Vērienīgas izmaiņas profesionālajā izglītībā

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas stājās spēkā 1. aprīlī, turpina reformas profesionālajā izglītībā. Izmaiņas tuvina līdzšinējo profesionālo kvalifikāciju sistēmu Eiropas praksei, paredz lielākas iespējas nozarēm iesaistīties profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā, precizē izglītības iestāžu tipoloģiju, kopumā veicinot izglītības iespējas visu mūžu un tautsaimniecības attīstību, vēstīts likumprojekta anotācijā.

Profesionālās izglītības iestāžu tipoloģija

Grozījumi sistematizē profesionālās izglītības iestādes, nosakot iestāžu tipoloģiju atbilstoši to mērķiem. Profesionālās vidējās izglītības iestādes turpmāk būs:

• tehnikumi; 
• mākslu izglītības kompetences centri;
• profesionālās vidusskolas;
• profesionālās tālākizglītības centri.

Pāreja uz profesionālās izglītības iestāžu institucionālās akreditācijas sistēmu ir noteikta, sākot ar 2024. gadu. Akreditācijas procesā tiks izvērtēta gan iestādes darbības kvalitāte, gan atbilstība dibinātāja noteiktajam iestādes statusam. Akreditācija paredzēta uz sešiem gadiem.

Kvalifikāciju salīdzināmība

Pieņemtie grozījumi Profesionālās izglītības likumā paredz turpināt un pilnveidot profesionālās izglītības satura reformu, tostarp saistībā ar profesionālajām kvalifikācijām Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (LKI). Līdzšinējā profesionālo kvalifikāciju sistēma tuvināta Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai. No pieciem līdzšinējiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem pāriets uz astoņiem, tādējādi nodrošinot salīdzināmību ar citu valstu kvalifikāciju sistēmām vai ietvarstruktūrām.

Elastīgāka profesionālā izglītība

Profesionālās izglītības sistēma būs vairāk orientēta uz indivīda vajadzībām un spējām, skaidro par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

• Ņemot vērā principus, kādi ir izvirzīti kredītsistēmām profesionālajai izglītībai un mācībām Eiropā, profesionālajā izglītībā tiks noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt. Tādējādi ir paredzēts nodrošināt elastīgu mācīšanos jebkurā vietā un laikā un saņemt valsts atzītus dokumentus par attiecīgās profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi.
• Audzēknis varēs saņemt valsts atzītu dokumentu ne tikai par visas profesionālās izglītības programmas apguvi, bet arī par atsevišķu programmas daļu apguvi. Paredzēts, ka, īstenojot modulāru izglītības programmu, izglītības iestāde varēs atsevišķi īstenot vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi. Izstrādāto modulārās profesionālās izglītības programmu saturs būs elastīgs, un to ieviešana tiks nodrošināta profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmās.

Paplašinātas tālākizglītības iespējas

• Paplašinātas iespējas īstenot profesionālās tālākizglītības programmas augstākās izglītības pakāpē. Tagad tās būs iespējamas arī 6. un 7. kvalifikācijas līmenī.
• Tehnikumiem dotas tiesības īstenot arī 5. kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmas.

Pērn, decembrī, skaidrojot izmaiņas, kādas paredz jaunā sistēma, tobrīd vēl IZM profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākais eksperts Jānis Gaigals uzsvēra tālākizglītības nozīmi: “Tā nav zemas un vidējas kvalifikācijas speciālistu kvalifikācijas celšana. Cilvēkam visos kvalifikācijas līmeņos ir nepieciešams iegūt papildu zināšanas visu darba mūžu.”

Profesionālās izglītības likums turpmāk lielā mērā attieksies uz visu profesionālo izglītību, ieskaitot augstāko izglītību, izņemot tās daļas, kuras regulē Augstskolu likums. Ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiek paplašinātas mūžizglītības iespējas.

Atbildīs darba tirgus prasībām

Likuma izmaiņas paredz iespēju veidot nozaru eksaminācijas centrus, kuros nozaru organizācijām būs iespēja iesaistīties profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā, to darot neatkarīgi no izglītotāja. Ļaujot savienot formālajā un neformālajā izglītībā apgūto, tiks paplašinātas mūžizglītības iespējas – ikvienam pieaugušajam būs iespējams pilnveidot vispārējās un profesionālās prasmes, kā arī pārkvalificēties. 

Ieviešot modulārās profesionālās izglītības programmas, būtiski samazināsies laiks, kas nepieciešams, lai reaģētu uz darba tirgus prasībām. Izmaiņas ļaus profesionālās izglītības sistēmu kopumā veidot elastīgāku, reaģējot uz tautsaimniecības nozaru vajadzībām darba tirgū, skaidro IZM. “Beidzot ir iespējams īstenot lozungus, ar kuriem dzīvojam 30 gadu – profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, izglītības sistēmas spēju ātri reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, inovācijām u. tml. Jaunā sistēma dod iespēju reaģēt uz jebkurām izmaiņām sešu mēnešu laikā, lai darba tirgū ienāktu speciālists ar jaunajām prasmēm,” uzsvēra J. Gaigals.  

Paredzēts, ka IZM turpmāk veiks monitoringu par profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem. Balstoties uz monitoringa datiem, IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavos ikgadēju izvērtējumu par absolventu iekļaušanos darba tirgū pirmajos divos gados pēc absolvēšanas.

2021./2022. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību kopumā apgūst 28 tūkstoši izglītojamo, kas ir par 256 audzēkņiem vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.