NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. novembrī, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
15
15

Ieejam vētras zonā. Latvijas attīstības stūrakmeņi

Freepik

Latvija patlaban un vismaz tuvākajā nākotnē saskarsies ar ārējiem apdraudējumiem un jau ieilgušām iekšējām problēmām, kuru pārvarēšanai nepieciešams īstenot jau zināmus un meklēt jaunus risinājumus, ļauj secināt valsts attīstības scenārijiem nupat veltītajā konferencē izskanējušie viedokļi.

īsumā
  • Jānis Sārts: “Šobrīd ejam cauri milzīgām pārmaiņām, kas ievadīs jaunu starptautisko realitāti, kura diemžēl varētu nebūt mierpilna. Varētu teikt, ka ieejam vētras zonā.”
  • Globāla parādība, kas vērojama arī Latvijā un rada draudus demokrātijai, ir destruktīvas izmaiņas informatīvajā telpā.
  • Vienlaikus gan Latvija, gan pasaule saskaras ar pieaugošiem tehnoloģiju pielietošanas riskiem. Visaptveroša digitalizācija var gan kalpot cilvēkiem, gan kaitēt.
  • Lai gan Latvijas šībrīža un turpmākās attīstības iespējas ietekmē plaša mēroga starptautiski procesi, vairāku problēmu risinājumi ir un būs pašu rokās.
  • Rietumos ir pamanīta un novērtēta Baltijas valstu un Polijas kompetence Krievijas rīcības novērtējumos attiecībā uz tās agresīvo ārpolitiku, kā arī šo valstu aktivitātes ES un NATO valstu pozīcijas veidošanā.
  • Latvijas sekmīgākai attīstībai ir par maz analītiskās kapacitātes. Piemēram, patlaban Latvijā uz 25 parlamenta deputātiem ir viens pētnieks, savukārt Igaunijā – viens pētnieks uz sešiem deputātiem.
  • Atpalicības pārvarēšana nebūs vienas, bet vairāku valdību uzdevums. Valsts pārvaldei jākļūst elastīgākai, spējīgākai reaģēt uz straujajām pārmaiņām.
  • Žaneta Ozoliņa: “Nav cita ceļa, kā cilvēkiem vairāk iesaistīties dažādās politiskajās iniciatīvās, ieskaitot dalību politiskajās partijās, pašiem veidojot politiku.”

“Valsts uzdevums ir veidot tādu vidi, kurā katrs tās pilsonis var veiksmīgi izmantot savu potenciālu. Tomēr mūsdienu globālajā pasaulē, kas balstās brīvā darbaspēka un kapitāla kustībā, nacionālas valsts pastāvēšanas nozīmība bieži tiek apšaubīta. Tāpēc valsts, tostarp Latvijas, uzdevums ir nepārtraukti atbildēt uz jautājumiem –, kā panākt ekonomisko labklājību iedzīvotājiem un veidot tādu sociālo vidi, kura būtu gan iekļaujoša, gan uz indivīda un sabiedrības attīstību vērsta,” vēstīts oktobra beigās biedrības “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Pārresoru koordinācijas centru, AS “SEB banka” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” rīkotās konferences “Latvijas valsts attīstības stūrakmeņi” pieteikumā. Konferences mērķis – iezīmēt Latvijas ilgtermiņa attīstības perspektīvu, identificējot iespējamos attīstības scenārijus globālo tendenču kontekstā, kā arī noteikt vidēja termiņa mērķus un konkrēti veicamos uzdevumus to sasniegšanai.

Izmaiņas starptautiskajā situācijā, tehnoloģijas un informatīvā telpa

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā izveidojusies nestabilā starptautiskā situācija ir kļuvusi par pastāvīgu fonu, ar kuru jārēķinās arī turpmākajā valsts attīstībā, norādīja vairāki konferences dalībnieki. “Manuprāt, šobrīd ejam cauri milzīgām pārmaiņām, kas ievadīs jaunu starptautisko realitāti, kura diemžēl varētu nebūt mierpilna. Varētu teikt, ka ieejam vētras zonā,” pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Vienlaikus, kā uzsvēra Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, starptautiskās organizācijas, uz kuru autoritāti likumos balstītas starptautiskās kārtības uzturēšanā paļāvusies arī Latvija, patlaban “uzrāda lielas vājuma pazīmes, un ir jautājums, kas ar tām notiks”.

Tādējādi situācija, kurā Latvijai būs jāpieņem dažādi lēmumi, nav paredzama.

Lai kā beigtos karš Ukrainā, nestabilitāte Krievijā, visticamāk, saglabāsies, turklāt pašreiz vērojams autoritārisma pieaugums Ķīnā, radot jaunus draudus, norāda J. Sārts, uzsverot, ka šībrīža satricinājumi radīs sekas gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, iezīmējot cīņu starp autoritārismu un demokrātiju. “Pilna mēroga karš Eiropā ir pilnībā mainījis situāciju Eiropā un pasaulē,” uzsvēra SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.

Līdztekus globāla parādība, kas vērojama arī Latvijā un rada draudus demokrātijai, ir destruktīvas izmaiņas informatīvajā telpā. Tā Latvijā kļūst nekvalitatīvāka, uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs J. Sārts, akcentējot: “Biznesa modelis, kas nodrošina kvalitatīvu žurnālistiku, izzūd.” Mediju kvalitātes problēmu raksturo pieprasījums pēc skaļiem virsrakstiem, bet “žurnālisti spiesti darboties universālā kareivja līmenī, kas bieži vien nozīmē ne pārāk iedziļināties lietās”, diskutējot par Latvijā aktuālu problēmu, papildināja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis.

Vienlaikus gan Latvija, gan pasaule saskaras ar pieaugošiem tehnoloģiju pielietošanas riskiem. Visaptveroša digitalizācija var gan kalpot cilvēkiem, gan kaitēt, tostarp nonākot līdz cilvēku rīcības brīvības ierobežošanai, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. Kā vienu no valstu nākotnes izaicinājumiem, saskatot cīņu augsto tehnoloģiju jomā, arī J. Sārts norādīja iespēju tās pielietot gan demokrātiski, sniedzot cilvēkiem jaunas iespējas, gan pretēji – tos kontrolējot. Savukārt Ž. Ozoliņa atgādināja, ka autoritārie režīmi jau tagad tehnoloģijas izmanto jaunu vardarbības formu radīšanai, ar ko jārēķinās arī turpmāk.

Vairāk analītikas un elastības

Lai gan Latvijas šībrīža un turpmākās attīstības iespējas ietekmē plaša mēroga starptautiski procesi, vairāku problēmu risinājumi ir un būs pašu rokās.

Sarežģītajā un nedrošajā starptautiskajā situācijā palielinās Latvijas dalības ES un NATO, kā arī aktīvas valsts ārpolitikas loma.

Rietumos ir pamanīta un novērtēta Baltijas valstu un Polijas kompetence Krievijas rīcības novērtējumos attiecībā uz tās agresīvo ārpolitiku, kā arī šo valstu aktivitātes ES un NATO valstu pozīcijas veidošanā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tādējādi, kā norādīja E. Levits un J. Sārts, tagad ir jāizmanto atzinības radītā vilkme, lai arī nākamajos  gados ievirzītu sabiedrotos ES un NATO pieņemt situācijai atbilstošus stratēģiskus lēmumus.        

Konferencē vairākkārt tika uzsvērta Latvijas atpalicība virknē jomu ne tikai Baltijā, bet arī ES mērogā. Lielā mērā to izskaidro fakts, ka Latvija augstākajai izglītībai un zinātnei, kas varētu nodrošināt valsts izaugsmi daudzos aspektos, kā arī nodarboties ar dažādu problēmjautājumu pētījumiem, un analītikai velta pārāk maz līdzekļu, šajā ziņā ieņemot pēdējās vietas starp Eiropas valstīm, pauda vairāki konferences dalībnieki. 

Valstij, tās institūcijām, lai spētu pieņemt vispiemērotākos lēmumus, ir jāsaņem pētniecībā un datos balstīta informācija, skaidroja Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers.

Latvijas sekmīgākai attīstībai ir par maz analītiskās kapacitātes.

Tās uzlabošanai profesors aicināja atjaunot Stratēģiskās analīzes komisiju Valsts kancelejā, kā arī paplašināt Saeimas Analītisko dienestu, norādot, ka patlaban Latvijā uz 25 parlamenta deputātiem ir viens pētnieks, savukārt Igaunijā – viens pētnieks uz sešiem deputātiem. Uz Latvijas analītisko resursu sadrumstalotību starp dažādām institūcijām kā problēmu norādīja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Līdztekus, kā aicināja Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš, Latvijai nepieciešams izvirzīt konkrētus izaugsmes rādītājus, vienlaikus uz izaugsmi raugoties nevis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vietējiem rādītājiem, bet vismaz Baltijas valstu kontekstā. G. Bērziņš rosināja attīstības dinamiku mērīt ar IKP izaugsmes datiem reizi ceturksnī, nevis gadā. Savukārt AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja un biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere norādīja, ka minētās atpalicības pārvarēšana nebūs vienas, bet vairāku valdību uzdevums, atzīstot, ka “kopš 2008. gada krīzes mūsu kaimiņi ir pieņēmuši pareizākus un kopējam labumam atbilstošākus mērķus”. I. Tetere arī akcentēja: “Ir svarīgi saskatīt, kādi no vētras iziesim ilgtermiņā.”

E. Levits valsts pārvaldības institūcijas aicināja atgriezties pie savulaik pastāvējušā valsts ministra amata atjaunošanas. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols uzsvēra nepieciešamību ieviest digitālo lietu ministra amatu, kura uzdevums būtu koordinēt digitalizācijas jautājumus starpresoru līmenī. Vairāki konferences dalībnieki norādīja uz vajadzību padarīt valsts pārvaldi elastīgāku, spējīgāku reaģēt uz straujajām pārmaiņām, lai pat krīzes situāciju, kā pauda J. Sārts, padarītu par iespēju. Savukārt AS “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis norādīja, ka ir nepieciešams valsts attīstībā sekmīgāk izmantot Rīgas kā galvaspilsētas un Baltijas lielākās aglomerācijas ar lielāko starptautisko lidostu un jūras ostu potenciālu.   

Uzticēšanās un domāšanas maiņa

Stratēģiski pats svarīgākais Latvijas attīstībā ir sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei, uzsvēra E. Levits, norādot uz pozitīva nacionālisma – bez agresijas un šovinisma – nepieciešamību apstākļos, kad daudzviet pasaulē vērojama nacionālisma noraidījuma nekritiska pieņemšana. 

Stratēģiski pats svarīgākais Latvijas attīstībā ir sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei.

Tieši uzticēšanās vairošanai Latvijai un tās pārvaldībai ir jākļūst par valsts attīstības pamatu, pauda arī Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, atgādinot, ka Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās valsts politiskajām struktūrām, kā arī tiesībaizsardzības institūcijām un valsts pārvaldei ir viena no zemākajām ES. “Latvijā ir ne tikai mazas politiskās partijas, arī uzticēšanās tām ir zema,” akcentēja Ž. Ozoliņa, norādot, ka nav cita ceļa, kā cilvēkiem vairāk iesaistīties dažādās politiskajās iniciatīvās, ieskaitot dalību politiskajās partijās, pašiem veidojot politiku. Valsts un politiskās varas attiecībās nepieciešama jauna sociālā vienošanās, kuru sekmētu sociālās politikas padarīšana par augstākas prioritātes jomu, uzskata biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Andris Nātriņš.

Lasi vairāk >>

Lai panāktu valsts attīstību, sabiedrībai vairāk iesaistoties politikā un uzņēmējdarbībā, tajā nepieciešams kultivēt uzņēmīgumu, pauda Vidzemes Augstskolas padomes loceklis un vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, vienlaikus norādot, ka problēma ir ilgtermiņa domāšanas trūkums politikā, augstākajā ierēdniecībā, saimnieciskajā elitē. “Līdzīgi kā spējām mainīt domāšanas paradigmu valsts aizsardzības jautājumos, ir jāspēj to izdarīt izglītībā, zinātnē un attīstībā,” secināja G. Krūmiņš.  

Latvijā ilgstoši uzturēts viduvējību kults. Nepieciešams kultivēt uzņēmīgumu. 

Savukārt Ģ. Rungainis norādīja – kopš neatkarības atgūšanas Latvijas sabiedrība netiek galā ar totalitārismā sakņotās domāšanas pārvarēšanu. Resursu ekonomikas un pārdales domāšanu nepieciešams mainīt uz radošas un ģeneratīvas ekonomikas un domāšanas modeli, kā arī lielāku pašapziņu, uzsvēra Ģ. Rungainis. Latvijā ilgstoši uzturēts viduvējību kults, tām veidojot sabiedrības viedokli un domāšanu, norādīja Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš.

Vienlaikus, kā uzsvēra Ž. Ozoliņa, sabiedrība savā domāšanā patlaban piedzīvo vērienīgas izmaiņas, un nav īsti skaidrs, kāda turpmāk veidosies tās vērtību sistēma ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Īpaša uzmanība būtu jāvelta jaunatnei – sabiedrības grupai, kurā vērojamas apātijas pazīmes. Šodienas jaunieši būs tie, kuri jau nākamajās desmitgadēs būs politisko procesu dalībnieki un noteicēji, klāstīja profesore. 

Valsts prezidents izvirza nosacījumus

Konferencē Valsts prezidents neslēpa cerības, ka šī valdība strādās pilnu termiņu – nākamos četrus gadus. Viņa skatījumā ir vairākas jomas, kurām būtu nopietni jāpievēršas topošajā valdības deklarācijā. Tās ir, piemēram, valsts drošība un ārpolitika, nacionālā identitāte, latviešu valoda, Latvijas konkurētspējas veicināšana, kvalificēta darbaspēka piesaiste. Tāpat kā būtiskus jaunās valdības uzdevumus E. Levits minēja arī digitalizācijas attīstību, vispārējās izglītības uzlabošanu, tostarp tā dēvētās kompetenču izglītības ieviešanas izvērtēšanu, kā arī augstākās izglītības un zinātnes attīstības veicināšanu kā vienu no galvenajiem Latvijas sekmīgas attīstības priekšnosacījumiem.

Sagaidāms, ka konferences galvenās atziņas un priekšlikumi tiks apkopoti un iesniegti Valsts prezidenta kancelejai, kā arī 14. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU