Labklājību, tostarp sociālā nodrošinājuma pieaugumu Latvijas iedzīvotājiem, sola gandrīz visas partijas, kuras pretendē uz pārstāvību 14. Saeimā. Reaģējot uz straujo energoresursu cenu pieaugumu, kā jau LV portāls ir vēstījis, virkne politisko spēku programmās pauduši nodomus to mazināšanai. Vienlaikus jāatgādina – Saeima jau ir akceptējusi daudzus pasākumus iedzīvotāju atbalstam ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas stājušies spēkā 13. augustā. Tie paredz segt daļu no energoresursu cenu pieauguma, sniegt atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem par centrālo apkuri, tajā izmantoto elektrību, dabasgāzi, koksnes granulām, briketēm, malku.
Liela daļa partiju sola piemērot un palielināt dažādus pabalstus, īpaši ģimenēm ar bērniem, un pensijas, kā arī panākt noteiktu nodokļu samazinājumu.
Pabalsti
Labklājības ministra portfeļa turētāji “Konservatīvie” (K) savā programmā vēsta: “Divreiz lielāks ģimenes valsts pabalsts – par 1. bērnu 50 eiro, par 2. – 200 eiro, par 3. – 450 eiro, par 4. un vairāk – 200 eiro par katru bērnu.” Plašs piedāvājums pabalstu jomā ir arī partijai “Katram un katrai” (KuK): “Vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts 5 000 eiro, pabalsts par katru bērnu – 100 eiro mēnesī, kā arī automātiskas valsts/pašvaldību atbalstu piešķiršanas sistēmas izveidošana.” Dāsni solījumi doti partijas “Stabilitātei” (S) programmā: “Lai stimulētu dzimstības līmeni, no 2023. gada: vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts 1000 eiro apmērā; bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotram gadam 300 eiro apmērā; ģimenes valsts pabalsts līdz 20 gadu vecumam 100 eiro apmērā par katru bērnu.” Bērna piedzimšanas pabalsta valsts daļas palielināšana līdz 500 eiro un ikmēneša bērna kopšanas pabalsta pieaugums līdz 300 eiro ir “Latvijas Krievu savienības” (LKS) piedāvājumā. Lielas apņemšanās šajā jomā pauž arī partija “Suverēnā vara” (SV): “Pabalsts par katru bērnu ceturtās daļas apmērā no minimālās algas, iespēja vecākiem būt kopā ar bērnu līdz viņa trīs gadu vecumam, saņemot valsts atbalstu, atvieglojumu par apgādājamajiem viena vecāka ģimenēs divkāršošana, tiesības uz vecuma pensiju 10 gadus ātrāk vecākiem, kuri audzina bērnu ar invaliditāti.”
Lai veicinātu dzimstību un apturētu emigrāciju, partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) sola izveidot Nacionālās attīstības fondu, tam novirzot 250 000 eiro no katras ārvalstu investora ģimenes, kurai piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja. No fonda par katru jaundzimušo paredzēts vienreizējs pabalsts 5000 eiro apmērā. Šī partija arī sola, ka ģimenēm, kurās ir viens bērns, valsts dzēsīs 10% no hipotekārā kredīta, divu bērnu ģimenēm – 20%, triju bērnu – 30%, četru bērnu – 60%, piecu bērnu un lielākām ģimenēm – 100% no kredīta summai līdz 100 000 eiro. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) sola lielāku bērnu kopšanas pabalstu, kā arī ir apņēmusies atbalstīt jaunos vecākus, nodrošinot bērnudārza pieejamību, tai skaitā finansējot bērna pieskatīšanu mājās, sociālās stipendijas, studiju kredītu dzēšanu. “Nacionālā apvienība” arī vēsta: “Palielināsim mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem, ieviešot nomu ar izpirkumu ekonomiskā tipa privātmājām uz pašvaldības zemes.”
“Ik gadu rudenī senioriem ar zemiem ienākumiem un personām ar invaliditāti, bērniem ar retām slimībām nodrošināsim vienreizēju pabalstu 240 eiro,” sola “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS). Tā apņēmusies arī ik gadu palielināt garantēto minimālo ienākumu un “dzīvokļu pabalstus”. Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (SDPS) energoresursu cenu pieauguma apstākļos sola “palīdzību noteiktām iedzīvotāju kategorijām, piešķirot vienreizējus pabalstus”. Savukārt “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) savā programmā pauž: “Svarīgi, lai cilvēkiem ir darbs un finansiāla stabilitāte, labas sociālās garantijas, nevis jālūdz pabalsti.”
Pensijas
Līdztekus atbalstam ģimenēm ar bērniem politiskie spēki pauduši visai plašus nodomus pensionāru labklājības uzlabošanai. Partija “Suverēnā vara” sola: “Minimālās pensijas apmēru noteikt pusi no minimālās algas, panākot taisnīgu aprēķinu arī pensijām, kuras tika aprēķinātas pēc 2012. gada. Ļaut izņemt uzkrāto 2. pensijas līmeni. Invaliditātes pensijas atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Celt pensiju neapliekamo minimumu līdz ar minimālo algu.” Vērienīgs piedāvājums ir “Katram un katrai”: “Sievietēm ar četriem un vairāk bērniem pensionēšanās no 60 gadu vecuma, darba stāžā ieskaitīts bērna kopšanas periods, IIN atcelšana pensijām līdz 1000 eiro mēnesī, pensiju papildus indeksācija cilvēkiem par darba stāžu līdz 1997. gadam, bezmaksas sabiedriskais transports pensionāriem visā Latvijā.” Partija arī paredzējusi pārdalīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 6% apmērā, kuras ieskaita pensiju 2. līmenī, 2% novirzot uz pensiju 1. līmeni, 1% – veselības aprūpes finansēšanai, kā par 3% samazināt darba ņēmēja VSAOI, bet Valsts fondētās pensiju shēmas dalībniekiem ļaut pašiem lemt par uzkrāto līdzekļu turpmāko izmantošanu.
Savukārt partija “Republika” (R) sola: “Automātiska pensijas mantošana. Pensijas neaplikt ar nodokļiem. Minimālā pensija – ne mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu. Palielināt pensijas, padarot pensiju 2. līmeni labprātīgu. Dot iespēju izņemt uzkrāto naudu ar tiesībām pašam atvērt savu investīciju kontu, neapliekot ar IIN.” “Konservatīvie” apņēmušies noteikt “2. pensiju līmeņa uzkrājums kā garantiju pirmajai mājokļa iemaksai vai iespēju steidzamu veselības problēmu risināšanai”; “Zaļo un Zemnieku savienība” – ik gadu paaugstināt minimālās pensijas; “Latvijas Krievu savienība” – minimālās pensijas palielināšanu proporcionāli inflācijai; “Nacionālā apvienība” – “paaugstināt minimālo pensiju bāzi un iestāties par tādu valdības politiku, kas vairo senioru labklājību”; “Stabilitātei” – taisnīgu pensiju; “Apvienotais saraksts” – “biežāk indeksēt pensijas inflācijas apstākļos”. “Progresīvie” (P) savā programmā vēsta: “Pensijai jānodrošina cienīgas vecumdienas. Mazās pensijas piemērosim dzīves dārdzībai.”
Nodokļi
Vairāki politiskie spēki sola iestāties par nodokļu atvieglojumiem mājoklim un pārtikai – jomās, ar kurām saistītās izmaksas ierasti tiešā veidā vissmagāk skar sociāli mazāk aizsargātās sabiedrības grupas.
“Suverēnā vara” pauž nodomu atbrīvot no IIN jauniešus līdz 25 gadu vecumam, kā arī samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 5% Latvijā ražotajai pārtikai. “Progresīvie” sola pazemināt PVN Latvijai raksturīgai svaigai pārtikai. “Nacionālā apvienība” iestāsies par samazinātu PVN likmi Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem un ēdināšanas nozarei. “Latvija pirmajā vietā” sola samazināt līdz 10% PVN pārtikas un ēdināšanas nozarēs. Partijas “Katram un katrai” piedāvājums – pārtikai 12% PVN, bet “krīzes laikā” – 5%.
“Latvijas Krievu savienība” pauž nodomu samazināt PVN līdz 5% pārtikas un pirmās nepieciešamības precēm līdz 5%, māju apsaimniekošanas maksai līdz 12%, bet apkurei līdz 5%. “Republika” vēlas samazināt PVN “atsevišķām nozarēm, produktu vai pakalpojumu grupām” un neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vienīgo mājokli. “Konservatīvie” gatavi “atcelt nekustamā īpašuma nodokli NĪN primārajiem mājokļiem līdz noteiktai vērtībai”. “Zaļo un Zemnieku savienība” savā programmā sola: “Veidosim iedzīvotājiem taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku.” Partija “Stabilitātei” apņēmusies samazināt PVN likmi pārtikas produktiem līdz 5%, atcelt NĪN vienīgajam īpašumam un nepiemērot PVN medikamentiem. Samazināt šo nodokli medikamentiem līdz 5% sola arī “Katram un katrai”. Savukārt “Saskaņa” savā programmā vēsta: “Īstermiņa vai ilgtermiņa nodokļu samazināšana dažādām preču un pakalpojumu kategorijām gan patērētājiem, gan ražotājiem. Valsts cenu regulējums daļai preču un pakalpojumu.”
LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.
- Iekšējā drošība un tiesiskums
- Ārējā drošība un starptautiskās attiecības
- Enerģētika
- Sabiedrības saliedētība un informatīvā telpa
- Veselības aprūpe
- Izglītība un zinātne
- Pašvaldības, reģionu attīstība
- Uzņēmējdarbība
- Kultūra
- Politiskā sistēma un valsts pārvaldība
- Pilsoniskā sabiedrība
Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmāsUzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus. Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs. Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās. Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu. Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.
|
UZZIŅAI
14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.
Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”
3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”
4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”
6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”
7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”
8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”
9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”
10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”
11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”
14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”
16. saraksts “Attīstībai/Par!”
17. saraksts “Apvienība Latvijai”
19. saraksts politiskā partija “Republika”
Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas.
