Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš 2. augusta pieejamas visu partiju un to apvienību, kuras kandidē Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī, priekšvēlēšanu programmas. Politiskie spēki tajās deklarējuši savus nodomus, kādus tie īstenotu, nonākot parlamentā un valdībā. LV portāls vairākos īso – līdz 4000 iespiedzīmju – programmu apskatos aplūko partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.
Reaģējot uz straujo energoresursu cenu pieaugumu, gandrīz visi politiskie spēki programmās iekļāvuši nodomus to mazināšanai, kā arī valsts enerģētiskās neatkarības nostiprināšanai. Vienlaikus jāatgādina – Saeima ceturtdien, 11. augustā, atbalstīja virkni pasākumu iedzīvotāju atbalstam, ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu gaidāmajā apkures sezonā, tam atvēlot 440 miljonus eiro. Terminēti atbalsta pasākumi ir noteikti ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas stājušies spēkā 13. augustā. Tie paredz, ka iedzīvotājiem tiks segta daļa no energoresursu cenu pieauguma, un atbalsts no valsts budžeta līdzekļiem plānots par centrālo apkuri, tajā izmantoto elektrību, dabasgāzi, koksnes granulām, briketēm, malku.
Uzzini vairāk >>
Arī priekšvēlēšanu programmā “Jaunā Vienotība” (JV), kuru pārstāv premjerministrs un finanšu ministrs, apņēmusies “atbalstīt mājsaimniecības un ražojošos uzņēmumus, nodrošinot mērķētu, ātru un pieejamu atbalstu energocenu sadārdzinājuma un augstās inflācijas pārvarēšanai tuvākajās apkures sezonās”. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA), kurai ir ekonomikas ministra portfelis, sola: “Iestāsimies par mērķētas atbalsta sistēmas ieviešanu grūtībās nonākušu iedzīvotāju atbalstam. Paplašināsim energoefektivitātes atbalsta programmas, īpaši dzīvojamo māju siltināšanai.” Savukārt “Konservatīvie” (K), kuri vada Labklājības ministriju, vēsta: “Tikai “Konservatīvie” var panākt taisnīgas energoresursu cenas, drošību un labklājību.” “Attīstībai/Par!” (AP), kuri tur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra portfeli, secina, ka “cilvēkiem šoziem palīdzēs mājokļu pabalsti, apkures cenu “griesti” un atbalsts gāzes apkures katlu nomaiņai”.
Šeit jāpiebilst, ka jau minētie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz paplašināt mājokļa pabalsta saņēmēju loku, tā aprēķinā no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecībai garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemērojot koeficientu 3. Ieviesta un pilnā sparā tiek īstenota arī atbalsta programma atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanai mājokļos.
Tikmēr arī citi politiskie spēki pauduši līdzīgus nodomus. “Latvijas Krievu savienības” (LKS) prioritātes būs kompensācijas piešķiršana valsts iedzīvotājiem par energoresursu tarifu un komunālo pakalpojumu cenu kāpumu, kā arī PVN likmes samazināšana māju apsaimniekošanas maksai līdz 12%, bet apkurei līdz 5%. Politiskā partija “Katram un katrai” (KuK) krīzes laikā sola elektrībai, gāzei, degvielai noteikt 5% PVN. “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) “atbalstīs mājsaimniecības, kompensējot energoresursu cenu kāpumu”. “Suverēnā vara” (SV) sola nepieļaut spekulācijas ar valsts energoresursiem un to cenām. “Kristīgi progresīvā partija” (KPP) vēlas “ātri un operatīvi, balstoties uz zinātniskiem novērtējumiem, piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem visoptimālākās enerģētiskās problēmas risinājumus”.
Savukārt sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (SDPS) vēsta: “Latvijai jāatgriežas pie valsts regulējuma principiem stratēģiski svarīgām tautsaimniecības nozarēm.” Valsts noteiktus elektroenerģijas tarifu griestus augstas inflācijas apstākļos sola nodrošināt “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Ieviest cenu griestus energoresursiem un “palīdzēt samazināt rēķinus” apņēmušies arī “Progresīvie” (P). Tikmēr politiskā partija “Stabilitātei” (S) pauž nodomu atteikties iegādāties elektroenerģiju par “uzpūstām Eiropas Savienības cenām” un samazināt degvielas akcīzes nodokli par 50% krīzes laikā. Politiskā partija “Republika” (R) sola samazināt sadales un pārvades pakalpojumu izmaksas elektroenerģijai un nenodot Latvijas HES saražoto elektroenerģiju pārdošanai Nord Pool biržā, bet šķeldai noteikt valsts nozīmes stratēģiskā produkta statusu. “Apvienība Latvijai” (AL) norāda: “Atbalsta pasākumu nodrošināšana iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu iepriekšējā kredītreitinga un esošajām saistībām.”
Vairāki politiskie spēki – “Latvijas Krievu savienība”, “Suverēnā vara”, “Stabilitātei” un “Apvienība Latvijai” – sola atcelt elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti jeb OIK. “Konservatīvie” apņēmušies nodrošināt “energoresursu cenas bez “korupcijas komponentes” ”.
Energoresursu cenu straujais pieaugums un daļējā saistība ar piegādēm no Krievijas virkni partiju mudinājis programmās pievērsties valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. Tiesa, ne visas paudušas konkrētus risinājumus. “Atgūsim valsts enerģētisko neatkarību,” sola politiskā partija “Stabilitātei”. “Veicināsim valsts enerģētisko neatkarību,” vēsta “Zaļo un Zemnieku savienība”. “Apvienība Latvijai” gatava “enerģētiskās neatkarības nostiprināšanai”. “Zinātniski izstrādāt valsts enerģētiskas attīstības modeli,” piedāvā “Kristīgi progresīvā partija”.
Panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas apņēmusies arī “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība” un “Konservatīvie”, kuri piedāvā elektrības savienojuma ar Zviedriju ierīkošanu, kā arī reģionālā līmeņa LNG infrastruktūras izveidošanu divu gadu laikā. Izveidot reģionāli konkurētspējīgu sašķidrinātās gāzes termināli sola arī “Jaunā Vienotība”, apņemoties “ieviest zaļo kursu saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju interesēm”.
Ievērot “zaļo kursu” enerģētikā sola vēl vairāki politiskie spēki. Piemēram, “Attīstībai/Par!” vēsta: “Mūsu zaļā kursa formula ir ražot elektrību zaļi, pilnībā aizstāt gāzi un pāriet uz bezizmešu transportu.” Apvienība sola “zaļākus” nodokļus, trijos gados uzbūvēt 1000 megavatu vēja, saules, koksnes un zemes enerģijas jaudu, kas aizstās gāzi un naftu. Savukārt “Konservatīvie” apņēmušies 50 reižu palielināt saules un vēja enerģijas ražošanas apjomu, neminot, cik ilgā laikā. Arī “Nacionālā apvienība”, “Zaļo un Zemnieku savienība” un “Progresīvie” savās programmās apņēmušies atbalstīt “zaļo kursu”, īstenojot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. “Zaļo un Zemnieku savienība” sola attīstīt energoefektivitātes programmas daudzdzīvokļu namiem un privātmājām. Savukārt “Jaunā Vienotība” paplašinās saules paneļu ieviešanas programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palielinās uzstādītās vēja enerģijas jaudas, atbalstīs ieguldījumus, kas veicina energoefektivitāti, t. sk. ēku siltināšanu. “Apvienība Latvijai” zaļās enerģijas ražotājiem garantē atbalstu no valsts budžeta.
Četri politiskie spēki pauduši atbalstu atomenerģijas ražošanai, par kuras “zaļumu” pasaulē ir visai pretrunīgi viedokļi. “Atbalstīsim atomelektrostacijas izbūves iespēju izpēti Latvijā,” vēsta “Nacionālā apvienība”. “Attīstībai/Par!” uzsāks “ilgtermiņa enerģijas programmu ar zaļo ūdeņradi un jaunās paaudzes kodolenerģiju”, tikmēr politiskā partija “Republika” gatava “uzstādīt jaunākās paaudzes mazu, drošu modulāru atomelektrostaciju (SMR)”. “Stratēģiska izšķiršanās par labu modernas un drošas AES būvniecībai,” teikts “Konservatīvo” programmā.
Nodomus saistībā ar enerģētiku savās priekšvēlēšanu programmās nav paudušas partijas “Tautas kalpi Latvijai” (TKL), “Vienoti Latvijai” (VL), kā arī “Tautas varas spēks” (TVS), kura vien secina: “Bezjēdzīgas valsts vadības rezultātā par realitāti ir kļuvusi totāla korupcija, hiperinflācija, trakais cenu pieaugums pārtikas produktiem, nepamatotais un neadekvātais iedzīvotāju ienākumiem elektrības, gāzes un degvielas cenu kāpums.” Partijas piedāvājums, kā to mainīt, nav sīkāk izklāstīts.
Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmāsUzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus. Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs. Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās. Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem. Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu. Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm. |
14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un vēlēšanu iecirkņos.
Partiju un partiju apvienību priekšvēlēšanu programmas ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
2. saraksts “Latvijas Krievu savienība”
3. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”
4. saraksts “Tautas kalpi Latvijai”
6. saraksts “Kristīgi progresīvā partija”
7. saraksts sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”
8. saraksts politiskā partija “Stabilitātei!”
9. saraksts politiskā partija “Tautas varas spēks”
10. saraksts partija “Vienoti Latvijai”
11. saraksts Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
12. saraksts “Latvija pirmajā vietā”
14. saraksts politiskā partija “Katram un katrai”
16. saraksts “Attīstībai/Par!”
17. saraksts “Apvienība Latvijai”
19. saraksts politiskā partija “Republika”
Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas.
