NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
15. janvārī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
2
5
2
5

Aktuālās problēmas zinātnē – iespējas un šķēršļi

Zinātnei pietrūkst naudas, valsts pasūtījumu un sasaites ar uzņēmējdarbību, bet zemie ieguldījumi fundamentālajā zinātnē ir būtisks šķērslis zinātnisko pētījumu komercializācijai un zinātnes izcilībai.

FOTO: Freepik

Lai gan valsts labklājības līmenis ir cieši saistīts ar tās ieguldījumu zinātnē, Latvijā arī šogad zinātnei nāksies rēķināties ar iespējām, ko piedāvā viens no zemākajiem nozares finansējuma apmēriem Eiropas Savienībā.

īsumā
  • Valsts no zinātnes sagaida atdevi ekonomikā, taču neatvēl tam pietiekamus resursus.
  • Latvijā ir viens no zemākajiem zinātnes finansējumiem Eiropas Savienībā.
  • Zemie ieguldījumi fundamentālajā zinātnē ir būtisks šķērslis zinātnisko pētījumu komercializācijai un zinātnes izcilībai.
  • Nozares pārstāvji aicina politiķus atvēlēt vismaz likumā paredzēto finansējumu zinātnei.   

Jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana, ieguldījums jaunās tehnoloģijās, pētniecībā, inovācijās un cilvēkkapitālā, kā arī finansējuma pietiekamība un paredzamība. Šādas ir aktuālās zinātnes vajadzības un mērķi, par kuriem pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī nozares institūciju pārstāvji.

Daudz sagaida, nepietiekami atvēl

Zinātnes loma Latvijā politikas plānošanas dokumentos uzsvērta lielākoties ekonomikas kontekstā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030” paredzēta pētniecības orientēšana uz tirgus pieprasījumu, kam nepieciešama ciešāka uzņēmējdarbības un zinātnes sasaite un pētnieciskās darbības internacionalizācija. Stratēģija paredz pētniecības institūciju orientāciju uz pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pašmāju un ārvalstu uzņēmumiem. Vienlaikus valsts finansējums zinātnei 0,51% apmērā no IKP saskaņā ar “Eurostat” datiem 2017. gadā ierindoja Latviju priekšpēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm (nedaudz apsteidzot tikai Rumāniju). Par 2018. gadu datu šobrīd nav.

Pēdējos gados zinātnei valsts ar IZM programmu starpniecību atvēlēto līdzekļu apjoms Latvijā pieaudzis, taču nedaudz. 2017. gadā tas bija 41,5 miljoni eiro, bet pērn sasniedza 42,6 miljonus, šāds apjoms saglabāts arī šā gada budžeta projektā, informē IZM. Kopējā valsts finansējuma daļa zinātnei minētajā gadā sasniedza 61 miljonu eiro, tomēr tā nesasniedza pat pusi zinātnes finansējuma apmēra, kas, pateicoties privātiem un citiem, tostarp Eiropas Savienības, līdzekļiem, kopumā bija 137,9 miljoni eiro. Tiesa, prāvāks valsts budžeta līdzekļu pieaugums ticis fundamentālo1 un lietišķo, praktisko pētījumu projektu īstenošanai, kur ikgadējais finansējums palielinājies no 4,4 miljoniem 2014. gadā līdz 9,5 miljoniem eiro patlaban. Tomēr arī šajā ieguldījumu pozīcijā krietni atpaliekam no citām Eiropas Savienības valstīm. Summas, kuras Latvijai papildus jau piešķirtajiem līdzekļiem būtu jāiegulda, lai sasniegtu Igaunijas un Lietuvas finansējuma līmeni fundamentālajos un lietišķajos pētījumos, būtu attiecīgi 53 un 23 miljoni eiro gadā. Zemie ieguldījumi fundamentālajā zinātnē ir būtisks šķērslis zinātnisko pētījumu komercializācijai un zinātnes izcilībai Latvijā.

Jāuzlabo ministriju atsaucība pētījumiem

Lai veicinātu valsts pasūtījumus zinātnisko pētījumu veikšanai noteiktās ekonomikas, izglītības, kultūras vai citās valstij prioritārās nozarēs un sekmētu jaunu zināšanu attīstību, kā arī cilvēkresursu piesaisti nozarei, 2018. gada 21. jūnijā pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā ļauj nozaru ministrijām veidot un finansēt savas nozares attīstībai nepieciešamās valsts pētījumu programmas.

Tomēr ne visas ministrijas šajā jomā izrādījušas vienlīdz lielu aktivitāti. Kā norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, 2019. gada budžeta plānā finansējumu atbilstoši minētajiem Zinātniskās darbības likuma grozījumiem valsts pētījumu programmām nav paredzējušas Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija un Finanšu ministrija. Savukārt visprāvākos līdzekļus šim nolūkam atvēlējušas Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī IZM.

