SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. septembrī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
6
6

Stājas spēkā pilnveidotie izglītības standarti

Pārmaiņas vispārējās izglītības saturā un pieejā notiek ar mērķi padarīt mācības aktuālas, novērst satura sadrumstalotību, dubultošanos un informatīvu pārblīvētību, kā arī nodrošināt mācību satura pēctecību, veicināt kopsakarību izpratni un spēju zināšanas izmantot.

FOTO: Ivars Soikāns, LETA

No šī mācību gada spēkā stājas jaunie pamatizglītības un vidējās izglītības mācību standarti. Saskaņā ar tiem skolas pakāpeniski pāries uz pilnveidoto mācību saturu. LV portāls skaidro būtiskākās izmaiņas.

īsumā
  • Pārmaiņas vispārējās izglītības mācību saturā un pieejā notiek ar mērķi nodrošināt mūsdienām atbilstošu izglītību.
  • Mācību saturs veidots, saglabājot fokusu uz skolēnam būtiskāko.
  • Jaunajā vidusskolas standartā mācību process ir veidots trīs mācību satura apguves līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā.
  • Profesionālajā izglītībā programmu vispārizglītojošais saturs tiks pielāgots atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām.

Pārmaiņas vispārējās izglītības mācību saturā un pieejā notiek ar mērķi nodrošināt mūsdienām atbilstošu izglītību Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”). 1., 4., 7. un 10. klasē visās skolās Latvijā sāks īstenot pakāpeniskas pārmaiņas mācību saturā un pieejā. To paredz “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”, kas stājas spēkā šā gada 1. septembrī.

Būtiskākās pamatskolas mācību satura un pieejas pārmaiņas

Pamatizglītības standarts attiecas uz mācību saturu un pieeju skolēniem no 1. līdz 9. klasei. Mācību satura apguves mērķi tajā ir izvirzīti attiecīgi trīs gadu posmiem: 1.–3. klase, 4.–6. klase un 7.–9. klase. Skolas ir tiesīgas brīvāk veidot ikdienas mācību darbu, lai šos mērķus sasniegtu, iespēju robežās pielāgojot saviem skolēniem atbilstošu mācību plānu katram posmam. Pamatizglītības standarts ietver katra izglītības posma galvenos mērķus un uzdevumus, obligāti apgūstamo saturu, skolēnu vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī mācību  programmu paraugus. Tas noteic, kādus mācību priekšmetus skolēni attiecīgajās klasēs mācīsies un cik mācību stundu katram no tiem būs atvēlēts.

Pilnveidotā satura un pieejas mērķis ir padarīt mācības aktuālas, novērst satura sadrumstalotību, dubultošanos un informatīvu pārblīvētību, kā arī nodrošināt mācību satura pēctecību, veicināt kopsakarību izpratni un spēju zināšanas izmantot.

Pilnveidotajā izglītības standartā uzsvērta jaunā pieeja mācībām:

  • pāreja no pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā, pašizpausmi un jaunradi;
  • skolā apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi un apkārtējo vidi, kas ietver arī mācību ekskursijas uz objektiem, kas saistīti ar attiecīgo tematu; 
  • starpdisciplināra pieeja mācībām, kas novērš satura sadrumstalotību un veicina skolotāju sadarbību mācību procesa organizēšanā;
  • tādu vērtību, attieksmes, vispārīgu prasmju un iemaņu apgūšana, kas skolēnam palīdzēs apgūto izmantot nepieredzētos apstākļos un noderēs dzīvē turpmāk, ņemot vērā zināšanu mainību un sabiedrības attīstību;
  • iespēja mācīties iedziļinoties, izprast kopsakarības un attīstīt spēju pārnest zināšanas uz jaunām, nezināmām situācijām.

Septiņas mācību jomas

Mācību saturs gan pamatizglītības standartā, gan vidējās izglītības standartā strukturēts septiņās mācību jomās ar šādiem mācību priekšmetiem:

  • valoda;
  • sociālā un pilsoniskā joma;
  • kultūras izpratne un pašizpausme mākslā;
  • dabaszinātnes;
  • matemātika;
  • tehnoloģijas;
  • veselība un fiziskās aktivitātes.

Skolēni tāpat kā līdz šim apgūs ierastos mācību priekšmetus, kā latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, fizika, ķīmija u. c., kuriem pievienoti daži jauni mācību priekšmeti. Tādi ir, piemēram, drāma, kurā līdzās citām prasmēm tiek piedāvāta iespēja izkopt publiskās runas mākslu, un dizains un tehnoloģijas, kas attīsta dizaina domāšanu un dod iespēju pieredzēt jaunradītu lietu tapšanas procesus, un aizstās mājturību un tehnoloģijas kā mācību priekšmetu.  

