IV Latviešu zinātnieku kongress, kurš no 18. līdz 20. jūnijam Rīgā pulcēja Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus, kā arī dažādu citu jomu speciālistus, bija viens no nozīmīgākajiem valsts simtgades pasākumiem. Apspriesto tēmu lokā – zinātnei un visai sabiedrībai patlaban nozīmīgi jautājumi, kā arī Latvijas attīstības vīzijas iezīmēšana.
Kongresa pirmās dienas diskusiju tēma bija sabiedrības drošība, bet otrās dienas vadmotīvs – pasaules attīstības tendences zinātnē un Latvijas iespējas tajā. Kongresa noslēguma forumā “Latvijas formula 2050” valsts nākotni apsprieda zinātnieki un viedokļu līderi no uzņēmējdarbības vides. Diskusijas centrā – viedvalsts – pasaulē salīdzinoši jauns, pagaidām precīzi nedefinēts jēdziens.
Patlaban viedvalsts jēdzienu sāk pielietot, lai apzīmētu jaunos komunikācijas un tehnoloģiju risinājumus visas valsts līmenī izglītībā, zinātnē, biznesā, sociālajā jomā. “Valsti par viedvalsti padara spēja domāt, rīkoties un lemt kopsakarībās, līdzdarboties starptautiskos procesos, izmantojot to arī zinātnes un biznesa attīstībā,” skaidro LU profesore Žaneta Ozoliņa.
Ž. Ozoliņa norāda: valstis patlaban grupējas divās kategorijās – tradicionālā tipa, kuras cenšas norobežoties no starptautiskajām norisēm, un atvērtajās, kuras tendētas uz fizisko un mentālo robežu nojaukšanu, starptautisko sadarbību. Viņasprāt, otrais ir perspektīvākais risinājums tādām nelielām valstīm ar atvērtu ekonomiku kā Latvija. Vienlaikus, kā secināts kongresā, būtiska nelielas valsts priekšrocība ir iespējas ātri apmainīties viedokļiem ar visām iesaistītajām pusēm valsts vai atsevišķu nozaru attīstībai svarīgu lēmumu pieņemšanā un īstenošanā.
Sadarbību, jo sevišķi starptautisku kontaktu veidošanu, kongresa dalībnieki uzsvēra kā vienu no Latvijas nākotnes attīstības nozīmīgākajiem risinājumiem zinātnē un izglītībā, kas sevišķi aktuāli ir valstīm ar salīdzinoši ierobežotiem finansiālajiem un citiem resursiem.
“Lai palielinātu Latvijas zinātnes jaudu un zinātnisko vidi padarītu vairāk starptautisku, ir jāīsteno stratēģiska ilgtermiņa politika, kuras galvenais uzdevums ir īsā laikā atjaunot nozarēm nepieciešamo zinātnes cilvēkkapitālu,” pausts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa manifestā. Kongresa gala dokumentā arī norādīts: “Lai palielinātu Latvijas zinātnes devumu valsts nacionālajai kultūrai, izglītībai, tautsaimniecībai, drošībai, drošumspējai un citos mūsu attīstībai svarīgos jautājumos, nepieciešama ievērojama Latvijas zinātnes jaudas palielināšana, kas nav iespējama bez būtiska publiskā un privātā finansējuma palielinājuma.”
2016. gadā ar 0,44% no IKP zinātnei Latvija, nomainot Rumāniju, ierindojās pēdējā vietā Eiropas Savienībā, kur vidējais šīs nozares finansējums ir 2,03% no IKP, bet, piemēram, Zviedrijā un Austrijā pārsniedz 3%, liecina “Eurostat” dati. Jāatzīmē: zinātnes finansējums Latvijā, salīdzinot ar ekonomiskās krīzes periodu, pat samazinājies – laikā no 2010. līdz 2015. gadam tas bija robežās no 0,60 līdz 0,68% no IKP.
Zinātnieki manifestā aicina “valsts un privātā sektora viedokļu līderus un sabiedrību kopumā” kardināli pārvērtēt savu redzējumu par zinātnes lomu un uzdevumiem valsts attīstībā, kā arī novērtēt tās potenciālu un 2019. gadu Latvijā noteikt par nacionālo zinātnes un augstākās izglītības gadu.
Kā zināms, rudenī pēc Saeimas vēlēšanām tiks veidota jaunā valdība. Kā kongresā norādīja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, tā ir iespēja jaunu mērķu un uzdevumu izvirzīšanai valsts zinātnes politikā.
