Atbalsts mājsaimniecībām apkures sezonas izdevumu daļējai kompensācijai nostiprināts likumā

Palīdzības komplekts iekļauts Saeimā 11. augustā steidzamības kārtībā pieņemtajos Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma grozījumos, kas stājas spēkā sestdien, 13. augustā.

Valsts kancelejas organizētajā preses konferencē par valsts atbalstu apkures izmaksu sadārdzinājuma daļējai segšanai informēja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktores vietnieces Daira Armane un Inese Karpoviča, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Atbalsts visām mājsaimniecībām energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai

Šajā likumā noteiktais princips – valsts kompensē pusi no cenu pieauguma, uzsvēra D. Armane. Vienlaikus ir noteikti arī ierobežojumi vai nu cenas griestiem, vai apjomam, kam piemērojams atbalsts.

Atbalsts orientēts izdevumu samazināšanai par apkuri, siltumenerģijas nodrošināšanai mājsaimniecībām.

Likumā noteiktie atbalsta pasākumi ietver valsts kompensāciju energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā: 

• izdevumiem par centralizēto siltumapgādi (CSA);
• dabasgāzi, kuru izmanto apkurei;
• elektroenerģiju, kuru izmanto apkurei;
• koksnes granulām, koksnes briketēm;
• malkai.

Kompensācija par centralizēto siltumapgādi

Par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim:

• maksa tiks samazināta 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh.

Lai siltumenerģijas cena netiktu nepamatoti paaugstināta, noteikta neregulētā tarifa augšējā robeža – 300 eiro/MWh.

Tādējādi no attiecīgajā pašvaldībā apstiprinātā tarifa atņem 68 eiro par megavatstundu un iegūto starpību dala uz pusēm. Vienu pusi kompensēs valsts.

Atbalstu piemēros centralizētās siltumapgādes uzņēmums.

Kompensācija par dabasgāzi

Par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecībām, kuru dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā pārsniedz 221 kilovatstundu mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī):

• valsts segs 50% no cenu pieauguma, proti, 30 eiro par 1 MWh jeb 3 eirocentus par 1 kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Kompensācija būs iekļauta dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no septembra (rēķinā būs iekļauts atbalsts gan par jūliju, gan augustu, tātad par šiem mēnešiem būs pārrēķins).

Kompensācija par elektroenerģiju mājokļa apkurei

Par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim:

• atbalsts mājsaimniecībām, kuru patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un elektroenerģijas cena ir virs 0,160 eiro/kWh;
• atbalsts būs patēriņam, kas pārsniedz 500 kWh, vienlaikus nepārsniedzot 2000 kWh;
• valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro/kWh, taču kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 eiro/kWh.

Tiek atbalstīts patēriņa maksimums 1500 kWh mēnesī.

Iesniegumi pašvaldībā jāiesniedz no 1. novembra (jāiesniedz rēķins par oktobri) līdz 2023. gada 31. maijam (tiek iesniegti rēķini par aprīli).

Kompensācija par granulām un briketēm

Ja apkurei izmanto granulas vai briketes, kompensācija paredzēta:

• ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā, kompensē izmaksu pieaugumu 50% apmērā, bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā;
• atbalsta slieksnis vienam mājoklim – 10 tonnu.

Piemēram, ja iegādātas granulas/briketes par 400 eiro tonnā, tad kompensē 50 eiro par katru iegādāto tonnu (kopumā ne vairāk par 10 tonnām). Šajā gadījumā maksimālais atbalsts varētu būt 500 eiro (50 eiro x 10).

Ja briketes vai granulas maksā 500 eiro, pārsniegums virs 300 eiro ir 200 eiro, no kuriem valsts kompensēs 100 eiro. Maksimālais apjoms atbalstam ir 10 tonnas mājsaimniecībai. Tas nozīmē, ka maksimālais atbalsts varētu būt 1000 eiro (100 eiro x 10).

Kompensācija paredzēta, ja granulas, briketes iegādātas no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Iesniegums un maksājumu dokumenti pašvaldībā jāiesniedz no 1. oktobra.

Kompensācija par malku

Tiem, kas kurina ar malku, daļu izdevumu atlīdzinās divējādi, proti, ņemot vērā, vai malkas pārdevējs ir iedevis čeku vai strādā bez čekiem.

Ja ir čeks

• Ja izmaksas pārsniedz 40 eiro/berkubikmetrā, kompensē 50% no izmaksām virs šīs cenas, bet ne vairāk kā 15 eiro/berkubikmetrā.
• Vienai mājsaimniecībai paredzētais maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri.

Piemēram, ja malka pirkta par 70 eiro berkubikmetrā, tad sadārdzinājums (pieaugums) ir 30 eiro, no kuriem valsts kompensēs 15 eiro. Tā kā maksimālais apjoms, kam piešķirams atbalsts, ir 35 berkubikmetri, maksimālais atbalsts šādai mājsaimniecībai būs 525 eiro.

Atbalsts attiecas uz malkas iegādi no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Iesniegumi jāiesniedz pašvaldībā no 1. oktobra.