Pilnveidotais mācību saturs veidots, saglabājot fokusu uz skolēnam būtiskāko, tāpēc tas ir organizēts atbilstoši katrā mācību jomā definētajām tā dēvētajām “lielajām idejām” jeb galvenajām apgūstamā satura idejām, no kurām izriet skolēniem sasniedzamie rezultāti. No standartā definētajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem atvasinātas mācību priekšmetu programmas un mācību stundas saturs, lai ikkatrā mācību stundā tiktu apgūta noteikta sasniedzamā rezultāta daļa attiecībā pret plānoto. Saskaņā ar pilnveidoto pamatizglītības standartu skolēnam sasniedzamie rezultāti jeb apgūstamās pamatprasības tiek noteiktas nevis katrā mācību priekšmetā, bet gan visā mācību jomā kopumā. 

Vidusskolā trīs apguves līmeņi

Šobrīd visiem skolēniem vidējās izglītības pakāpē ir jāapgūst vienāds izglītības standartā noteiktais saturs vispārizglītojošajos priekšmetos. Tajā pašā laikā profesionālās izglītības iestādēs, vidusskolās un valsts ģimnāzijās atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā, mācību stundu skaits var atšķirties, taču valsts pārbaudījumi visiem ir jākārto vienādi. Jaunajā standartā mācību process ir veidots trīs mācību satura apguves līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā –, lai izglītības iestāde uz sasniedzamo rezultātu pamata var piedāvāt izglītības programmu, kas skolēniem ļaus apgūt savām profesionālajām interesēm atbilstošu mācību saturu. Vispārīgajā apguves līmenī ir noteikti sasniedzamie rezultāti, ko apgūst ikviens skolēns vispārējās un profesionālās vidējās izglītības pakāpē. Optimālajā līmenī definētais mācību saturs ir būtiski svarīgs vispusīgai vispārējai vidējai izglītībai, savukārt augstākajā līmenī noteiktais mācību saturs nepieciešams skolēna iecerētajām studijām augstskolā.

Aptuveni 70% mācību satura apguvei atvēlētā laika vidusskolēni mācīsies obligāti apgūstamā satura daļu, bet aptuveni 30% no mācību satura apguvei atvēlētā laika apgūs savām interesēm atbilstošu mācību saturu. Šāda mācību darba organizācija dos iespēju skolēniem 10. un 11. klasē nostiprināt, vispārināt un paplašināt pamatizglītībā mācīto visās mācību jomās, bet 11. un 12. klasē mācīties padziļināti šaurāku mācību jomu loku.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī valsts pārbaudes darbu organizēšanā un vērtēšanā. Piemēram, matemātikā skolēnam būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu divos līmeņos – optimālajā vai augstākajā. Tas ļaus izglītības iestādei piedāvāt skolēna prasmēm un apgūstamo mācību stundu skaitam atbilstošāko valsts pārbaudes darbu kārtošanas līmeni.

Saskaņā ar pilnveidoto saturu šogad mācības sāks 1., 4., 7. un 10. klase, taču tā elementus līdztekus līdzšinējam mācību saturam varēs ieviest arī citās klašu grupās, skaidro VISC pārstāve Liene Bērziņa. Pilnveidoto mācību saturu un pieeju vispārējā izglītībā paredzēts ieviest pakāpeniski:

  • 2020. gada 1. septembrī – 1., 4., 7. un 10. klasē;
  • 2021. gada 1. septembrī – 2., 5., 8. un 11. klasē;
  • 2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.

No 2020./2021. mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. klasē un no 2021./2022. mācību gada 11. klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Būtiskākie jaunumi profesionālās izglītības iestādēs

Šajā mācību gadā, sākot ar 1. kursu, tiks uzsākta jaunā valsts profesionālās vidējās izglītības standarta ieviešana, ko paredz “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”, kas stājas spēkā šā gada 1. septembrī. Programmu vispārizglītojošais saturs tiks pielāgots atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām, skaidro VISC.

Koordinējot Profesionālās izglītības kompetences centru metodiskā darba grupu darbību, nākamā mācību gada laikā paredzēts izstrādāt un apstiprināt visu modulāro izglītības programmu (MIP) paraugus. Skolās tiks turpināta to aprobācija. Turpināsies profesionālās izglītības satura reforma, tiks izstrādātas atlikušās MIP, kā arī jaunā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrāde. Turpināsies digitālo mācību līdzekļu izstrāde un simulācijas iekārtu ieviešana mācību procesā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU