Darba dzīves pamati pēdējos gados ir strauji mainījušies, cilvēks vairs nevar justies droši, ka diploms un pieredze garantēs karjeru līdz pensijai. Nākas daudz ko mācīties no jauna, pat apgūt citu profesiju. Taču pirms 15 gadiem, kad tika dibināts LLU Mūžizglītības centrs, situācija šķita stabilāka, un pieaugušo izglītība nebija tāda aktualitāte kā šobrīd. Kā radās šāda mācību iestāde?
Idejas paudējs un tās virzītājs bija toreizējais universitātes studiju prorektors Arnis Mugurēvičs. Viņa pamatojums bija tāds, ka, pirmkārt, augstskolas ir iestigušas studentu teorētiskajā izglītošanā, noslēgušās savā mācību ciklā, taču ir nepieciešams atvērtības princips, papildinot to cilvēku izglītību, kuri strādā ar universitātes specifiku saistītās nozarēs. Otrkārt, mācībspēkiem ir jāizprot reālās darba prakses nianses, sadarbojoties ar praktiķiem – nozares uzņēmējiem, speciālistiem. Tie bija divi “lielie vaļi”, uz kuriem prorektora redzējumā balstījās mācību centra darbības vīzija. LLU mītnē, Jelgavas pilī, centram atvēlēja lielu, skaistu telpu ar tukšiem plauktiem. Tā no tīras lapas sākām rakstīt mācību centra vēsturi.
Grūtākais tolaik bija izprast šāda mācību centra vietu izglītības sistēmā. Kā zināms, IZM līmenī pieaugušo izglītība ir Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta pārraudzībā, savukārt augstskolu darbība – Augstākās izglītības departamenta pakļautībā. Kad runā par augstskolu nozīmi un vietu sabiedrībā, pieaugušo tālākizglītība nav aktualitāte. Kad runā par pieaugušo izglītību, – esam augstskolas daļa, nesam tās vārdu. Augstskolu finansējumā pieaugušo izglītībai naudas līdzekļi no valsts budžeta nav paredzēti, esam atkarīgi no augstskolas vadības attieksmes –, ciktāl tā šo jomu izprot un novērtē, palīdz vai nepalīdz. Mums ir veicies, jo allaž esam atbalstīti, sadzirdēti, strādājuši kopā, un varbūt tādēļ LLU Mūžizglītības centrs ir lielākais no visiem augstskolu pieaugušo izglītības centriem. Pārējie ir diezgan sadrumstaloti, tiem klājas grūtāk.
Otrkārt, manuprāt, nav pareizi, ka augstskolas tiek vērtētas vienā konkurences līmenī ar jebkuru mācību centru, kuram nav ne savu mācībspēku, ne infrastruktūras, materiālās bāzes, veicot iepirkumus par konkrēta lektora piesaisti visu veidu konkursos, kā galveno kritēriju nosakot zemāko cenu. Ja mums ir vajadzīgs labākais, profesionālākais mācībspēks kādā konkrētā tēmā, galvenais nevar būt cena, tas neiztur kritiku un šķiet pat neētiski.
Kādi ir jūsu centra galvenie principi mācību organizēšanā?
Lai noturētu pieaugušo izglītības (nevis interešu izglītības) augsto kvalitāti, gudri jāveido mācību programmas. Esam izmēģinājuši, ka visu mācību saturu veido tikai universitātes lektori. Taču, ja viņi ikdienā nav saistīti ar konkrēto nozari, lekcijas pamatā norisinās pētījumos un zinātnē balstītā teorijas līmenī, tāpēc līdzsvaram mācību procesā ir jāpiesaista arī nozares praktiķi, augsti kvalificēti speciālisti, un te nevar būt runa par zemāko cenu iepirkumā. Strādājam galvenokārt lielajos augstskolas nozaru blokos – lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas rūpniecība –, īpašu uzsvaru liekot uz perspektīvo bioekonomikas nozaru attīstību, un nedaudz “pieķeram klāt” arī sociālās zinātnes, piemēram, karjeras izaugsmes zinības pedagogiem. Tie ir virzieni, kas ir pieprasīti darba tirgū. Desmit gadus strādājam arī ar starptautiskajiem projektiem.
Kā raksturojat izglītojamo mērķgrupas?
Aizvadītajos 15 gados mums ir uzkrāta ļoti laba datu bāze par kursu apmeklētājiem, līdz ar to varam izveidot savu klientu portretējumu. Pašlaik izstrādājam šādu iekšējo pētījumu. Mūsu klienti ir cilvēki ar vidējo, vidējo speciālo vai (liela daļa) ar augstāko izglītību, kuri primāri pilnveido savas zināšanas kādā konkrētā nozarē. Nākamā grupa ir tie, kuri maina savas darbības virzienu un apgūst gluži citu nozari, un trešie ir jaunieši, kuriem vēlamies parādīt, cik LLU pārstāvētās nozares ir nozīmīgas tautsaimniecībā, kādas karjeras iespējas tās paver. Atšķirībā no citiem mācību centriem mūsu īpatnība tāda, ka virknē mācību programmu dalībnieki galvenokārt ir vīrieši. Pēdējos trijos gados 229 mācību grupās neformālās izglītības kursus mūsu centrā pabeiguši vairāk nekā 4000 cilvēku.
Ko cilvēki mācās?
Varbūt sabiedrības pētnieki teiks ko citu, bet mēs savā darbībā redzam, ka interese par pieaugušo izglītības apgūšanu krasi paaugstinājās pēc ekonomiskās krīzes 2009. gadā. Mācīties nāca ļoti daudz tādu cilvēku, kuri bija saskārušies ar problēmām un sapratuši, ka dzīvē kaut kas radikāli jāmaina. Īpaši pilsētnieki, kuri gatavojās dzīvei laukos. Tad bija pieaugušo mācību uzplaukums.
Mūsu izglītības piedāvājums ir pietiekami daudzveidīgs, īpaši pieprasīti ir kursi par bioloģisko lauksaimniecību. Tie ietver gan lopkopības, gan augkopības daļu, tā ir ietilpīga programma, kas sastāv no vairākiem moduļiem 160 kontaktstundu apjomā.
Jāteic, ka kuplākā lauksaimnieku saime ir biškopji. Vairāk nekā 10 gadus sadarbojamies ar Biškopības biedrību, un šajā nozarē mācās visi. Zirgkopības pamatus apgūst cilvēki, kuri ļoti mīl šos dzīvniekus. Vēl mums ir ļoti pieprasīta programma, kas pastāv jau no pirmsākumiem, – Dārzu un ainavu arhitektūra. Ilgi kursi, kas sākas septembrī un beidzas ar izlaidumu pirms Jāņiem. Ik gadu apmācām vairākas grupas, katrs kursants izstrādā un aizstāv savu kursa projektu, kurā izveido dārza iekārtošanas projektu ar atbilstošu augu augšanas apstākļu izpēti un atlasi, projektēšanā izmantojot programmas, kas sniedz dārza vizualizāciju. Tas liecina, ka latviešiem ir ļoti svarīga estētiskā vide, kurā viņi uzturas. Zinu daudzus cilvēkus, kuri pēc kursu beigšanas ir mainījuši savu dzīvi un sākuši strādāt šajā sektorā.
Vai cilvēki tādos apjomīgos kursos mācās vaļasprieka dēļ, vai arī vēlas to padarīt par uzņēmējdarbības pamatu?
Lielākoties mācās vaļaspriekam, savu zināšanu pilnveidei. Piemēram, biškopība –, kaut arī ar to var nopelnīt, pamatā tas latviešu cilvēkiem ir zināms dzīvesveids. Piemēram, izsniedzot kursu beigšanas apliecības, redzam, ka tos vienā grupā beiguši tēvs, vectēvs un mazdēls. Mācās mātes un meitas, ģimenes. Vienā gadā viens, nākamajā – jau cits no šīs saimes. Tas rada patīkamu pēctecības sajūtu. Īstenībā jau nekam nav jēgas, ja pietrūkst rītdienas… Bet kopumā var teikt, ka šie kursi ir gan biznesam, gan dvēselei.
Līdztekus lielajām lauksaimniecības programmām centrs rīko mazus, profesionālus kursus, kuros lauksaimniecībā jau nodarbinātie – pārsvarā mazu un vidēju saimniecību īpašnieki – papildina jau esošās zināšanas un apgūst ļoti konkrētas lietas. Mūsu priekšrocība ir tā, ka izglītības darbā varam piesaistīt gan augstskolas mācībspēkus, gan zinātniekus no Pūres un Dobeles, Priekuļiem un Skrīveriem. Šādā formātā veidojam arī pārtikas nozares kursus, atšķirība vien tā, ka tur ir lielie un mazie uzņēmumi, tālab vairāk specializējamies uz konkrētiem tematiem, jo spektrs ir ļoti plašs.
Profesionālās pilnveides programma “Zirgkopības pamati” – kursu dalībnieki praktiskajā nodarbībā vērtē zirgu eksterjeru.
Publicitātes foto
Kādi ir mācību finansēšanas principi? Vai par biškopības un dārzu zinībām kursu klausītājiem ir jāmaksā pašiem?
Pieaugušo izglītības centri ir pašfinansējošas struktūras. Mūsu lielās programmas pierāda –, ja ir kvalitāte (Latvija ir maza valsts, informācija ātri izplatās), tad ir pieprasījums, un tās visas ir maksas grupas. Taču mēs piedalāmies dažādos projektos un iepirkumos, lai piesaistītu papildu finansējumu.
Tādējādi kursu dalībniekiem nav jāmaksā par mācībām, kas norisinās Lauku attīstības atbalsta programmas ietvaros ar ES fondu līdzfinansējumu. Cik liels ir šo mācību īpatsvars?
Tas ir milzīgs apjoms. Piemēram, lauksaimniecības nozares apmācībās pēdējos trijos gados vien 116 grupās zinības apguvuši vairāk nekā 2000 cilvēku. Daudz grupu un dalībnieku ir arī pārtikas nozarē un mežsaimniecībā. Lai kļūtu par šo bezmaksas mācību dalībnieku, ir jāiesniedz diezgan daudz dokumentu, kas pierāda, ka cilvēks ir lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā nodarbināta persona, darba devējs vai ņēmējs. Mūžizglītības centra mājaslapā atrodama izsmeļoša informācija par šiem kursiem.
Priecājamies par cilvēkiem, kuri iegādājušies zemesgabalu, izveidojuši saimniecību un nāk izglītoties, lai saprastu, ko un kā vislabāk darīt. Mācās arī jaunie lauksaimnieki, kuri ir pārņēmuši saimniecības no vecākiem un vēlas saimniekot citādāk, modernāk, racionālāk, varbūt mainīt specializāciju. Arī tas ir milzīgs ieguvums, ja mācību rezultātā cilvēks saprot, ka iepriekš nodomāto nedarīs, jo nav perspektīvas. Tas ir labāk, nekā gadiem mocīties un piedzīvot neveiksmi.
Veidojot mācību grafikus, respektējam lauksaimnieku darba īpatnības; tā kā vasarā viņi ir ļoti nodarbināti savās saimniecībās, lielāko mācību slodzi liekam no vēla rudens līdz pavasarim, kā arī sestdienās.
Kā mācību procesu ir ietekmējuši piesardzības pasākumi pandēmijas laikā?
Šajā mācību gadā izglītības process diemžēl norisinās sašaurinātā apjomā – ziemā, kad ierobežojumi stingrāki, vairāk rīkojam attālinātas teorētiskās mācības. Tomēr cilvēkam izglītības procesā ir svarīgi būt kopā ar citiem, tā norisinās savstarpēja pieredzes apmaiņa. Ceram, ka līdz pavasarim Covid-19 trakums būs mitējies un droši varēsim organizēt praktiskās nodarbības.
Atsevišķa sadaļa jūsu centra darbā ir Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) finansētie projekti saistībā ar pedagogu karjeras konsultantu izglītošanu. Kā tie radās?
Kāpēc piedalījāmies šāda projekta iepirkumā? Reiz ieraudzīju, ka IZM izsludinājusi iepirkumu pedagogu karjeras konsultantu kursu rīkošanai. Sapratu, ka mēs arī tur varam dot savu pienesumu, kolēģi arī ieinteresējās, un izstrādājām attiecīgu mācību programmu. Sākotnēji vēlējāmies rīkot vasaras skolu pedagogiem karjeras konsultantiem trijās dienās, bet kovids mūsu plānus koriģēja, un šo ieceri pārveidojām par pieaugušo neformālo tālākizglītību, orientētu uz pedagoģiskajiem darbiniekiem. Turklāt augstskolā ir izveidojies ļoti labs mācībspēku kolektīvs, kuri labprāt piedalījās arī karjeras projektā. Šī ir viena no pieprasītākajām mūsu studiju programmām.
Tā sasaucas ar jūsu centra pašu rosināto un pērnvasar īstenoto “Karjeras kāri” – meistarklašu ciklu pedagogiem karjeras konsultantiem, lai izglītotu skolotājus par aktualitātēm lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā.
“Karjeras kāre” ir mīlestības darbs, ko bijām iecerējuši jau pirms pandēmijas. “Karjeras kāres” ietvaros skolotājiem devām iespēju apmeklēt minēto triju nozaru uzņēmējus, lai uzzinātu viņu viedokli par to, kāds ir un būs darba tirgus komersantu redzējumā. Par to, kā mūsu uzņēmēji vērtē zaļo kursu, kas jau paveikts, kas tiek darīts un ko plāno nākotnē. Īpaši svarīgi tas ir skolotājiem no Rīgas. Sapratām, ka viņi ļoti maz zina par mūsu nozarēm. Diemžēl izveidojies priekšstats, ka pat Jelgava ir tāla province. Tad es gribu teikt – aizbraukt no Juglas līdz Zolitūdei ir ilgāk, nekā tikt līdz Jelgavai.
Šim projektam ir turpinājums – līguma veidolā par galvaspilsētas skolotāju neformālo izglītošanu…
“Karjeras kārē” piedalījās vairāki Rīgas skolu pedagogi, un viņi par to bija snieguši labas atsauksmes pilsētas domes Izglītības pārvaldei. Tā nu mūsu mūžizglītības centrs ir uzaicināts organizēt mācību grupas skolotājiem no Rīgas. Šobrīd izskatās, ka mācības varētu notikt martā. Ja epidemioloģiskā situācija nebūs uzlabojusies, tad mācību gada noslēgumā.
Pie viena darāt derīgu darbu, popularizējot LLU formālās izglītības specialitātes?
Protams, studentu piesaiste LLU ilgtermiņā ir svarīga, bet šī ir karjeras konsultantu iespēja ieskatīties dažādās nozarēs un uzņēmumos, veicinot savu pašizglītošanos.
“Karjeras kāre” būs arī šovasar?
Mēs tā domājam. Daudzi uzņēmēji jau piekrituši dalīties ar savām zināšanām un pieredzi. Bet, rūpējoties par jauniešiem, janvārī sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā sākam īstenot projektu “Dzīvot zaļi?!”, kopā ar bioloģiskajiem lauksaimniekiem lielo pilsētu vidusskolēnus izglītojot par to, ko nozīmē un kur Latvijā top bioloģiskā pārtika. Papildus gribam jauniešiem mācīt arī kritisko domāšanu, medijpratību un digitālo mārketingu.
Līdztekus visam skolēniem rīkojat arī sagatavošanas kursus bioloģijā un ķīmijā. Vai viņi vidusskolā šos priekšmetus apgūst vāji?
Sagatavošanas kursi ir ilgstoša pamatvērtība. Ir kursi, gatavojoties studijām augstskolā, un papildu kursi pirmā kursa studentiem. To nepieciešamību nosaka dažādais zināšanu līmenis, uzsākot studijas augstskolā. Diemžēl jauniešu zināšanu līmenis ar katru gadu kļūst zemāks, un viņi nespēj sekot līdzi mācībām. Milzīgs klupšanas akmens ir mehāniskā atmiņa, lai spētu iegaumēt konkrētus terminus un procesus. Tāpēc bērniem skolā no galvas jāmācās dzejoļi, reizrēķins, formulas, lai to izkoptu un trenētu… Sagatavošanas kursos redzam, ka jauniešiem nav nekāda atmiņas treniņa, un tas ļoti apgrūtina studēšanas procesu.
Uzmanības vērts ir šķietami eksotisks projekts – mācības Uzbekistānā. Kā tur nokļuvāt?
Kopš 2012. gada sākām strādāt ar starptautiskajām vasaras skolām. Tajās piedalījās studenti no visas pasaules, tai skaitā arī vairāki studenti no Vidusāzijas. Viņi izteica vēlmi, ka Latvijas pieredze noderētu plašākam interesentu lokam. Mūsu pirmais starptautiskais darbs bija ES TEMPUS programmas finansēts projekts “Tadžikistānas augstākās izglītības modernizācija pārtikas drošības un higiēnas jomā” – maģistra studiju programmas izstrāde kopīgi ar Lietuvas un Slovākijas kolēģiem. Šī programma arvien pastāv, attīstās, un Tadžikistānas lauksaimniecības universitātē katru gadu uzņem jaunus studentus.
Šobrīd esam vadošie partneri diviem Erasmus+ projektiem “Augstākās izglītības satura pilnveidošana pārtikas nozaru atbalstam kvalitatīvas pārtikas ilgtspējīgai ražošanai” un “Jauna maģistra studiju programma ilgtspējīgai bioekonomikai Uzbekistānā”. Pēdējā ir gluži programma. Rudens semestrī pie mums brauks mācīties studenti, mācībspēki un uzņēmēji no partneraugstskolām.
Šogad uzsāksim Erasmus+ sadarbības partnerības projektu ar Skotijas, Vācijas, Polijas un Itālijas kolēģiem par pieaugušo neformālās izglītības organizēšanu.
Starptautiskās vasaras skolas “Forest science for industry development” noslēgums 2019. gadā.
Publicitātes foto
Esat tik daudz paveikuši! “Saules laivas” apbalvošanas ceremonijā sacījāt – vislielākā vērtība ir laba komanda. Kāda tai ir nozīme?
Vislielākā vērtība ir cilvēks jebkurā vietā. Varu būt gandarīta, ka no Mūžizglītības centra darbības pirmsākumiem ir saglabājies pirmo darbinieku kodols un klāt nākuši talantīgi, gudri un strādīgi cilvēki. Daļa centrā strādājošo ir izauguši no LLU studentiem, sāka kā brīvprātīgie, palīdzot organizēt dažādus projektus un aktivitātes. Brīnišķīgs kolektīvs. Šajā jubilejas gadā esam nolēmuši strādāt īpaši priecīgi. Pandēmijas diktētie pasākumi ir izmainījuši cilvēku dzīvesveidu, padarot viņus nervozākus, agresīvākus, tāpēc vajadzīga svētku sajūta gan atpūšoties, gan strādājot. Tālab šīgada prioritāte ir Prieks, kas dzīvi padarītu košāku.
Nelielais Mūžizglītības centra kolektīvs spēj paveikt milzu darbus.
Publicitātes foto
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “EPALE”.
