Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu profesionālās kompetences pilnveidojuši 66 tūkstoši nodarbināto

Par projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”

Projekta īstenošanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” īstenošanas noteikumi”. Noteikumu 2. punktā formulēts ESF specifiskā atbalsta mērķis – pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu.

Projekts (Macibaspieaugusajiem.lv) dod iespēju nodarbinātām personām, t. sk. pašnodarbinātajiem, saņemt ievērojamu atbalstu mācību maksai.

Mācību maksu 90% (95% profesionālās tālākizglītības programmu apguvei) apmērā sedz ESF un valsts, bet projekta dalībnieku līdzmaksājums ir tikai 5–10% no kopējām mācību izmaksām.

Nodarbinātajiem no mājsaimniecībām, kurām piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, personām ar maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu mācības ir bez maksas.

Iespējams saņemt arī citu nepieciešamo atbalstu, piemēram, karjeras konsultācijas vai ceļa izdevumu kompensāciju uz prakses vietu un atpakaļ.

Mācībām var pieteikties:

• nodarbinātie vecumā no 25 gadiem;
• nodarbinātie ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību, tostarp pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību;
• jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un ir darba attiecībās.

Priekšrocības uzņemšanā ir sociālā riska grupu nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.

Interesenti var pilnveidot savas esošās vai apgūt jaunas kompetences:

• profesionālās tālākizglītības programmās (480–1280 stundas);
• profesionālās pilnveides izglītības programmās (160–320 stundas);
• neformālās izglītības programmās (līdz 159 stundu apjomā);
• profesionālās izglītības programmu moduļos vai moduļu kopās, kas piedāvā dažādu zināšanu, prasmju un kompetenču kopumu;
• studiju kursos vai studiju moduļos no akreditēta studiju virziena licencētas studiju programmas, kas apgūstami augstskolās vai koledžās;
• ja darba tirgum nepieciešamās prasmes jau ir iegūtas darba vidē vai citur, strādājošais vecumā no 25 gadiem var izmantot iespēju ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai.

Katrā mācību kārtā piedāvāto izglītības programmu klāsts atšķiras.

Vidēji 12% tiek atskaitīti

Jau sākot ar pirmo mācību kārtu, kas tika izsludināta 2017. gadā, tūkstošiem pieaugušo, kuri ir nodarbināti, ir izmantojuši iespēju pilnveidot savas profesionālās kompetences. Vidēji 83% interesentu uzsāktās mācības ir pabeiguši, savukārt 5% projekta dalībnieku tās turpina.

Vidēji 12% ir atskaitīti, kas nav kritiski augsts rādītājs, ja ņem vērā, ka projekts ir paredzēts nodarbinātajām personām.

LV portāla infografika.

Projekta dalībniekus visvairāk ir saistījušas profesionālās pilnveides izglītības un neformālās izglītības programmas, kuras iespējams apgūt salīdzinoši īsākā laikposmā. Interese ir bijusi arī par profesionālās tālākizglītības programmu, profesionālās izglītības programmu moduļu, moduļu kopu un studiju kursu vai studiju moduļu apguvi.

Līdz projekta 8. mācību kārtai apgūt kādu no izglītības programmām piedāvāja 116 izglītības iestādes – projekta partneri. Tādējādi interesenti var izvēlēties ne vien viņiem atbilstošās mācību/studiju programmas, bet arī izglītības iestādes, kuras tās īsteno.

VIAA sadarbojas arī ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), kas projektā nodrošina karjeras konsultanta pakalpojumus.

Jau pusotrs tūkstotis personu ir saņēmis karjeras konsultācijas. No Nodarbinātības valsts aģentūras VIAA iegūst nepieciešamos datus par darbaspēka pieprasījuma īstermiņa prognozēm, NVA veikto darba devēju aptauju datus, kā arī informāciju par NVA bezdarbnieku apmācību rezultātiem, īpaši personām ar zemu izglītības līmeni.

Liela interese par aprūpētāja un māsas palīga profesijām

Šīgada augustā notika pieteikumu pieņemšana 8. mācību kārtai. Īpaši iegūt profesiju vai uzlabot digitālās prasmes tika aicināti sociālā riska grupu nodarbinātie ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.

Lai sagatavotu mācību piedāvājumu, VIAA analizē darba tirgus vajadzības, apkopojot un vērtējot daudzveidīgu informāciju, kas raksturo darba tirgus aktualitāti, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta datus par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm un aizņemtajām darbavietām, Ekonomikas ministrijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, NVA īstermiņa darba tirgus prognozes, profesionālās sākotnējās izglītības datu analīzi, nozaru ekspertu ieteikumus, NVA sniegto informāciju un citus datus.

Ņemot vērā analīzes rezultātu, VIAA uz katru mācību kārtu izveido mācību piedāvājumā iekļaujamo profesionālo kvalifikāciju un prasmju priekšlikuma sarakstu. Atbilstoši Pieaugušo izglītības pārvaldības padomes apstiprinātajam mācību vajadzību sarakstam izglītības iestādes iesniedz izglītības programmu piedāvājumu, kuru izvērtē un apstiprina vērtēšanas komisija. Pieteikšanās mācību kārtai tiek izsludināta pēc apstiprināto izglītības programmu saraksta izveides.

8. mācību kārtā saņemtie pieteikumi mācībām – vispārējā statistika

• Interesentu izvēlei piedāvātas 43 izglītības programmas.
• Saņemti 1788 pieteikumi mācībām 24 izglītības programmās.
• 45% pieteikumu saņemti no iedzīvotājiem ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni.
• 1590 cilvēki izvēlējušies profesionālās tālākizglītības programmas, 186 – profesionālās pilnveides programmas, 12 – studiju kursus.
• Līgumu slēgšanai par mācībām apstiprināti 1675 pieteikumi.

LV portāla infografika.

Interese par komerczinību apguvi jau tradicionāli ir augsta. Šoreiz pirmajā un otrajā vietā ir darba tirgū ļoti pieprasītu, taču zemu atalgotu profesiju – “aprūpētājs” un “māsas palīgs” – apguve. VIAA skaidro, ka lielāka interese par šīm programmām varētu būt tādēļ, ka projektā tās tika piedāvātas pirmo reizi. Turklāt lielākā daļa interesentu vai nu strādā attiecīgajā jomā, vai ir vienkāršo profesiju strādnieki.

Trešdaļa no tiem, kuri vēlas apgūt sociālā aprūpētāja, māszinību vai komerczinību programmas, jau ir ieguvuši augstāko izglītību. Acīmredzot tā nav pietiekama mūsdienu darba tirgus prasībām.

Vēlas mainīt darbavietu vai profesiju

Kā liecina pieteikumos minētais par motivāciju, visās trijās populārākajās programmās tā ir līdzīga. Dominē vēlme mainīt darbavietu vai profesiju. Visizteiktākā tā ir personām, kuras izvēlējušās apgūt māszinību programmu.

Otrajā vietā ir pragmatiskā motivācija iegūt izglītības dokumentu. Tā ir īpaši aktuāla potenciālajiem aprūpētāja kvalifikācijas ieguvējiem.

Savukārt topošos komercdarbiniekus visvairāk motivē vēlme mainīt darbavietu vai profesiju, no kuras neatpaliek vēlēšanās uzsākt un pilnveidot savu uzņēmējdarbību, kā arī iespējas uzlabot karjeru jau esošajā darbavietā.

LV portāla infografika.

Šajā mācību kārtā (atšķirībā no iepriekšējām) mācības galvenokārt tiks īstenotas klātienē. Lai nodrošinātu izglītības piedāvājuma reģionālo pārklājumu, mācību dalībnieki, ja vien viņi atbildīs izvirzītajiem nosacījumiem, saņems ceļa izdevumu kompensāciju uz prakses vietu un atpakaļ. Savukārt nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, projektā būs pieejams atbalsts reģionālajai mobilitātei.

Līdz projekta beigām – nedaudz vairāk par gadu

Ministru kabineta noteikumos Nr. 474 noteikti konkrēti projekta īstenošanas rezultāta rādītāji un iznākuma (galarezultāta) rādītāji, kas jāsasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Mācības pabeigušo personu ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību skaits jau tagad pārsniedz plānoto.

Ne pārāk aktīvi ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni. Tādēļ 8. mācību kārtā tieši šīs mērķgrupas kompetenču pilnveidei pievērsta īpaša uzmanība.

Plānota vēl viena – 9. mācību kārta. Pagaidām nav noteikts, kad sāksies pieteikumu pieņemšana. Norit darbs pie mācību piedāvājuma izveides. Tomēr jau patlaban ir zināms, ka nākamajā kārtā nebūs iespējams apgūt profesionālās tālākizglītības programmas, jo to apguvei nepieciešams ilgāks laiks, nekā ir atlicis līdz projekta beigām. Plānots uzsākt individuālās pieejas īstenošanu nodarbinātām personām ar zemu izglītības līmeni, kas paredz individuālu nodarbinātās personas ar zemu izglītības līmeni profilēšanu, profilēšanas rezultātu analīzi un konsultēšanu, kam sekos modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguve.

Vienlaikus, ja darba tirgum nepieciešamās prasmes jau ir iegūtas darba vidē vai ārpus formālās izglītības sistēmas, projektā varēs pieteikties ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai un iegūt kvalifikāciju, nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kādā no Latvijas akreditētajām profesionālajām izglītības iestādēm vai eksaminācijas centriem. Strādājošajiem un pašnodarbinātajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 gadiem saglabāsies arī iespēja pieteikties kvalifikācijas iegūšanas izdevumu kompensācijai 90–100% apmērā.

Publikācija veidota, izmantojot VIAA piedāvātos datus, kā arī tīmekļvietnē www.macibaspieaugusajiem.lv pieejamo informāciju.