SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
12. augustā, 2022
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
2
51
2
51

Atbalsts mājsaimniecībām apkures sezonas izdevumu daļējai kompensācijai nostiprināts likumā

Stājas spēkā 13.08.2022.

FOTO: Freepik.

Valsts mājsaimniecībām segs daļu no izdevumiem, kas strauji pieaug energoresursu sadārdzinājuma dēļ. Atbalsts tiks piešķirts centralizēti, samazinot rēķinus par gāzi apkurei un siltumapgādi, kā arī piešķirot valsts pabalstus dažādu pensiju saņēmējiem, savukārt citiem kompensācija būs jāpieprasa savā pašvaldībā, iesniedzot izdevumus apliecinošus dokumentus.

īsumā

 

Palīdzības komplekts iekļauts Saeimā 11. augustā steidzamības kārtībā pieņemtajos Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma grozījumos, kas stājas spēkā sestdien, 13. augustā.

Valsts kancelejas organizētajā preses konferencē par valsts atbalstu apkures izmaksu sadārdzinājuma daļējai segšanai informēja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktores vietnieces Daira Armane un Inese Karpoviča, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Atbalsts visām mājsaimniecībām energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai

Šajā likumā noteiktais princips – valsts kompensē pusi no cenu pieauguma, uzsvēra D. Armane. Vienlaikus ir noteikti arī ierobežojumi vai nu cenas griestiem, vai apjomam, kam piemērojams atbalsts.

Atbalsts orientēts izdevumu samazināšanai par apkuri, siltumenerģijas nodrošināšanai mājsaimniecībām.

Likumā noteiktie atbalsta pasākumi ietver valsts kompensāciju energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā: 

Kompensācija par centralizēto siltumapgādi

Par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim:

  • maksa tiks samazināta 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh.

Lai siltumenerģijas cena netiktu nepamatoti paaugstināta, noteikta neregulētā tarifa augšējā robeža – 300 eiro/MWh.

Tādējādi no attiecīgajā pašvaldībā apstiprinātā tarifa atņem 68 eiro par megavatstundu un iegūto starpību dala uz pusēm. Vienu pusi kompensēs valsts.

Atbalstu piemēros centralizētās siltumapgādes uzņēmums.

Kompensācija par dabasgāzi

Par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecībām, kuru dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā pārsniedz 221 kilovatstundu mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī):

  • valsts segs 50% no cenu pieauguma, proti, 30 eiro par 1 MWh jeb 3 eirocentus par 1 kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Kompensācija būs iekļauta dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no septembra (rēķinā būs iekļauts atbalsts gan par jūliju, gan augustu, tātad par šiem mēnešiem būs pārrēķins).

Kompensācija par elektroenerģiju mājokļa apkurei

Par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim:

  • atbalsts mājsaimniecībām, kuru patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh un elektroenerģijas cena ir virs 0,160 eiro/kWh;
  • atbalsts būs patēriņam, kas pārsniedz 500 kWh, vienlaikus nepārsniedzot 2000 kWh;
  • valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro/kWh, taču kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 eiro/kWh.

Tiek atbalstīts patēriņa maksimums 1500 kWh mēnesī.

Iesniegumi pašvaldībā jāiesniedz no 1. novembra (jāiesniedz rēķins par oktobri) līdz 2023. gada 31. maijam (tiek iesniegti rēķini par aprīli).

Kompensācija par granulām un briketēm

Ja apkurei izmanto granulas vai briketes, kompensācija paredzēta:

  • ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā, kompensē izmaksu pieaugumu 50% apmērā, bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā;
  • atbalsta slieksnis vienam mājoklim – 10 tonnu.

Piemēram, ja iegādātas granulas/briketes par 400 eiro tonnā, tad kompensē 50 eiro par katru iegādāto tonnu (kopumā ne vairāk par 10 tonnām). Šajā gadījumā maksimālais atbalsts varētu būt 500 eiro (50 eiro x 10).

Ja briketes vai granulas maksā 500 eiro, pārsniegums virs 300 eiro ir 200 eiro, no kuriem valsts kompensēs 100 eiro. Maksimālais apjoms atbalstam ir 10 tonnas mājsaimniecībai. Tas nozīmē, ka maksimālais atbalsts varētu būt 1000 eiro (100 eiro x 10).

Kompensācija paredzēta, ja granulas, briketes iegādātas no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Iesniegums un maksājumu dokumenti pašvaldībā jāiesniedz no 1. oktobra.

Kompensācija par malku

Tiem, kas kurina ar malku, daļu izdevumu atlīdzinās divējādi, proti, ņemot vērā, vai malkas pārdevējs ir iedevis čeku vai strādā bez čekiem.

Ja ir čeks

  • Ja izmaksas pārsniedz 40 eiro/berkubikmetrā, kompensē 50% no izmaksām virs šīs cenas, bet ne vairāk kā 15 eiro/berkubikmetrā.
  • Vienai mājsaimniecībai paredzētais maksimālais patēriņa apjoms 35 berkubikmetri.

Piemēram, ja malka pirkta par 70 eiro berkubikmetrā, tad sadārdzinājums (pieaugums) ir 30 eiro, no kuriem valsts kompensēs 15 eiro. Tā kā maksimālais apjoms, kam piešķirams atbalsts, ir 35 berkubikmetri, maksimālais atbalsts šādai mājsaimniecībai būs 525 eiro.

Atbalsts attiecas uz malkas iegādi no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Iesniegumi jāiesniedz pašvaldībā no 1. oktobra.

Ja nav čeka

  • Ja malka iegādāta līdz 2022. gada 31. augustam (tam nepieciešams tikai pašapliecinājums), ir tiesības saņemt valsts atbalstu 60 eiro apmērā.

Šajā gadījumā pašvaldībā iesniegumi jāiesniedz no šīgada 1. oktobra līdz 30. novembrim.

Ja iesniedz iesniegumu par malkas iegādi gan ar maksājuma dokumentiem, gan bez tiem, atbalsta apjomu aprēķina kā starpību starp 60 eiro un atbilstoši maksājumu apliecinošajiem dokumentiem aprēķinātajam atbalstam. Tātad tiek ņemta vērā iepriekš izmaksātā 60 eiro atbalsta summa.

Kur pieteikties, lai atgūtu daļu no tēriņiem apkurei par elektrību, granulām, briketēm, malku

Atbalstam jāpiesakās pašvaldībā.

Mājokļa īpašnieks vai īrnieks varēs iesniegt iesniegumu (vienu vai vairākus visā atbalsta periodā, ievērojot katram atbalsta veidam noteiktos ierobežojumus).

Iesniegumu varēs iesniegt klātienē pašvaldībā vai aizpildot elektronisku veidlapu pašvaldību e-pakalpojuma portālā www.epakalpojumi.lv.

Iesniegumā jāietver pašapliecinājums par attiecīgo apkuri mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalstam šim mājoklim.

Iesniegumam jāpievieno šādi dokumenti

  • Mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, ja attiecīgā informācija nav citas institūcijas rīcībā.
  • Maksājumu apliecinoši dokumenti par koksnes granulu, koksnes brikešu vai malkas iegādi vienam mājoklim.
  • Pašapliecinājums par malkas iegādi, ja vēlas saņemt 60 eiro atbalstu, bet nav čeka par malkas pirkumu.

Šos izdevumus pašvaldībām pilnā apmērā kompensēs valsts, norādīja E. Celmiņa.

Pašvaldības varēs valstij pieprasīt arī avansu.

Mājokļa pabalsts – plašākam iedzīvotāju lokam

Mājokļa pabalsts ir paredzēts mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir nepietiekami, lai norēķinātos par izdevumiem mājoklim.

Pašvaldības no 1. oktobra, piešķirot mājokļa pabalstu (jau par septembra rēķiniem, kuri tiks iesniegti oktobrī), pabalsta aprēķinam piemēros koeficientu 3.

Palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis mājokļa pabalsta aprēķinam būs 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Mājokļa pabalsta aprēķins (formula) veidots tā, lai pēc izdevumu mājoklim apmaksas mājsaimniecības rīcībā paliktu šāda summa, skaidro E. Celmiņa.

Paaugstināts koeficients dod iespēju kvalificēties mājokļa pabalstam mājsaimniecībām ar nedaudz augstākiem ienākumiem nekā iepriekš, līdz ar to saglabāt mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu apmaksai, tai skaitā pārtikas iegādei.

Valsts pabalsts 7 mēnešus – mazāko pensiju saņēmējiem

No 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām maksās valsts pabalstu. Tiem būs atšķirīgs apmērs, ņemot vērā pensijas ienākumus:

  • 30 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī;
  • 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī;
  • 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 510 eiro līdz 603 eiro;
  • 30 eiro mēnesī personai, kura saņem piemaksu ģimenes valsts pabalstam par bērnu ar invaliditāti; personai ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kura ir sasniegusi pensijas vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte, un nav sasniegusi vecuma pensijas vecumu.

Pabalstus izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Personām, kuras saņem kādu no VSAA administrētajiem pakalpojumiem, pabalstu izmaksās bez īpaša iesnieguma.

Aģentūra pabalsta izmaksu uzsāks šīgada novembrī, to bez maksas piegādās saņēmēja dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kontu.

Pabalsta apmēru neiekļaus gada apliekamajā ienākumā un neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Atbalsts būs visiem

Jaunajai apkures sezonai paredzētais kopējais finansējums atbalsta pasākumiem ir apmēram 440 miljoni eiro.

E. Celmiņa uzsver, ka valsts sniedz vairākpakāpju atbalstu. Katra mājsaimniecība vienā vai otrā veidā saņems atbalstu no likumā paredzētajiem pasākumiem.

Arī tie, kuriem kā aizsargātajiem lietotājiem jau ir elektrības maksājumu atlaides, turpinās saņemt gan šo atlaidi, gan atbalstu no jaunajiem pasākumiem.

Ja arī tad ienākumi būs nepietiekami, lai varētu norēķināties par mājokli, varēs kārtot mājokļa pabalstu.

Lielai daļai mājsaimniecību atbalsts tiks nodrošināts ar pašvaldību sociālo dienestu starpniecību. I. Rudzīte vērš uzmanību, ka situācija un risinājumi pašvaldībās var būt atšķirīgi, tāpēc iedzīvotājiem par visu iespējamo atbalstu jāinteresējas savā pašvaldībā.

Mājsaimniecību atbalstam paredzētā finansējuma sadalījums

Pasākumi mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām

2022. g. (eiro)

2023. g. (eiro)

Saņēmēju skaits

Valsts pabalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām, personām, kuras saņem piemaksu par bērnu ar invaliditāti no 2022. g. 1. novembra līdz 2023. g. 31. maijam.

23 088 181

59 891 749

505 tūkstoši personu.

Mājokļa pabalsta pieejamības uzlabošana no 2022. g. 1. oktobra (oktobrī iesniedz rēķinus par septembri) līdz 2023. g. 30. aprīlim.

4 907 118

14 721 354

44 tūkstoši mājsaimniecību.

Horizontāli diferencēti atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām

     

Dabasgāze par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 30. aprīlim, sākot ar rēķiniem par 2022. gada septembri.

26 133 746

17 426 254

65 tūkstoši

mājsaimniecību.

Centralizētā siltumapgāde no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.

71 999 399

96 000 601

Visas centralizētās siltumapgādes mājsaimniecības.

Elektroenerģija no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.

15 160 000

37 900 000

40 tūkstoši mājsaimniecību.

Granulas un briketes no 2022. gada 1. oktobra par iegādāto no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

12 496 000

13 936 000

Provizoriski – 60 tūkstoši mājsaimniecību.

Malka no 2022. gada 1. oktobra par iegādāto no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ar maksājumu apliecinošu dokumentu.

21 772 800

21 772 800

Provizoriski – 130 tūkstoši mājsaimniecību.

Malka, kas iegādāta līdz 31. augustam bez maksājumu apliecinoša dokumenta. Pieteikšanās no 2022. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim.

4 795 360

 

Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumi – jautājumi un Labklājības ministrijas atbildes

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim, tiks piemērots koeficients 3. Ko tas nozīmē?


Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam. Šī aprēķina koeficienta palielināšana dos iespēju saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem nekā iepriekš.

Vienkāršāk sakot, mājokļa pabalstu savā pašvaldībā varēs saņemt arī tie, kas līdz šim to nevarēja, jo viņu ienākumi bija lielāki nekā bija noteikts.  Koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam būs 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

Kā šo pabalstu varēs saņemt?

Lai saņemtu mājokļa pabalstu, personai jāvēršas ar iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas, savas pašvaldības sociālajā dienestā, kur pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski tiks sagatavota iztikas līdzekļu deklarācija, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmā esošos datus.  

Lai izvērtētu trīs iepriekšējo mēnešu ienākumus un uzkrājumus, iesniegumam jāpievieno visu pilngadīgo mājsaimniecības locekļu bankas kontu izdrukas un darbspējīgām personām informāciju par neto ienākumiem no darba devēja vai saimnieciskās darbības par 3 pēdējiem mēnešiem, kā arī jāuzrāda visu ar mājokli saistīto izdevumu rēķini (tajā skaitā telefona un interneta rēķinu) par vienu mēnesi. Piemēram, vēršoties sociālajā dienestā oktobrī, jāiesniedz visi rēķini, kas bija jāapmaksā septembrī (tie var būt apmaksāti). Tiks aprēķināts mājokļa pabalsts turpmākajiem trīs vai sešiem mēnešiem, atkarībā no mājsaimniecības sastāva.

Periodā, kamēr ir spēkā iztikas līdzekļu deklarācija, persona var iesniegt izdevumus par mājokli apliecinošus dokumentus, ja tie būtiski palielinās, un sociālais dienests pārrēķinās mājokļa pabalsta apmēru spēkā esošas iztikas līdzekļu deklarācijas periodā.  Taču ja sociālais dienests būs ļoti noslogots, tad mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķinās pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam. 

Protams, ka pašvaldībā, kas šo pabalstus izmaksās, tas būs liels finansiāls slogs, tāpēc svarīgi uzsvērt, ka likums paredz, ka tiek saglabāts valsts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

Ja laikā līdz 30. aprīlim cilvēkam palielinās ienākumi, tad viņš šo pabalstu zaudēs?

Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.

Materiālo situāciju izvērtē un pamata sociālās palīdzības pabalstus (GMI un mājokļa pabalstu):

1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;

2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā, vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;

3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz noteiktos sliekšņus, bet ir konstatējama neatbilstība kādam no normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

Pašvaldības sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu apmēru, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija.

Vai paredzēts kāds īpašs atbalsts senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām?

Jā, no šā gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam šiem cilvēkiem tiks nodrošināts īpašs pabalsts 30 eiro apmērā, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī. Pabalsts 20 eiro mēnesī paredzēts, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī, bet pabalsts 10 eiro mēnesī - ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 510 eiro līdz 603 eiro mēnesī. Gadījumā, ja vecuma pensijas apmērs ir, piemēram, 300,94 eiro, tad centus aiz komata atmet un personai izmaksās valsts pabalstu 30 eiro mēnesī.

Valsts pabalstu 30 eiro apmērā piešķirs un izmaksās arī Latvijā dzīvojošām personām, kuras ir Latvijas piešķirtās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējas.

Kas var pretendēt uz šo pabalstu?

Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošām personām, kurām no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam ir Latvijas Republikā piešķirtas vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtas pensijas, speciālās valsts pensijas, izdienas pensijas tiem, kuri sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēji, kuri nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalsts pienāksies arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējiem un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem.

Vai šiem cilvēkiem būs kaut kur jāvēršas ar iesniegumu vai arī tas būs automātiski līdz ar pensiju, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ko viņi saņem?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pabalstu izmaksās bez iesnieguma personām, kuras saņem VSAA administrētos pakalpojumus. Iesniegums būs jāiesniedz, ja persona ar invaliditāti ir Aizsardzības ministrijas izdienas pensijas saņēmēja, tad personai iesniegums par pabalsta piešķiršanu jāiesniedz Aizsardzības ministrijā. Pabalsta izmaksa tiks uzsākta 2022. gada novembrī, piegādājot to saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitot uz Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, kurā valsts pabalsta saņēmējam tiek ieskaitīta pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

Labs saturs
51
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU