Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3%, un, salīdzinot ar augustu, tas ir samazinājies par 0,1 procentpunktu. Gan sieviešu, gan vīriešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,1 procentpunktu, sasniedzot attiecīgi 4,4% un 8,1%.
2022. gada septembrī Latvijā bija 59 900 bezdarbnieku (20,7 tūkstoši sieviešu un 39,2 tūkstoši vīriešu), kas ir par 0,8 tūkstošiem mazāk nekā augustā un par 4,6 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājās par 0,2 tūkstošiem, savukārt sieviešu – par 0,6 tūkstošiem.
Turpretī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka 2022. gada 1. pusgadā NVA reģistrēta 68 451 jauna brīvā darba vieta, kas ir par 23 600 jeb 52,6% vairāk, salīdzinot ar 2021. gada 1. pusgadu.
2022. gada jūnija beigās bija reģistrēta 31 101 aktuālā, brīvā darba vieta, kas ir par 10 932 jeb 54,2% vairāk, salīdzinot ar 2021. gada jūniju.
|
Uzzini vairāk >>
|
LV portāls jautā: Kādas kompetences un prasmes šobrīd ir visvairāk vajadzīgas un prognozējami būs pieprasītas ilgtermiņā? Kāpēc ir problēmas aizpildīt darba vietas?
Dace Zīle
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja
Publicitātes foto.
Digitālās un sociālās prasmes, spēja plānot un organizēt savu laiku ir vienas no prasmēm, kuras darba devēji atzinīgi novērtē ikvienā kandidātā.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kas tika aktualizētas 2022. gada vasarā, šobrīd darba tirgū iezīmējas divas galvenās problēmgrupas – iztrūkums augstākās kvalifikācijas darbiniekiem, it īpaši STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika, angliski tiek saukts par STEM – science, technology, engineering and mathematics) jomās, kā arī sabiedrības novecošanās dēļ arvien pieaugošs pieprasījums pēc vidējās profesionālās kvalifikācijas darbiniekiem, galvenokārt būvniecības, mehānikas un metālapstrādes, mašīnzinību, kokapstrādes un poligrāfijas izstrādājumu izgatavošanas, kā arī transporta pakalpojumu izglītības programmu grupās.
Prasmju attīstība attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet ar gadiem būtiskāka kļūst pieaugušo izglītības piedāvājuma paplašināšana, īpaši iedzīvotājiem ar vispārējo vidējo izglītību un pamatizglītību, nodrošinot viņiem profesionālās kvalifikācijas iegūšanu un jaunas iespējas mūsdienu darba tirgū.
Darba vietas netiek aizpildītas, kad piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un to var ietekmēt vairāki faktori – darba devēja prasībām neatbilstošas darbaspēka prasmes un iemaņas, darbaspēks atrodas reģionā ar zemāku ekonomisko aktivitāti, darba devēja piedāvātie darba apstākļi un/vai atalgojums nav darbiniekiem motivējoši. Jāuzsver arī ciešā saikne starp atalgojumu un darbinieka pienesumu uzņēmumam – neviens darba devējs ilgtermiņā nemaksās darbiniekam vairāk, nekā ir darbinieka pienesums uzņēmumam, tādējādi paliekošāku lomu iegūst nepieciešamība pēc praktiskas mūžizglītības.
Jāatzīst, ka nozīmīgu un paliekošu lomu darba tirgū rada arī Covid-19 pandēmijas laikā plašāku popularitāti guvušie attālinātā darba risinājumi, kas dod iespēju digitāli strādājošam uzņēmumam paplašināt potenciālo darbinieku klāstu ārpus fiziskā reģiona robežām.
Sandra Jēkabsone
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
Publicitātes foto.
Darba devēju skatījumā darba pienākumu veikšanai visvairāk nepieciešamās ir darbinieku profesionālās prasmes, to SIA “RAIT Custom Research Baltic” 2022. gadā veiktajā aptaujā norādīja 65% aptaujāto darba devēju. Profesionālās prasmes īpaši nozīmīgas ir informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarēs, savukārt operāciju ar nekustamo īpašumu un izglītības nozarēs tās ir retāk vajadzīgas.
Tāpat darba devēji norāda, ka svarīgas ir tehniskās un digitālās prasmes, kā arī darbinieka personīgās iemaņas jeb soft-skils. Tehnisko prasmju nepieciešamība ir izteiktāka apstrādes rūpniecības, būvniecības, transporta un uzglabāšanas, kā arī operāciju ar nekustamo īpašumu nozarēs. Vajadzīgo prasmju pieprasījums korelē ar uzņēmuma lielumu. Profesionālo, tehnisko un personīgo iemaņu nepieciešamība pieaug, sākot ar uzņēmumiem, kuri nodarbina vismaz piecus darbiniekus, turpretī digitālo prasmju nepieciešamība – uzņēmumiem, sākot no 50 darbiniekiem.
Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozes liecina, ka šobrīd visvairāk ir pieprasītas organizatoriskās un komunikācijas prasmes. Darbiniekiem ir svarīgi izprast un realizēt uzņēmuma tirgvedības politiku un nodrošināt kvalitatīvu, uz klientiem orientētu pakalpojumu sniegšanu.
Ilgtermiņā atbilstoši ārvalstu pētnieku prognozēm darba tirgū arvien būtiskākas kļūs augsta līmeņa prasmes, un pieaugs pieprasījums pēc tehnoloģiskajām, sociālajām un emocionālajām, kā arī augstākām kognitīvajām prasmēm (kritiskā domāšana, darba organizācija un plānošana, komunikācijas prasmes). Turpretī samazināsies nepieciešamība pēc manuālajām un fiziskajām, un pamata kognitīvajām prasmēm.
Šobrīd Latvijas darba tirgū ir vērojama neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu gan reģionālajā, gan profesiju grupu līmenī. Viena no visvairāk pieprasītajām profesijām ir veikalu pārdevēji, kur vērojama augsta darbinieku mainība specifisko darba apstākļu (garas darba stundas, monotons darbs) un zemās darba samaksas dēļ.
Ilgstoši vērojams smago kravas automobiļu un autobusu vadītāju deficīts, jo ir nepieciešamas īpašas zināšanas un profesionālās prasmes (t. sk. C un D kategorijas autovadītāja tiesības). Savukārt reģistrēto bezdarbnieku vidū visvairāk ir palīgstrādnieku un apkopēju, kuriem nav pietiekama zināšanu un prasmju līmeņa, lai varētu pārkvalificēties un iekļauties darba tirgū.
Jāņem vērā, ka vairāk nekā 40% bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem, kuriem ir grūtāk mainīt ierasto nodarbošanās jomu vai profesiju, turklāt viena piektdaļa ir ilgstoši bezdarbnieki, kurus ir grūti pieskaitīt ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, jo viņi šo statusu pamatā iegūst, lai varētu saņemt sociālo atbalstu.
Ieva Opmane
Latvijas Bankas ekonomiste
Publicitātes foto.
Darbaspēka pieprasījums Latvijā joprojām ir augsts, bezdarbs turpina samazināties. Tiesa, gada nogalē, mazinoties ekonomiskajai aktivitātei, gaidāms arī neliels atslābums darba tirgū. Tomēr darbinieki ir un arī turpmāk būs svarīgs resurss gan ikdienas darbu veikšanai, gan attīstībai.
Latvijā darbaspēka pieejamības jomā pašlaik ir trīs galvenie izaicinājumi.
Darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Lai gan Igaunijā un Lietuvā jau vairākus gadus neto migrācijas bilance ir pozitīva, Latvijā migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits ir turpinājis sarukt. Šogad Ukrainas bēgļu iebraukšanas dēļ, iespējams, beidzot būsim “plusos”, taču pašreizējie bēgļu nodarbinātības rādītāji liecina, ka viņi vien nedaudz palielinās darba roku skaitu Latvijā. Patlaban darba tirgū ienāk jaunieši, kuri dzimuši gados, kad Latvija nevarēja lepoties ar augstu dzimstību. Jaunu potenciālo darbinieku ir maz. Tas radīs vēl lielāku darbinieku iztrūkumu, un, iespējams, lai to risinātu, darbinieki tiks motivēti turpināt strādāt arī laikā, kad sasniegts pensijas vecums.
Darbinieku prasmes nereti ir darba tirgum neatbilstošas. Jāatceras, ka bezdarba līmenis ir būtiski atšķirīgs Rīgā un attālākos reģionos, bet darbinieku iekšējā mobilitāte Latvijā ir zema. No vienas puses, uzņēmējiem reģionos ir sarežģīti atrast darbiniekus ar specifiskām prasmēm, no otras puses, šādiem darbiniekiem var būt grūtības atrast prasmju pielietojuma iespējas savā dzīvesvietā, vienlaikus arī zema motivācija mainīt dzīvesvietu atbilstošāka darba meklējumos.
Izglītības kvalitātes veicināšana. Atbilstoši vakanču sadalījumam redzams, ka darba tirgū vienmēr tiek meklēti gan vienkāršo darbu darītāji, gan kvalificēti speciālisti. Domājot par nākotni, svarīgas ir prasmes, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot darbu ne tikai sev, bet arī citiem. Savukārt, raugoties no darba ņēmēju aspekta, profesionāla vai akadēmiska izglītība vai prasmju nostiprināšana ar neformālās izglītības palīdzību sniedz iespēju strādāt produktīvāk, turklāt augstāk kvalificēti darbinieki spēs sniegt lielāku ieguldījumu ekonomikas attīstībā un paši labāk nopelnīt.
