LV portāla infografika
Finišam tuvā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2020. gadam, kam devīze ir “ekonomiskais izrāviens”, vidus posma novērtējums rāda, ka Latvija sasniegs tikai daļu savu augsto mērķu. Nu ir sākusies un intensīvā tempā notiks jaunā NAP izstrāde, tam jau rudenī jābūt gatavam. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputāti, uzklausot informāciju par sagatavi, piekodināja gan respektēt reģionu intereses, gan iedvest dzīvību lakoniski birokrātiskajā NAP satura kodolā, lai nebūtu tā, ka to var pielaikot jebkurai valstij, bet nav saskatāma mūsu pašu valsts un Latvijas cilvēki.
Pašreizējā Nacionālajā attīstības plānā (“NAP 2020”) bija noteikti trīs attīstības mērķi. No tiem viens tiks pārsniegts – iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums uz vienu iedzīvotāju, bet divi – iedzīvotāju dabiskais pieaugums un ienākumu nevienlīdzības samazināšana – ne. Informējot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (“NAP 2027”) izstrādes procesu, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis minēja iepriekšējā plāna vidus posma rezumējumu, jo arī jaunajam NAP tiek izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi.
Veidojot jauno plānu, prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi tiks definēti, ņemot vērā “NAP 2020” un nozaru politiku vidusposma izvērtējumu, “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030” noteiktos mērķus, globālās attīstības tendences, kas ir sabiedrības novecošanās, migrācija un urbanizācija, ceturtā industriālā revolūcija un nākotnes darba tirgus izmaiņas, klimata pārmaiņas u. c. faktori.
Pasaule kļūst arvien globalizētāka, Latvijai ir svarīgi atrast savu vietu šajā globālajā ķēdē un, protams, pēc iespējas augstāk, piebilst V. Vesperis.
Janvārī jau ir notikusi jaunā NAP kodola (ieceru) sabiedriskā apspriešana, bijušas tikšanās ar ekspertiem, nevalstiskajām organizācijām (NVO), Saeimas komisijām. Jau ir savirknēti arī ieteikumi – lielāku uzmanību atvēlēt reģioniem, to attīstības perspektīvai, akcentēt plānā daļu, kas vairo resursus, nostiprināt tiesiskumu un uzticēšanos valsts pārvaldei un politiķiem, uzlabot izglītības un veselības kvalitāti. Ieteikts formulēt vienu mērķi – Latvijas tautas labklājības celšana. Tāpēc tam tiek veidota īpaša vizionāru grupa, kura diskutēs tieši par šo vadmotīvu.
“NAP 2027” prioritātes ir balstītas uz dzīves kvalitātes pieeju, mērķis ir dzīves kvalitātes pieaugums visiem, skaidro V. Vesperis.
Jaunajā plānā izvirzīti trīs stratēģiskie mērķi: produktivitāte, kas nozīmē ne tikai uzņēmumu un darbaspēka produktivitāti, bet arī valsts pārvaldes un tās pakalpojumu efektivitāti; iespēju vienlīdzība – ne tikai indivīda skatījumā, bet arī teritoriāli, kas ietekmē indivīda piekļuvi gan pakalpojumiem, gan savas personiskās attīstības iespējām; sociālā uzticēšanās – tā tiek uzskatīta par ļoti svarīgu, lai varētu notikt attīstība.
Par prioritātēm plāna kodola izstrādātāji pašreiz izraudzījušies sešas:
Plānots, ka līdz jūlija vidum būs izstrādāts katras prioritātes saturs – vadmotīvs, mērķi, rīcības virzieni, uzdevumi, indikatoru sistēma mērķu un uzdevumu īstenošanas progresa novērtēšanai.
Katrā no prioritātēm strādā viena ekspertu grupa. Katrā ir vairāk par 30 ekspertiem – no ministrijām, NVO, akadēmiskās vides, tiek piesaistīti papildu eksperti. Katrā no prioritātēm paredzēti rīcības virzieni, ne vairāk kā 30, un ne vairāk par 10 uzdevumiem katrā virzienā, lai koncentrētos uz būtiskāko, bet augstāku detalizāciju atstātu nozaru ministriju plānu un pamatnostādņu līmenī. “Skaidrs, ka prioritātēm un pārējiem elementiem jābūt loģiskā sasaistē un uzdevumiem ir jābūt vērstiem uz NAP stratēģiskajiem mērķiem – produktivitāte, iespēju vienlīdzība, teritorijas attīstība un sabiedrības uzticēšanās valstij,” piebilst V. Vesperis.
Plāna izstrādē ir svarīgi arī identificēt problēmas, kurās Latvija atpaliek globālā vai ES līmenī. Turklāt uzdevumi jāsasaista ar reāli pieejamiem finanšu resursiem un ES fondu pieejamo finansējumu. Darba grupas formulēs uzdevumus, veiks resursu aplēses. Taču, ja tiks konstatēts, ka ar pieejamiem resursiem mērķus nebūs iespējams sasniegt, uzdevumus nevarēs izpildīt, būs jādomā, kuri mērķi ir mazāk prioritāri, kuri uzdevumi ir ar mazāku ietekmi, mazāk efektīvi, no kuriem var atteikties daļēji vai pilnībā, atstājot tos, kam lielāka ietekme uz attīstību un izaugsmi.
Plāna izstrādes laika grafiks paredz, ka jūlijā tas nododams sabiedriskajai apspriešanai, rudenī NAP virzīs izskatīšanai valdībā, pēc tam nodos Saeimai, diskusijām komisijās.
Deputātu Aldi Adamoviču interesēja, kāpēc NAP būtu jāsagatavo līdz septembrim, vai tas ir reāli un kāpēc tāda steiga, jo rudenī sagaidāma administratīvi teritoriālā reforma, kad būs zināmas jaunās pašvaldību teritorijas, būs zināms ES daudzgadu budžets, kur redzēsim, kāds ir pieejamais finansējums, lai risinātu NAP ietvertos uzdevumus.
Kā skaidroja V. Vesperis, tāds laika grafiks NAP izstrādei ir piesaistīts arī ES daudzgadu budžetam, jo pirms tā Latvijai ir jābūt noteiktām savām nacionālajām vajadzībām. Tad ar šo savu pozīciju Latvija var iet uz diskusijām par ES daudzgadu budžetu, censties pagriezt tās sev vēlamākā virzienā, ietekmēt Briseles piedāvājumu, lai tas vairāk atbilstu tam, ko Latvijai vajag.
Deputāts Andris Kazinovskis atgādināja, ka vairākkārt ir piedāvājis pievērst uzmanību teritoriālajam principam. Jaunā NAP pieteikumā tas parādās, bet ļoti nenoteikti. Taču tas ir viens no principiem, kā tiek apgūti struktūrfondu līdzekļi Eiropā, – ņemot vērā teritoriju jeb reģionu attīstību: “Vai šobrīd fondi, kas apgūti, kopš Latvija iestājās ES, ir bijuši pietiekami, lai teritorija varētu attīstīties un līdzsvaroti attīstīties? Domāju, ka ne. Ja mēs turpinām šo veco politiku, skaidrs, ka reģioni turpinās nesaņemt to paredzēto palīdzības apjomu, tai skaitā no struktūrfondu līdzekļiem, kas viņiem būtu nepieciešams, lai apturētu migrāciju no reģioniem, lai veidotu attīstību un uzņēmējdarbību, infrastruktūru un visu pārējo.”
Katram reģionam attīstības plānā septiņiem gadiem jāiestrādā visi tie pasākumi, kas reģionam ir svarīgi. Pozitīvais būtu atklātība, ja tiktu paredzēts fiksēts līdzekļu apjoms kādam objektam, pasākumam vai aktivitātei. Tas izslēgs lobiju, konkursu nepieciešamību. “Pašreiz katra ministrija izsludina konkursu, pašvaldības saskrien kā uz deficītu, nu tad kuram tiks, kuram netiks. Veiklākais paņem. Vai tā ir plānota valsts attīstība? Tā ir līdzekļu izšķērdēšana,” notiekošo vērtē A. Kazinovskis.
Savukārt deputāte Dace Bluķe atzina, ka nav kļuvis skaidrs, kā veidojas NAP struktūra, jo sākumā būtu jābūt vadmotīvam: “Būvējam kaut kādas struktūras, uzliksim pēc tam virsū cepuri. Kaut kā drusku aplama, greiza pieeja – no otras puses. Pieejai vajadzētu būt, ka mēs skaidri zinām mērķi, uz ko mēs ejam. Balstoties uz šā mērķa, būvējam [struktūru] uz leju.”
Sākotnēji piedāvātais vadmotīvs – dzīves kvalitātes pieaugums un ekonomikas ilgtspējīga izaugsme – ir ticis formulēts, uzsvēra V. Vesperis. Un tas ir pamatā tām prioritātēm, kuras šobrīd plānā tiek izstrādātas. Attīstības komitejā un Nacionālajā attīstības padomē tas atbalstīts, un Pārresoru koordinācijas centram uzdots ar šīm prioritātēm virzīties uz priekšu, veidot darba grupas un darba grupām strādāt pie attiecīgajiem rīcības virzieniem. Vienlaikus tika nolemts, ka šī mērķa – par dzīves kvalitāti un ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi – iestrādei plānā tiks veidota īpaša vizionāru darba grupa.
V. Vesperis pieļauj, ka, iespējams, vajadzētu specifiskāk noteikt valsts attīstības mērķi, koncentrējoties uz kādu vienu būtisku prioritāti, tas ir diskutējams jautājums. Taču diskusija vēl nav tikusi tik tālu.
Kas attiecas uz teritoriālo dimensiju, tā NAP iekļauta ceturtajā prioritātē, kur būs arī jauni rīcības virzieni. Piedāvājumu gatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: “Jautājumi par pakalpojumu pieejamību, infrastruktūru, par reģionālo ekonomisko atšķirību izlīdzināšanu NAP tiks uzrunāti. Tas nepaliks bez uzmanības,” kritiķiem skaidroja V. Vesperis.
Par resursu sadalījumu V. Vesperis piekrīt, bet ar papildu argumentāciju: “Pašreiz ir pieeja, ka uzvar tas, kurš ir konkurētspējīgākais un spēcīgākais. Jautājums, vai tas ir taisnīgi, ir vietā. Jādomā, ka jāatrod kāds līdzsvars starp tā saukto čempionu pieeju un līdzsvarotas attīstības pieeju, jo, ja ieguldīsim resursus, kuri mūsu valstī nav īpaši daudz pieejami – no valsts budžeta un ES fondiem, tur, kur ekonomiskās atdeves nebūs un izaugsme nebūs iespējama, tad gan tā būs izšķērdēšana. Tāpēc ļoti rūpīgi jāvērtē, kur mēs šos resursus ieguldām. Domāju, ka var domāt par kvotām reģioniem, lai varētu nodrošināt līdzsvarotāku attīstību, bet jādomā, cik lielā apjomā un uz kādām programmām šīs kvotas ir attiecināmas, lai mēs mērķtiecīgi šo vairāk atpalikušo reģionu attīstību spētu sekmēt.”
Arī deputāte Inese Ikstena pauda, ka daudzi vēlas redzēt nedaudz citādu “NAP 2027”, arī Saeimas Ilgtspējas komisija ar piedāvāto [sagatavi] nav mierā: “Redzu zinātni, attīstīšanu un ekonomiku, bet šeit nav ne transporta, ne eksporta, nav visu mūsu galveno nozaru iekšā. Gribētu redzēt, kā mēs attīstām Latviju, kuras nozares, kā virzās ekonomika.” Deputātes vērtējumā šis dokuments top pēc vecā stila: “Mūsu valsts nav tik liela, mūsu nav tik daudz, mēs kā labs saimnieks varam daudz vairāk panākt. Kāpēc mēs esam trešie pēc nabadzības [ES dalībvalstu salīdzinājumā] no apakšas? Varbūt tas būtu galvenais jautājums.”
Pagaidām samudžinātā Briseles valodā un ar daudzām mērāmo rādītāju kastītēm veidotais dokuments varētu tikt attiecināts uz jebkuru valsti, piemēram, Angliju, pārdomās dalījās deputāte Janīna Kursīte-Pakule: “Mums ir novadi, kur katram ir savas problēmas, mums ir sociālie slāņi, katrs ar savām problēmām. Ir teksti, kuri uzlādē, kur tu redzi mērķi. Bet te nav Latvijas, nav mūsu valsts, nav mūsu reģionu specifikas un nav mūsu cilvēku specifikas. Ja [plānam] neiedos dzīvību ar vārdiem, kā jūs varat cerēt, ka būs dzīvība ar darbiem?”
Savukārt PKC vadītāja vietnieks aicināja sagaidīt rezultātu, gatavo plānu. Jūlija vidū, beigās būs NAP pirmā redakcija, lai to var nodot sabiedriskajai apspriešanai. Tagad tas ir tikai kodola piedāvājums, pamatojoties uz pašreizējās situācijas izvērtējumu.