Sākas jauns posms nodarbināto pieaugušo mācībās

Jau kopš 2017. gada VIAA īsteno Eiropas struktūrfondu atbalstīto pieaugušo izglītības projektu nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidei. Tā ir vērtīga pieredze, kas lieti noder arī jaunajā projektā. Kādi, jūsuprāt, ir svarīgākie secinājumi par minēto projektu?

Iepriekšējie septiņi gadi pieradināja cilvēkus pie domas, ka jebkura jauniegūtā prasme ir vērtība – gan pašam, gan darba devējam, gan sabiedrībai kopumā – un ka valsts novērtē izglītošanos, to finansiāli atbalstot. Pieaugušo iesaistes ziņā beidzot tuvojamies OECD valstu vidējam līmenim. Daudziem izglītošanās deva jaunas iespējas, stabilitāti darba vietā, paaugstinājumu vai atlīdzības palielinājumu, arī motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību. Tāpat no jauna tika veicināta cilvēku spēja un interese mācīties, kas noteikti noderēs, jo vēl ilgi būs jāstrādā un iegūtās zināšanas atvieglos profesionālo ceļu laikā, kad ekonomika nav stabils un nemainīgs lielums. Šodien vairs nav 2016. gads, kad to pierādīt un īstenot bija svarīgākais mērķis minētajam atbalstam. Situācija attiecībā uz cilvēkresursu pieejamību un prasmēm Latvijā ir mainījusies.

Pirmkārt, mums trūkst darba roku visās nozarēs. Darba devēji sacenšas un konkurē par darbinieku, pat uzsverot, ka visu specifisko iemācīs paši, lai tikai kāds būtu daudzmaz spējīgs, gatavs strādāt un papildus mācīties. Neviens projekts to nevar būtiski ietekmēt.

Otrkārt, nozarēs nepieciešamo prasmju prognozēšana un plānošana vismaz uz pieciem gadiem ir sarežģīta. Īstermiņa un vidēja termiņa prognozes, ar kurām strādā Labklājības ministrija (LM) un Ekonomikas ministrija (EM), galvenokārt ietekmēja vajadzību noteikšanu iepriekšējā projektā.

Tomēr prasmju līmenī prognozēts netiek. Mēs to veicām sadarbībā ar ministrijām, nozaru ekspertu padomēm un sociālā dialoga partneriem. Lai konkrētais darbs būtu koordinēts un vienots trim ministrijām, kuras sadarbojas pieaugušo izglītības politikas jomā, tirgus vajadzībām atbilstoša mācību piedāvājuma un vajadzību noteikšana un apstiprināšana turpmāk notiks vienuviet – Cilvēkkapitāla attīstības padomē un Ekonomikas ministrijas Apvienotajā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā.

Ekonomikas ministrijai būs noteicošā loma, jo tā sadarbojas ar spēlētājiem, kam darbaspēks ir vitāli svarīgs. Tās pasūtījums noteiks mācību pieprasījumu.

Kā jau ierasts, tikai pēc tam ir mācību piedāvājums, kur, tāpat kā iepriekš, paļaujamies uz izglītības iestādēm. Pieaugušo izglītība jau sen ir izglītības politikas veidotāju un Izglītības un zinātnes ministrijas redzeslokā. Vairākas izglītības iestādes paralēli formālās izglītības piedāvājumam to attīstījušas saskaņā ar iepriekšējo projektu. IZM jārisina satura kvalitātes kontroles, akreditācijas un licencēšanas jautājumi. Satura attīstība nodarbināto izglītošanai ir un paliks izglītības jomas pārstāvju pārziņā.  

Kādas ir būtiskākās jaunā pieaugušo izglītības projekta atšķirības no iepriekšējā, kas jau ir noslēdzies?

Jaunajā projektā paredzēti būtiski uzlabojumi visos posmos. Izvirzīti krietni ambiciozāki mērķi attiecībā uz mērķa grupas iesaisti. Respektīvi, prioritāri atbalstāmā mērķa grupa Valsts kontroles (VK) ieteikumu kontekstā ir nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni. Viņu īpatsvars jaunajā projektā būs puse jeb 50% no kopējās projekta mērķa grupas.

Iesaistot Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), tiks pastiprināta pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzība. IKVD izstrādās metodiku sistēmiskai pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzībai un ieviešanas plānu tās realizēšanai.

Radikālas pārmaiņas iecerētas mācību finansēšanas modelī. Lai izglītības iestādēm samazinātu finansiālo zaudējumu riskus par personām, kuras mācības uzsāk, bet dažādu iemeslu dēļ nepabeidz (iepriekšējā projektā iestāde tādā gadījumā naudu nesaņēma), tām piešķirtais finansējums būs piesaistīts izglītības programmu īstenošanai, paredzot atbiruma koeficientu atbilstoši iepriekšējā projekta datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojušo dalībnieku skaitam attiecīgajā izglītības programmas veidā.

Viens no visgrūtāk sasniedzamajiem mērķiem – iesaistīt mācībās tos darbspējas vecumā esošos, kuri neatrodas darba tirgū, kā arī tos iedzīvotājus, kam iepriekšējā izglītība apstājusies pamata vai nepabeigtas vispārējās izglītības līmenī. Tā realizēšanā būtiska loma būs sadarbībai ar darba devējiem un nozaru ekspertu padomēm. Nozaru asociācijām un darba devēju organizācijām jārada interese par konkrētajām profesijām, kurās trūkst speciālistu, un jāveido nodarbinātajām personām un darba devējiem pieņemami apstākļi personu profesionālajai pilnveidei.

Vai cilvēkkapitāla resursu politikas izrāvienam pietiek ar pieaugušo, kuriem ir zems izglītības līmenis, prasmju uzlabošanu? Noteikti ne. Tikpat liela uzmanība vēršama esošo speciālistu un nodarbināto pamata un specifisko prasmju attīstīšanai, kas sekmē uzņēmumu produktivitāti, inovētspēju un sniegto pakalpojumu izaugsmi. Ikvienai mērķa grupai ir noteiktas vajadzības, un atbalstu tām ietekmē katra iesaistītā resora pārvaldītās nozares politikas pamatmērķi.

Kādas ir galvenās atziņas, kas gūtas, izvērtējot iepriekšējā projekta rezultātus? Kas vislabāk izdevās?

Iepriekšējā projektā tika izstrādāta informācijas sistēma (e-vide), kas sniedz iespēju izglītības iestādēm iesniegt piedāvājumus elektroniski, nodrošina projekta dalībniekiem ērtu tiešsaistes reģistrēšanos mācībām, savukārt projekta īstenošanai – personas datu automatizētu pārbaudi, lai noskaidrotu atbilstību mērķa grupas prasībām, nepieciešamo datu uzkrāšanu un apstrādi par personām, kuras projektā saņēmušas atbalstu. Informācijas sistēma tika savietota ar tīmekļvietni “Mācības pieaugušajiem”.

Ar izglītības iestāžu palīdzību varējām nodrošināt daudzveidīgu programmu piedāvājumu dažādās nozarēs. Projektā iesaistījās 124 izglītības iestādes, kas piedāvāja apgūt 2309 izglītības programmas. Pieprasītākās bija programmas, kurās varēja apgūt jaunas digitālās prasmes datu analīzē, projektu vadībā, mārketingā. Populāras bija arī apmācības uzņēmējdarbības, būvniecības, kā arī transporta un loģistikas jomā.

Uzsvars ir t. s. pamatprasmēm (horizontālajām prasmēm) pieaugušo nodarbinātībā.

Tikai pēc vairāku gadu sadarbības darba devēji ir atzinuši, ka daudz ko var iemācīt klātienē uzņēmumā.

Tehnoloģijas un biznesa plāni mainās, ārējie ģeopolitiskie apstākļi spiež pārorientēties, līdz ar to nereti nav iespējams prognozēt, kādas prasmes kļūs aktuālas. Kā svarīgas prasmes darba devēji min to, ko viņi nevar iemācīt: problēmu risināšanu, kritisko domāšanu, komunikāciju, radošumu, cilvēku vadību, emocionālo inteliģenci, lēmumu pieņemšanu, adaptāciju u. tml.

2020. gadā notika operatīva pāreja uz attālinātajām mācībām, maijā tika izsludināta “attālinātā kārta”. Kopš 2020. gada klātienes formas izglītības programmās visās kārtās tika piedāvātas arī pilnībā vai daļēji attālinātās mācības. Kā liecina aptauju dati, nodarbinātie arī turpmāk labprāt mācītos attālināti.

Projektā realizētās aktivitātes, sniegtais atbalsts un komunikācija ir veicinājuši mūžizglītības kultūras veidošanos Latvijā.

Ir paplašināts pieaugušo izglītības piedāvājums. Turklāt izglītības iestādes pieaugušos sākušas uztvert kā nozīmīgu mērķauditoriju.

Ieguvums ir 2021. gadā izveidotā Mūžizglītības datu analītikas nodaļa, kas veicināja datos balstītu lēmumu pieņemšanu. Lai nodibinātu atgriezenisko saiti, tika veiktas mācību dalībnieku aptaujas, tādējādi novērtējot viņu motivāciju, apmierinātību un mācību ietekmi gadu pēc to pabeigšanas.

Mums izveidojās laba sadarbība ar izglītības iestādēm. Aptaujā, kurā piedalījās 83 izglītības iestādes, vairāk nekā 90% respondentu sadarbības līgumu slēgšanu starp VIAA un partneriem novērtēja kā ļoti labu vai drīzāk labu. Pozitīvas atsauksmes saņēma arī VIAA atbalsts piedāvājuma sagatavošanā (informatīvie semināri un materiāli, konsultācijas). 

Kas neizdevās vai arī izdevās, bet ne pietiekami labi?

Es neteiktu, ka neizdevās. Kaut arī patlaban uzskatāmi redzams, cik tas ir aktuāli, pirms septiņiem gadiem valdība kā prioritāri sasniedzamo rezultātu projektā neizvirzīja profesionālo izredžu uzlabošanu “dzīves pabērniem”.

Viens no mērķiem jaunā projekta plānā ir iesaistīt pieaugušo izglītībā cilvēkus ar zemu izglītības līmeni, kuriem mācības būtu ļoti nepieciešamas, bet kuri dzīvesveida un sociālo aktivitāšu trūkuma dēļ tajās nepiedalās, jo nav informēti par iespējām, neapzinās nepieciešamību mācīties, iespējams, ir negatīva attieksme pret mācīšanos. 

Ar minēto problēmu saskaras arī citās valstīs. Valdība jaunajā projektā mums ir deleģējusi uzdevumu par to domāt un iespēju robežās risināt.

Par iespēju robežām saku tādēļ, ka demokrātiskā valstī nevienu nevar piespiest ar varu ne mainīt profesiju, jo uzņēmējam ir darbaroku trūkums, ne mācīties, ja to negrib.

Nozarēm daudz vairāk jāstrādā pie profesiju prestiža celšanas, darba iespēju, apstākļu un atlīdzības publiskošanas, lai radītu saprotamu un pievilcīgu ainu par nodarbinātības izredzēm un nepieciešamajām prasmēm.

Jāpiebilst, ka projekta īstenošanas sākumā bija sarežģīti saņemt konkrētu informāciju par darba tirgū vajadzīgajām prasmēm. Vērsāmies gan pie pašvaldībām, gan nozarēm ar lūgumu formulēt mācību vajadzības, taču spēja tās precīzi noteikt bija ierobežota.

Atskatoties uz paveikto, kas noteikti būtu saglabājams un turpināms, kas “atmetams” vai būtiski maināms?

Investīcijām sevi jāatpelna. Turpināsim izmantot un pilnveidot iedzīvotājiem ērto informācijas sistēmu (e-vidi). Tāpat strādāsim pie atgriezeniskās saites no dalībniekiem – veiksim aptaujas par saņemtajiem pakalpojumiem un mācību ietekmi pusgadu pēc to pabeigšanas. Analizējot iegūtos datus, saņemam aktuālo informāciju, lai uzlabotu jaunā projekta īstenošanu.

Jau iepriekš ir strādāts pie sadarbības ar pašvaldībām un pieaugušo izglītības koordinatoriem. Pašvaldības ir vistuvāk saviem iedzīvotājiem un var palīdzēt sasniegt mērķa grupas, īpaši nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni, informējot, uzrunājot un motivējot iesaistīties. Sadarbība jāattīsta, lai tā būtu intensīvāka un ilgtspējīgāka.

Iepriekšējā projektā tika izveidota darba tirgum aktuālo profesionālo kvalifikāciju noteikšanas metodoloģija, kas arī turpmāk būtu jāizmanto, lai iepazītos ar darba tirgū nozīmīgo izglītības programmu piedāvājumu visās nozarēs.

Papildus gaidīsim no Ekonomikas ministrijas informāciju par aktuālo profesionālo prasmju (t. s. “cietās prasmes”; angļu val. hard skills) vajadzībām prioritārajās nozarēs. Atbilstošas pieaugušo izglītības programmas arī turpmāk jāveido nevis konkrētai profesijai, bet noteiktām prasmēm tajā. Šajā jautājumā akūti nepieciešama darba devēju lielāka iesaiste.

Seši iepriekšējā projekta īstenošanas gadi nebija statiski. Katra jaunā kārta tika pielāgota un pilnveidota saskaņā ar vajadzībām, apstākļiem un sadarbības partneru mainītajām prioritātēm. Tāpēc jāteic, ka “atmetamu” aspektu nav. Turpretī to, uz ko vajadzētu pašreiz koncentrēties, jau norādīju.

Iepazīstoties ar MK noteikumiem Nr. 283, uzmanību piesaistīja 4.2. punktā precīzi noteiktie rezultāta rādītāji un 41. punkta nosacījumi personu iesaistei atbalstāmajās darbībās. Vai tas nozīmē, ka jaunajā projektā pieaugušo izglītība būs mērķtiecīgi centrēta uz nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši darba tirgus prasībām un vajadzībām?

Vienmēr katru nākamo investīciju var un vajag virzīt pretim jaunam mērķim, īpaši, ja starp iepriekšējo un tagadējo plānošanu ir aizritējuši 7–8 gadi. Par to, cik precīzi tolaik tika noteikti mērķi, šodien būtu jāspriež tiem cilvēkiem un valdībai, kas 2016. gadā tos noteica.

Taču jāņem vērā, ka tos ietekmēja tā laika statistika, prioritātes un cilvēkresursu politika. Kopš projekta pirmās dienas 2016. gadā pieaugušo izglītība bija vērsta uz nodarbināto personu kompetences un prasmju pilnveidi, tai skaitā atbilstoši prasībām, kādas noteica projekta sadarbības partneri.

Visi mācību vajadzību saraksti tika apstiprināti Pieaugušo izglītības pārvaldības padomē, kuras sastāvā bija Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība un citas organizācijas.

Tie paši darba devēji un trīs ministrijas turpmāk kopīgi noteiks un vienosies par to, kāds būs pieaugušo izglītības fokuss.

Par jauniem mērķiem runājot, paredzēts mainīt personu iespējas izvēlēties un apgūt noteiktus izglītības programmu veidus. Personas, kuras nav apguvušas nekādu profesiju (piemēram, tikai vispārējo izglītību ieguvušie), vai tās, kuras to ir senāk apguvušas, un šobrīd attiecīgā profesija vairs nav pieprasīta darba tirgū vai pat neeksistē, prioritāri tiks virzītas uz mācībām, kas rezultējas ar profesionālās kvalifikācijas jeb profesijas ieguvi. Savukārt personām, kurām ir augsts izglītības līmenis un kuras jau ir ieguvušas darba tirgū pieprasītu profesiju, tiks piedāvātas iespējas pilnveidot profesionālo kompetenci, piemēram, apgūstot augstākās izglītības studiju programmas kursu vai moduli vai piemērotu neformālās izglītības programmu.       

Vai jaunajā projektā būs iespējams izvairīties no nelietderīgas vai mazefektīvas līdzekļu izmantošanas tādu neformālās izglītības programmu apguvei, kas dod personām noderīgas zināšanas un prasmes, kuras tiek un tiks izmantotas vienīgi hobijiem vai personiskajam ar konkrētu nodarbošanos nesaistītajam papildu biznesam?

Apgalvot, ka neformālās izglītības programmas (īsās, proti, 40–80+ stundu, programmas) vairs nav piedāvājamas, šobrīd nevar, jo tās ietekmē organizāciju un resoru pasūtījums. Piemēram, pārvadātāju uzņēmumiem bija svarīga autovadītāju C1 kategorijas tiesību atjaunošana, tātad mācības saviem darbiniekiem, lai turpinātu biznesu. Tā arī ir neformālā izglītība. Arī digitālās kompetences atsevišķos līmeņos ir neformālā izglītība. Vai to var nosaukt par hobiju izglītību, atkarīgs no tā, kur persona to izmanto. Ja darbā, tā nav hobiju izglītība, ja individuāliem mērķiem, tad varbūt, bet līdz brīdim, kad cilvēks uzsāk uzņēmējdarbību vai nomaina darbavietu, kur jauniegūtās zināšanas ir vajadzīgas.

Tāpēc jautājums, kā katra persona ir izmantojusi mācībās iegūtās zināšanas, ir ļoti plašs.

Dati liecina, ka lielākā daļa projekta dalībnieku līdz šim izvēlējās mācības, kas saistītas ar esošo darbu.

Ja kāds izvēlas mācības, kas noderēs saimnieciskajā darbībā, vai plānojot uzsākt ar esošo nodarbinātību nesaistītu uzņēmējdarbību, arī tas cilvēkam individuāli un tautsaimniecībai kopumā var radīt pozitīvu pienesumu. Ja cilvēks jūtas izdedzis vai saņem nepietiekamu atalgojumu, ir apsveicami, ka viņš apgūst jaunas prasmes un kvalifikāciju un maina nodarbošanos.

