Atklājot Saeimas rudens sesijas plenārsēdi, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mums visiem kopā jāiedziļinās un jāatrod jēdzīgs risinājums problēmai, kura kļūst arvien redzamāka, – Latvija atpaliek.
Kaut arī pēdējā ceturksnī vērojams straujš IKP pieaugums, Latvijas ekonomika, vērtējot ilgtermiņā, atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Parasti mēs bijām otrajā vietā aiz Igaunijas, bet starplaikā esam jau aiz Igaunijas un Lietuvas. Šeit ir strukturālas problēmas.
Arvien biežāk mūsu valsts atrodama Eiropas Savienības reitingu beigu galā. Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā Latvija ir trešā no beigām. Produktivitātes rādītājos mēs esam ceturtie no beigām.
57% Latvijas iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju. Šis rezultāts, salīdzinot ar Eiropu, tiek vērtēts kā kritisks.
Mums ir mazākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbinieku skaits proporcionāli nodarbināto kopskaitam. Modernā sabiedrībā tā tam nevajadzētu būt.”
Kā galveno atpalicības iemeslu E. Levits nosauca Latvijas valsts nespēju piedāvāt visiem saviem pilsoņiem vērtīgāko resursu – kvalitatīvu izglītību mūža garumā.
LV portāls jautā: Kas, jūsuprāt, jau ir paveikts un kas tuvākajā nākotnē vēl darāms, lai valsts iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu izglītību mūža garumā?
Ph.D. Daunis Auers, Latvijas Universitātes asociētais profesors, domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētājs
FOTO: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un Inovāciju departaments
Es varu atbildēt kodolīgi, citējot Hārvarda Universitātes doktorantu, augstākās izglītības pētnieku Arkādiju Zvaigzni, – “vienas Tartu Universitātes budžets ir lielāks, nekā puse no visas Latvijas augstākās izglītības sistēmas budžeta (ieskaitot privātās augstskolas un ES struktūrfondus)”.
Normāla finansējuma trūkums turpina novārdzināt Latvijas augstskolas (arī zinātni) un bremzē attīstību. Tartu Universitātes pēdējo 25 gadu veiksmes stāsts sakņojas lielā un nepārtrauktā valsts atbalstā.
Ģirts Rungainis, investīciju sabiedrības “Prudentia” padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis
FOTO: Edijs Pālens, LETA
No vienas puses, Latvijā mūžizglītības sistēma kaut kādā mērā darbojas, un tiek domāts, kā to veidot un virzīt tālāk. No otras puses, ir skaidrs tas, ka rezultāts mūs neapmierina un tas traucē valstij attīstīties. Protams, ir viegli pateikt pāris teikumu un aplūkot šo problēmu vienā aspektā, bet ir jāraugās kopumā, un, vērtējot kopumā, izglītībā ir problēmu samezglojums. Nevar pateikt, piemēram, ka vainīgas ir tikai skolas vai augstskolas, ka cilvēki negrib mācīties vai darba devēji viņus neatbalsta, vai ka pieaugušo izglītības pakalpojumi nav pietiekami pieejami.
Es uz izglītību raugos kā tautsaimnieks –, lai mēs dzīvotu turīgāk, ir vajadzīgi pelnošāki uzņēmumi. Savukārt uzņēmums var būt pelnošāks, ja rada dārgākas, vērtīgākas preces, pakalpojumus vai piedzīvojumus un tos globāli pārdod. Latvijas tirgus ir pārāk šaurs, un mums, kā minimums, ir jāskatās uz Eiropas tirgu, bet no šīs perspektīvas jātiecas uz visu pārējo pasauli. Ir vajadzīga uzņēmumu daudzveidība, bet šobrīd mūsu ekonomika ir salīdzinoši primitīva.
Daļa no šī vienādojuma izskaidrojama ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Ja šādi cilvēki būtu, tad arī uzņēmēji to novērtētu, saskatītu iespēju dibināt pelnošus uzņēmumus un dotu viņiem darbu. Mazām valstīm, ja tās rīkojas gudri, kā liecina Singapūras, Šveices un Skandināvijas valstu pieredze, ir iespējams atrast īpašas, globālajā tirgū konkurētspējīgas nišas. Taču, ja negribam konkurēt ar zemām algām, bet darbaspēkam nav kvalifikācijas, ja darba ražīgums Latvijā joprojām ir krietni zem Eiropas vidējā līmeņa (dažkārt par divas un vairāk reižu zemāks, nekā tādām pašām nozarēm Eiropas Savienībā), vērā ņemamu ieguldījumu jaunos uzņēmumos nebūs, investori šurp nenāks.
Ko darīt? Vērtējot ilgtermiņā, ir skaidrs, ka ir jāsāk no viena gala. Šis viens gals ir jaunās paaudzes, kam ir zināšanas un konkurētspēja, izaudzināšana. Tātad izglītībai jābūt kvalitatīvākai visos posmos, sākot no pamatskolas un beidzot ar augstskolu. Pašlaik katrā no šiem posmiem ir problēmas. Bet mēs nevaram gaidīt tikai uz nākamajiem gudrajiem speciālistiem, kaut vai tādēļ, ka tuvākajā nākotnē arvien redzams jauno cilvēku skaita sarukums (protams, cerot, ka tas kādā brīdī apstāsies). Tiek aktualizēta mūžizglītības problēma. Vienlaikus jāizglīto pašreizējie darbspējas vecuma cilvēki. Kā savulaik teica Kārlis Ulmanis: “Jāmīca tie māli, kas ir.”
Prezidents, tāpat kā daudzi citi, ir pamanījis un formulējis cilvēkresursu problēmu, un, es teiktu, pašlaik tā ir jārisina no visiem aspektiem. Var, protams, paļauties, ka cilvēki ar savu iniciatīvu un tirgus attiecības visu sakārto savās vietās. Bet mēs labi zinām, ka mazajās ekonomikās ir nepieciešama gudra iejaukšanās, valsts politika, kas veicina atbalstu sistēmu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem pieaugušo izglītībā. Tās varētu būt nodokļu atlaides vai citas šķērssubsīdijas, piemēram, gadā apmaksāts dienu skaits, ko var veltīt mācībām, un tamlīdzīgi. Jau tagad Latvijā pieaugušo izglītībā gana plaši tiek izmantots Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, tomēr lietderības koeficients nav tik augsts, kā vēlētos. Bet acumirklīga risinājuma, kā pārcirst šo Gordija mezglu, acīmredzot nav.
Ir daudz zinātkāru cilvēku, bet lielākā daļa mācībās iesaistās tādēļ, ka ir spiediens to darīt. Ir tādas nozares, kā, piemēram, medicīna vai augsto tehnoloģiju sektors, kurās skaidri redzams, – ja cilvēks pastāvīgi nemācīsies, viņš atpaliks, nespēs kvalitatīvi veikt savu darbu, kam būs turpmākās sekas, – karjeras un ienākumu zaudējums. Taču visur tā nav, un tālākizglītības sistēmā ir jāiestrādā stimuli, kā paplašināt darbaspēka iesaisti mācībās. Ja cilvēks vakarus vai savas brīvdienas ziedo mācībām, viņam jāzina, ka tas nesīs kādu labumu, – varēs vairāk nopelnīt, iegūt augstāku amatu. Savukārt darba devējam ir jāredz tas, ka darbinieks ieguvis papildu zināšanas un prasmes, kas ir ieguvums uzņēmumam. Tikai tad, ja uzņēmumam būs izaugsme, tas varēs strādājošajiem vairāk samaksāt.
Svarīgi ir apzināties, ka Latvijas pārticība 21. gadsimtā, tādā, kā tas šobrīd izskatās, ir atkarīga no iedzīvotāju un uzņēmēju konkurētspējas. Savukārt šis aspekts ir atkarīgs no mūsu izglītotības, izglītošanās mūža garumā. Tas ir svarīgi visām valstīm, bet mazām – it sevišķi. Tas ir mūsu labklājības stūrakmens.
Vienīgais, ko šobrīd varu pateikt konkrētāk, – ekonomikas attīstība primāri ir saistīta ar dabaszinātnēm. Augstas pievienotās vērtības lietu izgudrošana un ražošana un pakalpojumu sniegšana mūsdienu pasaulē prasa zināšanas vai nu digitalizācijā, vai ekoloģijā, respektīvi, visās ar dzīvo vai nedzīvo dabu saistītajās tehnoloģijās.
Līdz ar to dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas (angliski dēvētas par STEM –Science, Technology, Engineering and Mathematics) kopā ar valodām ir tāds kā stūrakmens. Un tieši šajos mācību priekšmetos patlaban ir katastrofāla situācija ar skolotājiem. Viņu ir maz, un viņu vidējais vecums ir liels. Tas nozīmē, ka tuvākajos 10 gados pieredzējuši, labi pasniedzēji dosies pensijā. Tātad ir jāsagatavo jauni skolotāji, jābūt sistēmai, kas viņus motivē pievērsties šai karjerai ilglaicīgi. Rodas jautājumi par skolu tīklu – visās mazajās skolās ar mazskaitlīgām klasēm augstvērtīgus pedagogus nav iespējams nodrošināt. Jādomā, ka administratīvi teritoriālā reforma palīdzēs sakārtot šo jautājumu.
Jānis Ozols, izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Latvijā pēdējos gados esam sākuši veidot vienotu pieaugušo prasmju un zināšanu pilnveidošanas sistēmu, kura būtu pieejama ikvienam mūža garumā, kurā visas sastāvdaļas darbotos saskanīgi un iekļautos vienotā sistēmā, un kas ietvertu dažādas vajadzības, sākot no pamatprasmju apguves līdz pat augsta līmeņa kvalifikācijas tālākai pilnveidošanai.
Par šī plāna realizēšanu nav atbildīga tikai Izglītības un zinātnes ministrija. Pieaugušo izglītības politika šobrīd Latvijā tiek īstenota, sadarbojoties trim ministrijām:
- Ekonomikas ministrija sniedz atbalstu uzņēmējiem darbinieku kvalifikācijas celšanai un mācībām;
- Labklājības ministrija strādā ar bezdarbnieku un darba meklētāju prasmju pilnveides pasākumiem;
- Izglītības un zinātnes ministrija virza un atbalsta nodarbinātās personas, citiem vārdiem, katru indivīdu, kurš vēlas pilnveidot savas profesionālās kompetences, lai attīstītos nozarē, kurā strādā, vai arī varētu pārkvalificēties. Jāteic, ka līdz šim visu pieaugušo izglītības pasākumu pamatā ir ES struktūrfondu finansējums un tas attiecas uz visu trīs iepriekš minēto ministriju atbildības sfērām.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir Eiropas Sociālā fonda projekts “Atbalsts nodarbināto personu kompetenču pilnveidošanai”, ko uzsākām 2017. gadā un kura kopējais finansējums līdz 2023. gada beigām ir 46 845 105 eiro, no kuriem 7 026 766 eiro ir valsts līdzfinansējums.
Praktiski tas nozīmē, ka šobrīd ikviens nodarbinātais Latvijas iedzīvotājs var izvēlēties sev interesējošu nozari vai konkrētas prasmes un pieteikties daudzveidīgām zināšanu pilnveides vai tālākizglītības programmām, kuru apguve norisinās paralēli esošajam darbam. Mācības atsevišķām grupām tiek pilnībā apmaksātas, bet cilvēkiem ar stabiliem ienākumiem ir jāsedz līdzmaksājums 10% apmērā no kopējās mācību maksas. Šajā programmā 40 000 cilvēku jau ir pabeiguši mācības, 48 000 – uzsākuši, un plānots, ka līdz projekta beigām mācīsies vēl 20 000 pieaugušo.
Ļoti būtiski, ka tādā veidā mēs risinām pieaugušo izglītības problēmas, ar kurām saskaramies Latvijā. Piemēram, uzsvars tiek likts uz prasmju pilnveides programmām ITK jomā, kurā jau ilgāku laiku vērojams kvalificētu darbinieku trūkums. Iepriekšējo gadu Ekonomikas ministrijas aplēsēs prognozēts, ka līdz 2027. gadam šajā jomā varētu veidoties 14 000 darbinieku deficīts. Mēs plānojam, ka šobrīd realizētais pieaugušo izglītības projekts varētu šo iztrūkumu samazināt vismaz uz pusi. Līdzīga aina ir profesionālās vidējās izglītības jomā, kurā pēc pieciem gadiem varētu pietrūkt 37 000 darbinieku, savukārt projekta rezultātā savas prasmes būs pilnveidojuši 19 734 cilvēku, kas noteikti aizpildīs daļu no šīm vakancēm.
Identiska pieeja pieaugušo pārskološanā un prasmju pilnveidošanā turpināsies arī 2021.-2027. gadā, kad papildus ES struktūrfondu pasākumiem*, Latvija īstenos arī Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismā paredzēto iedzīvotāju digitālo prasmju attīstību**. Finansiāli tie ir iespaidīgi skaitļi, taču būtiskākais, lai mums, ar šīs naudas palīdzību, izdodas gan uz priekšu virzīt mūsu ekonomiku, gan radīt Latvijas cilvēkiem pārliecību par sevi un savām spējām – viņi darba tirgū ir pieprasīti, jo viņu prasmes atbilst laikmetam.
Ja šo domu ir jānoformulē pieaugušo izglītības politikas plānošanas valodā, tad nākamajā periodā Izglītības un zinātnes ministrijai ir trīs galvenie uzdevumi:
- īstenot pieaugušo izglītībā individualizētu un elastīgu piedāvājumu, īpaši STEM nozarēs, iespējami mazinot šķēršļus ikviena pieaugušā līdzdalībai;
- izstrādāt MK noteikumus, kuros definēti vienoti pieaugušo neformālās izglītības kvalitātes kritēriji un paredzēta to ieviešana, vienlaikus pilnveidojot pieaugušo izglītotāju profesionālās kompetences;
- pieaugušo izglītības pārvaldības un starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana.
*IZM pārziņā esošajās ES struktūrfondu programmās 2021.-2027. gadam pieaugušo izglītības attīstībai un nostiprināšanai (SAM 4.2.4.) kopējā finansējuma EUR 56,16 milj. ietvaros ir paredzēta 3 pasākumu īstenošana:
- atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītajām mācībām EUR 34,62 milj. apmērā, kas turpinās šobrīd VIAA īstenoto pieaugušo izglītības projektu (šobrīd SAM 8.4.1.);
- atbalsts uzņēmumiem nodarbināto mācību īstenošanai EUR 14,70 milj. apmērā, kas turpinās šobrīd īstenoto EM atbalsta programmu uzņēmumu nodarbināto mācībām, ko īsteno nozaru asociācijas (šobrīd SAM 1.1.2.);
- prasmju fondu pilotprojekta īstenošana, kam ir paredzēts ES struktūrfondu finansējums EUR 6,84 milj. apmērā, kas ir jauna pieaugušo izglītības atbalsta aktivitāte.
**Kopumā IZM, EM un VARAM īstenotajos pasākumos Latvijas ANM plānā paredzētais finansējums pieaugušo digitālo prasmju attīstībai ir EUR 79,78 milj. apmērā. Tas paredzēts digitālo prasmju apguvei dažādos līmeņos, sākot no digitālās pašapkalpošanās prasmēm (prasmes lietot publiskos digitālos pamatpakalpojumus) līdz augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībai ar mērķi stiprināt industrijas spēju radīt jaunus digitālos produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “EPALE”.