Ja nav čeka

• Ja malka iegādāta līdz 2022. gada 31. augustam (tam nepieciešams tikai pašapliecinājums), ir tiesības saņemt valsts atbalstu 60 eiro apmērā.

Šajā gadījumā pašvaldībā iesniegumi jāiesniedz no šīgada 1. oktobra līdz 30. novembrim.

Ja iesniedz iesniegumu par malkas iegādi gan ar maksājuma dokumentiem, gan bez tiem, atbalsta apjomu aprēķina kā starpību starp 60 eiro un atbilstoši maksājumu apliecinošajiem dokumentiem aprēķinātajam atbalstam. Tātad tiek ņemta vērā iepriekš izmaksātā 60 eiro atbalsta summa.

Kur pieteikties, lai atgūtu daļu no tēriņiem apkurei par elektrību, granulām, briketēm, malku

Atbalstam jāpiesakās pašvaldībā.

Mājokļa īpašnieks vai īrnieks varēs iesniegt iesniegumu (vienu vai vairākus visā atbalsta periodā, ievērojot katram atbalsta veidam noteiktos ierobežojumus).

Iesniegumu varēs iesniegt klātienē pašvaldībā vai aizpildot elektronisku veidlapu pašvaldību e-pakalpojuma portālā www.epakalpojumi.lv.

Iesniegumā jāietver pašapliecinājums par attiecīgo apkuri mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalstam šim mājoklim.

Iesniegumam jāpievieno šādi dokumenti

• Mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā.
• Maksājumu apliecinoši dokumenti par koksnes granulu, koksnes brikešu vai malkas iegādi vienam mājoklim.
• Pašapliecinājums par malkas iegādi, ja vēlas saņemt 60 eiro atbalstu, bet nav čeka par malkas pirkumu.

Šos izdevumus pašvaldībām pilnā apmērā kompensēs valsts, norādīja E. Celmiņa.

Pašvaldības varēs valstij pieprasīt arī avansu.

Mājokļa pabalsts – plašākam iedzīvotāju lokam

Mājokļa pabalsts ir paredzēts mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir nepietiekami, lai norēķinātos par izdevumiem mājoklim.

Pašvaldības no 1. oktobra, piešķirot mājokļa pabalstu (jau par septembra rēķiniem, kuri tiks iesniegti oktobrī), pabalsta aprēķinam piemēros koeficientu 3.

Palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis mājokļa pabalsta aprēķinam būs 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Mājokļa pabalsta aprēķins (formula) veidots tā, lai pēc izdevumu mājoklim apmaksas mājsaimniecības rīcībā paliktu šāda summa, skaidro E. Celmiņa.

Paaugstināts koeficients dod iespēju kvalificēties mājokļa pabalstam mājsaimniecībām ar nedaudz augstākiem ienākumiem nekā iepriekš, līdz ar to saglabāt mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu apmaksai, tai skaitā pārtikas iegādei.

Valsts pabalsts 7 mēnešus – mazāko pensiju saņēmējiem

No 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām maksās valsts pabalstu. Tiem būs atšķirīgs apmērs, ņemot vērā pensijas ienākumus:

• 30 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī;
• 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī;
• 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 510 eiro līdz 603 eiro;
• 30 eiro mēnesī personai, kura saņem piemaksu ģimenes valsts pabalstam par bērnu ar invaliditāti; personai ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kura ir sasniegusi pensijas vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte, un nav sasniegusi vecuma pensijas vecumu.

Pabalstus izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Personām, kuras saņem kādu no VSAA administrētajiem pakalpojumiem, pabalstu izmaksās bez īpaša iesnieguma.

Aģentūra pabalsta izmaksu uzsāks šīgada novembrī, to bez maksas piegādās saņēmēja dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kontu.

Pabalsta apmēru neiekļaus gada apliekamajā ienākumā un neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Atbalsts būs visiem

Jaunajai apkures sezonai paredzētais kopējais finansējums atbalsta pasākumiem ir apmēram 440 miljoni eiro.

E. Celmiņa uzsver, ka valsts sniedz vairākpakāpju atbalstu. Katra mājsaimniecība vienā vai otrā veidā saņems atbalstu no likumā paredzētajiem pasākumiem.

Arī tie, kuriem kā aizsargātajiem lietotājiem jau ir elektrības maksājumu atlaides, turpinās saņemt gan šo atlaidi, gan atbalstu no jaunajiem pasākumiem.

Ja arī tad ienākumi būs nepietiekami, lai varētu norēķināties par mājokli, varēs kārtot mājokļa pabalstu.

Lielai daļai mājsaimniecību atbalsts tiks nodrošināts ar pašvaldību sociālo dienestu starpniecību. I. Rudzīte vērš uzmanību, ka situācija un risinājumi pašvaldībās var būt atšķirīgi, tāpēc iedzīvotājiem par visu iespējamo atbalstu jāinteresējas savā pašvaldībā.

Mājsaimniecību atbalstam paredzētā finansējuma sadalījums