Aptaujājot un intervējot projekta dalībniekus, uzzinām par situācijām, kad ar pamatdarbu nesaistītas prasmes mērķtiecīgi apgūtas, jo tādējādi tiek veidots ieguldījums paša, ģimenes vai apkārtējās kopienas situācijas uzlabošanai. Piemēram, cilvēks, kurš nestrādā mežsaimniecībā, apguva meža apsaimniekošanu, lai palīdzētu vecākiem gādāt par viņu īpašumā esošo mežu. Cits gadījums: lai gan cilvēks nestrādā nekustamo īpašumu jomā, viņš apguva zināšanas par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, lai varētu iesaistīties daudzdzīvokļu mājas, kurā dzīvo, apsaimniekošanā un darboties dzīvokļu īpašnieku biedrībā.

Daudzi apgūst ar pamatdarbu nesaistītas prasmes, jo tās noder blakusdarbos vai brīvprātīgajā darbā nevalstiskajās organizācijās.  

Iedomāsimies situāciju: bijusī sporta skolotāja, kura sasniegusi 60 gadu vecumu un vairs fiziski nevar darboties skolā, strādā lielveikalā par kasieri vai pēc dārzkopības programmas apguves uzsāk uzņēmējdarbību, audzē stādus. Manuprāt, jāuzmanās minētās izvēles nosaukt par fondu naudas nelietderīgu izlietošanu. Visu grupu vajadzības ir būtiskas, tādēļ investīciju politika ir tik apjomīga.

Iepriekšējā projektā “Mācības pieaugušajiem” tikai 19% iesaistīto bija zems, darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības līmenis. Kādas darbības tiks veiktas, lai mācībām vairāk piesaistītu konkrēto mērķa grupu, kurai trūkst motivācijas?

Attiecīgos cilvēkus nav vienkārši motivēt mācīties, tāpēc, lai nodrošinātu grūtāk sasniedzamo iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītībā, plānotas noteiktas darbības:

• pašvaldību aktīvāka iesaiste (koordinatori, programmu vadītāji) mērķa grupas, it īpaši personu ar zemu izglītības līmeni, informēšanā un iesaistīšanā mācībās;
• karjeras atbalsta iespēju paplašināšana un attīstīšana;
• atbalsts izglītības programmu izvēlē, nodrošinot iespēju pirms pieteikšanās mācībām novērtēt prasmes un zināšanas, lai mērķtiecīgi izvēlētos atbilstošāko izglītības programmu;
• citi atbalsta pasākumi, piemēram, stipendijas, bērnu uzraudzības pakalpojumu kompensācija, ar dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu saistīto izdevumu kompensācija u. c.;
• mācību grupu komplektēšanā prioritāte personām ar zemu izglītības līmeni.

Vai ir pārliecība, ka izdosies sasniegt Izglītības attīstības pamatnostādnēs izvirzīto mērķi, proti, 2027. gadā mācībās iesaistīt 12% pieaugušo? Vai pamatots ir medijos izskanējušais apgalvojums, ka pieaugušie aktīvāk iesaistās izglītības pilnveidē, tikai pateicoties Eiropas fondu finansējumam?

Līdz šim ir bijusi ļoti laba virzība uz konkrēto mērķi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka iedzīvotāju (25–64 gadi) īpatsvars, kuri piedalījušies pieaugušo izglītībā četru nedēļu laikā pirms aptaujas veikšanas, paaugstinājies no 7,4% 2019. gadā līdz 10,7% 2023. gadā. Tas ir ievērojams pieaugums.

Šobrīd ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt jaunā perioda ES fondu projektus pieaugušo izglītības jomā, jo valsts budžetā finansējuma pieaugušo izglītībai diemžēl nav.

Ne visiem darba devējiem, sevišķi mikro un mazajiem uzņēmumiem, ir resursi darbinieku mācībām. Turklāt, ņemot vērā cilvēku ienākumu līmeni, atļauties mācīties par saviem līdzekļiem var tikai turīgā iedzīvotāju daļa. Tāpēc ES finansējums faktiski ir vienīgais nozīmīgais atbalsta instruments, lai pieaugušie iesaistītos mācībās un izglītības iestādes varētu attīstīt pieaugušo izglītības piedāvājumu. Tomēr mērķi jaunajā periodā ir atšķirīgi un prioritāri iesaistīt mācībās iedzīvotājus ar zemu izglītības līmeni būs sarežģīts uzdevums. Tik neilgā laikā panākt konkrētās mērķa grupas daudzskaitlīgu iesaisti būs iespējams tādā gadījumā, ja visi, īpaši pašvaldības, iesaistīsies.

1 Par projekta rezultātiem plašāk interneta vietnē macibaspieaugusajiem.lv >> Veiksmīgi noslēdzies projekts “Mācības pieaugušajiem” [skatīts 17.05.2024.].