2018. gadā ir izveidotas trīs jaunas valsts pētījumu programmas. IZM izveidojusi un finansē valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” un “Latviešu valoda” 6,2 miljonu eiro apmērā laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam. Ekonomikas ministrija ir izveidojusi un finansē valsts pētījumu programmu “Enerģētika” ar finansējumu seši miljoni eiro laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam. Citas ministrijas ir iesniegušas pieprasījumus par finansējumu valsts pētījumu programmu nodrošināšanai, to apstiprināšana atkarīga no Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem budžeta veidošanas procesā, informē IZM.

Nozaru ministriju nepietiekamo spēju apzināties prioritāros attīstības virzienus un nodrošināt tiem atbilstošus pētniecības uzdevumus kā vienu no galvenajām problēmām akcentē arī IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Dmitrijs Stepanovs. Vienlaikus zinātniskajām institūcijām Latvijā pietrūkst arī sasaistes ar privāto sektoru, sevišķi ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem pašiem pietrūkst nepieciešamās kapacitātes zinātniskā potenciāla piesaistīšanai uzņēmējdarbībā, norāda IZM pārstāvis.   

Nepietiekams zinātnē nodarbināto skaits

Zinātnē strādājošo īpatsvars – 0,6% no pilna laika nodarbinātajiem – Latviju ierindo trešajā zemākajā pozīcijā ES valstu vidū, kur apsteidzam tikai Kipru un Rumāniju. Lietuvā šis rādītājs ir 0,8%, bet Igaunijā 0,9%. Savukārt vidēji ES zinātnē nodarbināts 1,3% no pilnu darba laiku strādājošajiem, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijas līmeni.

“Latvijā zinātnei pietrūkst cilvēkresursu. Mūsu zinātnieki sekmīgi strādā ārzemēs, un ir jādomā, kā viņus piesaistīt zinātnei Latvijā,” Saeimas komisijas sēdē pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas senāta ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš. 92% aptaujāto Latvijas diasporas zinātnieku, no kuriem 84% doktora grādu ieguvuši ārzemēs, ir ieinteresēti sadarboties ar zinātniekiem Latvijā – tā pērn secināts pētījumā “Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas”. Taču, kā norādīja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Guntars Kitenbergs, diasporas kolēģus no zinātniskās darbības Latvijā attur ne tikai zinātnes finansējuma nepietiekamība, bet arī tā neprognozējamība.

Prasa pildīt likumā noteikto

Iestājoties ES, Latvija apņēmās nodrošināt pastāvīgu valsts finansējuma pieaugumu zinātnei, kas netiek darīts, nozares pārstāvji Saeimas komisijas sēdē atgādināja klātesošajiem parlamentāriešiem un IZM pārstāvjiem, aicinot beidzot īstenot likumā paredzēto. Zinātniskās darbības likums nosaka, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai – ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta. Patlaban tiek sagaidīts, ka topošās valdības deklarācijā tiks iekļauts nodoms nodrošināt finansējumu vismaz minētajā apjomā, pretējā gadījumā veidojas draudi zaudēt Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju, norāda nozares pārstāvji.

Jāatzīmē, Latvija nav spējusi pienācīgi īstenot arī programmas “Horizon 2020” iespējas. Piedaloties šajā Eiropas Savienības lielākajā pētniecības un inovāciju programmā, kuru īsteno septiņu gadu periodā (2014.–2020. g.), Latvija vairāk iemaksājusi, nekā ieguvusi, liecina IZM dati. Proti, mūsu valsts programmas ietvaros iemaksājusi 16,1 miljonu eiro, bet no tās spējusi piesaistīt 11,6 miljonus eiro. 

Norāda uz līdzekļu trūkumu

Līdzekļu zinātnei nelielā valstī, kurā pienesumu budžetam sniedz salīdzinoši nedaudz uzņēmumu, nekad nebūs tik, cik gribētos, sēdē Latvijas iespējas skaidroja aizejošās valdības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, norādot, ka šādos apstākļos vienmēr būs jāizvēlas prioritātes, kam zinātnē līdzekļus piešķirt, bet kam – ne. Saskaņā ar valdības rīkojumu par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.–2021. gadā noteikti:

  • tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai un kiberdrošībai;
  • energoapgādes drošuma stiprināšana, enerģētikas sektora attīstība, energoefektivitāte, ilgtspējīgs transports;
  • klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība un vide;
  • vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai;
  • Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla;
  • sabiedrības veselība;
  • zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai;
  • demogrāfija, sports, atvērta un iekļaujoša sabiedrība, labklājība un sociālā drošumspēja;
  • valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība.

Latvijā patlaban darbojas 21 valsts finansēta zinātniskā institūcija. To efektivitātes starptautisku novērtēšanu plānots sākt šogad, informē D. Stepanovs.

1 Fundamentālo pētījumu uzdevums ir zinātniski izzināt, analizēt un izskaidrot vispārīgās likumsakarības dabā un sabiedrībā neatkarīgi no to praktiskā pielietojuma.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU