DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. martā, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Amatpersonas runa
TĒMA: Izglītība

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna Rīgas Stradiņa universitātes starptautiskās Zinātnes nedēļas atklāšanas plenārsesijā

24. martā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās un teica uzrunu Rīgas Stradiņa universitātes starptautiskās Zinātnes nedēļas atklāšanas plenārsesijā.

Labrīt, godājamais rektor, pētnieki, studenti un viesi!

Jau 75 gadus Rīgas Stradiņa universitāte sagatavo veselības aprūpes speciālistus, kuri rūpējas par mūsu ģimenēm, par cilvēkiem. Jūsu absolventi strādā slimnīcās un klīnikās visā Latvijā, ne tikai izmantojot medicīniskās zināšanas, bet arī dodot cerību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama.

75 gadu garumā jūs esat attīstījuši medicīnas pētniecību Latvijā, paplašinot mūsu starptautiskos apvāršņus un veicinot izcilību. Taču jūs darbojaties arī citās zinātnes jomās. Un es patiesi vēlos jūs apsveikt.

Jūs visi arī saprotat, ka progress nenotiek izolēti. Šī universitāte ir īpaša ar to, kā jūs apvienojat dažādas jomas.

Šeit medicīna ir ciešā sazobē ar tehnoloģijām. Taču tā joprojām ir ļoti cilvēciska. Mākslīgais intelekts var analizēt datus, bet tas nevar turēt roku, ieskatīties acīs vai uzmundrināt brīdī, kad tiek izjusts apjukums.

Šeit medicīna mijiedarbojas ar sociālajām zinātnēm. Pieredze gan Latvijā, gan citviet pasaulē rāda, ka pat labākās tehnoloģijas un medicīna ir neefektīvas bez uzticības. Kā mēs varam pārliecināt cilvēkus, ka veselības aprūpe ir sabiedrotais, nevis pretinieks? Te medicīnas zinātne sastopas ar sociālajām zinātnēm. Un es uzskatu, ka šī saikne ir ārkārtīgi svarīga. Tā kļūs arvien nozīmīgāka nākotnē, jo jūs visi saprotat – veselība ir kas daudz vairāk nekā tikai veselības aprūpe.

Izstrādāt visaptverošus risinājumus sarežģītām problēmām nav viegls uzdevums. Es domāju, ka Rīgas Stradiņa universitāte ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu šo mērķi. Piemēram, jūsu simulācijās balstītā apmācība – medicīniskās zināšanas apvienojumā ar jaunākajām tehnoloģijām – būtiski maina veidu, kā mēs sagatavojam veselības aprūpes speciālistus. Nacionālais mākslīgā intelekta centrs – droša vide, kurā iespējams testēt inovācijas, pirms tās sāk ietekmēt cilvēku dzīves. Rīgas Stradiņa universitāte ir arī daļa no Precīzijas medicīnas centra pediatrijā. Zinātniskā pētniecība, protams, ir veselības aprūpes pamats. Taču galvenā šī centra misija ir sniegt cerību un nākotni bērniem, jo īpaši tiem, kuri sirgst ar vēzi un retām slimībām. Nekas nevar būt svarīgāks par to.

Mēs arī saprotam, ka veselības aprūpes un sociālo zinātņu nākotnei ir nepieciešami abi – gan augsto tehnoloģiju rīki, gan augsta līmeņa aprūpe. Zinātnei nepieciešami gan spoži prāti, gan maigas sirdis. Es neesmu ārsts, bet šajā telpā es redzu abus - izcilus prātus un iejūtīgas sirdis.

Tāpēc, uzsākot šo Zinātnes nedēļu, atcerieties, ka jūsu darbs ir nozīmīgs ne tikai jūsu kolēģiem, bet arī ikvienai Latvijas ģimenei, kas cer uz labāku nākotni; ikvienam, kurš ir daļa no šīs nedēļas aktivitātēm. Jūsu darbs kalpo jūsu un mūsu kopienai, jūsu un mūsu sabiedrībai, jūsu un mūsu valstij. Un tas kalpo mūsu kopīgajai nākotnei.

Dārgie draugi! Es novēlu jums veiksmīgu konferenci! Es novēlu nozīmīgas tikšanās, auglīgas diskusijas un jaunas idejas – ne tikai konferences sesiju laikā, bet arī kafijas pauzēs, kur, visticamāk, dzimst vislabākās idejas.

Liels paldies jums!

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI