai rosinātu referendumu, būs nepieciešami 30 tūkstoši pilsoņu parakstu,” savā programmā paudusi partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Līdzīgs nodoms ir “Katrai un katram”, kura arī sola samazināt tautas nobalsošanai nepieciešamo parakstu slieksni līdz 30 000 un ieviest referendumu norisi elektroniskajā vidē. Partija “Suverēnā vara” (SV) piedāvā samazināt nepieciešamo parakstu skaitu likumprojektu ierosināšanai vai atsaukšanai līdz 1/40 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu un atbrīvot parakstītājus no valsts nodevas.

“Samazināt referenduma ierosināšanas slieksni” sola arī “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) un partija “Republika” (R). Partija “Tautas kalpi Latvijai” (TKL) gatavi “atjaunot sabiedrības spēju lemt tai svarīgos jautājumus referendumos pagastu, apriņķu, novadu un valsts līmenī, samazinot vēlētāju nepieciešamo parakstu skaitu vismaz pieckārtīgi”. Arī “Saskaņa” vēsta: “Būtiski jāatvieglo referendumu rīkošanas procedūra. Iespēja rīkot referendumus jāattiecina arī uz pašvaldību līmeni.” Partija “Apvienība Latvijai” (AL) sola iestāties par “tautas balsošanu par valstij būtiskiem jautājumiem, tai skaitā arī par valsts līdzekļu sadali”.

Šeit jāpiebilst, ka šīgada 17. martā jau tika pieņemts Vietējo pašvaldību referendumu likums, kas stāsies spēkā 2024. gadā.

Uzzini vairāk >>

Atbalsts nevalstiskajām organizācijām

Tikai trešajā daļā priekšvēlēšanu programmu pausti nodomi attiecībā uz NVO. Premjerministra pārstāvētā “Jaunā Vienotība” (JV) sola veidot vienotu politisko nāciju un stiprināt NVO, novirzot 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Savukārt “Konservatīvie” (K), kuru pārziņā ir Tieslietu ministrija, piedāvā ieviest valsts finansējuma programmu pretkorupcijas NVO.

Tikai trešajā daļā priekšvēlēšanu programmu pausti nodomi attiecībā uz NVO.

Partija “Progresīvie” (P), kuras programmā uzsvērta iekļaujošas sabiedrības veicināšana un diskriminācijas novēršana, vēsta: “Jāstiprina pilsoniskie procesi un saliedētība. Palielināsim atbalstu sabiedriskajiem medijiem. Atbalstīsim pieejamu, atklātu finansējumu NVO.” Apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) stipru pilsonisko sabiedrību uzsver kā vienu no valsts drošības pamatiem, paužot nodomu veicināt pilsoņu līdzdalību publiskajā pārvaldē, iesaistīt jauniešus “pilsoniskajā darbā” un dubultot NVO fondu. “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) sola: “Veicināsim iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos. Atjaunosim valdības sadarbību ar NVO.” “Apvienotais saraksts” apņēmušies sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām risināt sociālās drošības jautājumus. Savukārt partijas “Vienoti Latvijai” (VL) priekšvēlēšanu programmā ierakstīts tikai viens vārds, proti, “TAUTVALDĪBA”. 

***

Ar visiem 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem un to priekšvēlēšanu programmām ikviens var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.

LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.

Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmās

Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus.

Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs.

Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās.

Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem.

Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu.

Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.

UZZIŅAI 

14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju. 

Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē.

Ne vēlāk kā divdesmit dienu pirms vēlēšanu dienas komisija nodrošina minētās informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tā tika publicēta 9. septembra laidienā Nr. 175.

Nedēļu pirms vēlēšanām informācijai ir jābūt pieejamai arī vēlēšanu iecirkņos. 

Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki, – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas. 

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU