Lasām partiju programmas. Politiskā sistēma un valsts pārvaldība

Lielākā daļa politisko spēku, kuri startē 14. Saeimas vēlēšanās, priekšvēlēšanu programmās izteikuši nodomus, kuri skar parlamenta, izpildvaras un Valsts prezidenta institūcijas funkcijas, kā arī vēlēšanu sistēmu.

Raksturīgi, ka radikālākos solījumus šajā jomā pauduši tie politiskie spēki, kuri strādā opozīcijā un kuri nav pārstāvēti Saeimā. Valdošās koalīcijas partijas izsaka atturīgākus priekšlikumus.

Saeima, vēlēšanu sistēma

Politisko partiju programmās visvairāk ir izteikti piedāvājumi attiecībā uz Saeimas darbību un tās ievēlēšanas kārtību.

Piemēram, sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (SDPS) rosina: “Jāmaina pašreizējā partiju sarakstu vēlēšanu sistēma uz mažoritāru sistēmu vienmandātu vēlēšanu apgabalos ar iespēju atsaukt visu līmeņu deputātus, kuri zaudējuši savu vēlētāju uzticēšanos.” Arī partija “Republika” (R) piedāvā vēlētājiem tiesības atsaukt deputātus, kuri zaudējuši to uzticību, kā arī “balsot par neatkarīgiem deputātu kandidātiem no vienmandātu apgabaliem”.

Mažoritāro vēlēšanu sistēmu ar vēlētāju tiesībām “atsaukt savus deputātus” piedāvā arī “Suverēnā vara” (SV).

Politiskā partija “Stabilitātei” (S) vēsta: “Bezpartejiskās vēlēšanas vai mažoritārā sistēma valsts politikā dos iespēju izrauties no politisko partiju uzbūves un ienest Latvijā iespēju individuāliem un profesionāliem politiskiem startiem.” Savukārt “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (AS) sola “jaukto vēlēšanu sistēmu, kurā deputāti būs tieši atbildīgi savu apgabalu vēlētāju priekšā, un beidzot dosim iespēju atsaukt negodprātīgos vai nekompetentos”. Jaukto vēlēšanu sistēmu gatava ieviest arī partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV).

Vairāki politiskie spēki – “Suverēnā vara”, “Stabilitātei” un “Republika” – piedāvā samazināt parlamenta deputātu skaitu no 100 uz 50.

“Katram un katrai” (KuK) vēlas samazināt deputātu skaitu, neminot konkrētu skaitli. Šī partija arī sola atcelt transporta un mājokļa kompensāciju deputātiem.

Tikmēr partija “Stabilitātei” gatava aizliegt deputātiem balsot “atturas”. Šī partija arī vēlas ieviest “deputātu personisko kriminālatbildību par politiskiem lēmumiem”. Savukārt “Suverēnā vara” piedāvā “iedzīvotājam ļaut pašam noteikt, kurai partijai vai biedrībai viņš vēlas novirzīt sava valsts budžetā iemaksātā IIN daļu, atceļot spēkā esošo partiju finansēšanas sistēmu”. Partija “Republika” rosina dot vēlētājiem tiesības atsaukt deputātus, kuri zaudējuši to uzticību.

Valsts prezidents

Partiju priekšvēlēšanu programmās izteikts arī nodoms Valsts prezidenta ievēlēšanas tiesības uzticēt tautai. Šādas pārmaiņas piedāvā: “Suverēnā vara”, “Saskaņa”, “Stabilitātei”, “Latvija pirmajā vietā”, “Republika”, “Tautas kalpi Latvijai” (TKL), “Apvienība Latvijai” (AL).

Dažas partijas attiecībā uz Valsts prezidenta institūciju paudušas detalizētāku redzējumu. Piemēram, “Tautas kalpi Latvijai” pauž nodomu ieviest prezidentālu republiku, – tauta ievēl Valsts prezidentu, kurš ieceļ un atceļ ministrus, savukārt Saeima “kontrolē ministru darbu, bet Ministru kabinets ierosina nepieciešamo lēmumu pieņemšanu Saeimai, tādējādi nodrošinot varas dalīšanu”.

Savukārt “Apvienība Latvijai” piedāvā: “Prezidenta institūta reforma – tautas vēlēts prezidents, tautas atlaižams prezidents, prezidenta pilnvaru pārskatīšana.”

Partija “Republika” gatava dot vēlētājiem tiesības atsaukt savu balsi prezidentam, ja viņš būs zaudējis to uzticību.

Izpildvara

Vairākas partijas savās programmās piedāvā samazināt ministriju skaitu, kā arī pauž citus priekšlikumus valsts pārvaldes iestāžu darbības jomā.

“Tautas kalpi Latvijai” piedāvā “samazināt uz pusi ministriju skaitu, precizēt to funkcijas un uzticēt to vadību profesionāli labākajiem nozares pārstāvjiem”, kā arī “atjaunot, ka valstī maksimāli suverēni un neatkarīgi darbojas nozaru padomes vai kameras”.

Partija “Stabilitātei” sola samazināt ministriju skaitu, apvienojot Ekonomikas ministriju ar Finanšu ministriju, kā arī Kultūras ministriju iekļaujot Izglītības ministrijas sastāvā.

“Valsts pārvaldes aparāta samazināšanu” piedāvā arī “Apvienība Latvijai”. Tikmēr partija “Latvija pirmajā vietā” sola: “Samazināsim birokrātiju, apvienojot valsts iestādes ar līdzīgām funkcijām. Noteiksim individuālu atbildību par ierēdņu un politiķu bezdarbību un tās radītiem zaudējumiem.”

Partija “Republika” atbalsta amatpersonu politisko, civilo un kriminālatbildību, kā arī profesionāļu valdību, teikts partijas programmā. “Likumu izmaiņas, kas paredz ierēdņu atbildības par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām,” iecerējusi arī “Apvienība Latvijai”. Savukārt “Konservatīvie” (K), kuru pārziņā ir Tieslietu ministrija, sola: “Līdz 2024. gadam tiks ieviesta valsts un pašvaldības darbinieku atalgojuma reforma, piešķirot adekvātu finansējumu “nabadzīgajām” iestādēm.”

Partija “Katram un katrai” arī sola “valsts pārvaldes reorganizāciju ar mērķi optimizēt un samazināt strādājošo skaitu”. Līdztekus šī partija gatava publiskā sektora iestādēm noteikt pienākumu vispirms konsultēt, sadarboties, nevis sodīt, kā arī aizliegt minētajām iestādēm pieprasīt informāciju, kura jau ir pieejama valsts, pašvaldību datubāzēs.

Par principu, ka valsts pārvaldes iestādes vispirms konsultē, nevis soda, norādot uz Valsts ieņēmumu dienesta darbības vēlamo praksi, sola iestāties arī “Apvienība Latvijai” un “Stabilitātei.” Partija “Progresīvie” (P) apņēmusies “iedzīvināt labu pārvaldību valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās”. Savukārt “Latvijas Krievu savienība” (LKS) iestāsies par“mērķrādītāju ieviešanu mazākumtautību darbinieku īpatsvara pakāpeniskai palielināšanai izpildvarā un tiesu sistēmā, līdz tiks sasniegts demogrāfiskajiem rādītājiem atbilstošs līdzsvars”.

“Progresīvie” programmā sola: “Pēc Ziemeļvalstu parauga īstenosim visaptverošu institucionālo reformu.” “Konservatīvie” vēsta: “E-pārvaldes un atvērto datu jomā Latvija būs TOP 3 Eiropā.” Šī partija piedāvā “reģionu atdzimšanas plānu ar ministriju funkciju un finansējuma pakāpenisku nodošanu reģionu pārvaldēm”. “Apvienotā saraksta” programmā viena no prioritātēm ir efektīva valsts pārvalde, paužot solījumu: “Atjaunosim pašvaldību dialogu ar valdību. Rīgas un reģionu politikā jāievēro princips: līdzsvarota attīstība visā valstī. Tam jāpakārto valsts un pašvaldību pakalpojumi, novēršot apdzīvotības samazināšanos laukos.”

Veicināt pilsoņu līdzdalību publiskajā pārvaldē apņēmusies apvienība “Attīstībai/Par!” (AP).

“Optimizēt vienu no neefektīvākajām starp ES valstīm (pēc ekspertu atzinumiem) pārvaldes sistēmu” sola arī “Kristīgi progresīvā partija” (KPP). Partija “Tautas varas spēks” (TVS) savā programmā secina: “Valsts ir kļuvusi par laboratoriju, kurā iedzīvotāji ir izmēģinājuma truši, bet valdība un Saeima – izmēģinājuma veicēji.” Turpretī partijas “Vienoti Latvijai” (VL) priekšvēlēšanu programma sastāv tikai no viena vārda, kas uzrakstīts ar lielajiem burtiem, – “TAUTVALDĪBA”.

***

Ar visiem 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstiem un to priekšvēlēšanu programmām ikviens var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.

LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās.

Kā izvērtēt to, kas pausts partiju priekšvēlēšanu programmās

Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir apkopojis vairākus padomus, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus.

Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu vērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā valstij vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās – ārējā un drošības politikā, tautsaimniecībā, sociālā nodrošinājuma, nodokļu politikas, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās nozarēs.

Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājumus, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām, ja tādas ir, kas pieejamas partiju mājaslapās.

Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras likumdevējs jau ir īstenojis vai tuvākajā laikā īstenos, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem.

Izvērtējot partiju solījumus, būtu svarīgi pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu varu pieņemt lēmumus, kuri vairāk vai mazāk ietekmēs ne tikai mūsu valsts pārvaldi un pārstāvniecību starptautiski, bet arī likumus un iedzīvotāju ikdienu.

Par politisko solījumu ticamību attiecībā uz partijām un politiķiem, kuri jau bijuši pārstāvēti Saeimā, liecina tas, kā partijas pildījušas savās programmās iepriekš rakstīto, vai tas saskanējis ar balsojumiem parlamentā. Ir svarīgi izvērtēt arī to, ko partijas nav paudušas savās programmās, – ja kāda vēlētājam būtiska joma vai problēma tajās nav pieminēta, visticamāk, konkrētajam politiskajam spēkam tā nav viena no prioritātēm.

UZZIŅAI

14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1832 deputāta amata kandidāti. Kandidātu sarakstiem, kā to nosaka Saeimas vēlēšanu likums, pievienojama visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju.

Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē.

Ne vēlāk kā divdesmit dienu pirms vēlēšanu dienas komisija nodrošina minētās informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Tā tika publicēta 9. septembra laidienā Nr. 175.

Nedēļu pirms vēlēšanām informācijai ir jābūt pieejamai arī vēlēšanu iecirkņos.

Priekšvēlēšanu programmas minētajos avotos ir publicētas tādā veidā, kādas tās iesnieguši politiskie spēki, – bez literārām un ortogrāfiskām korekcijām, proti, saglabājot valodas stila un pareizrakstības nepilnības, ja tādas ir pieļautas.