FOTO: Freepik
Ar mērķi veidot pieejamākas un personalizētākas mācību iespējas pieaugušajiem, kā arī veicināt efektīvu izglītības pārvaldību un precīzu rezultātu vadību cilvēkkapitāla politikas īstenošanai, šoruden Latvijā tiks uzsākts individuālo mācību kontu pieejas pilotprojekts. Lai stiprinātu iedzīvotāju konkurenci darba tirgū, mācības norisināsies digitālo prasmju jomā.
Individuālie mācību konti pieaugušo izglītībai Latvijā tiek virzīti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Padomes ieteikumam par individuālajiem mācību kontiem ES dalībvalstīs. Izstrādājot ieteikumu, ES Padome secinājusi, ka visas ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām pieaugušo izglītības jomā. Proti, tiek novērota zema pieaugušo iesaiste mācībās, netiek nodrošināts ilgtspējīgs finansējums izglītībai, kā arī trūkst vienotas informācijas par mācību iespējām un piekļuvi atbalsta pasākumiem (karjeras konsultācijām, prasmju novērtēšanai). IMK pieeja ir nostiprināta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 506 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālā transformācija” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanas noteikumi”. Noteikumi stājās spēkā 2024. gada 2. augustā.
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros būtiska uzmanība tiek pievērsta tieši digitālo prasmju attīstībai.
Arī MK noteikumu Nr. 506 anotācijā ir norādīts uz demogrāfijas un nodarbinātības situāciju ES un visā pasaulē, kuru fundamentāli ietekmē digitālo tehnoloģiju attīstības ātrums un izmantošana, mākslīgā intelekta tehnoloģiju un dažādu datu risinājumu ienākšana, automatizācija, arī visdažādāko nodarbinātības formu attīstība, kas ikvienam pieaugušajam, uzturot konkurētspēju darba tirgū, par pašsaprotamu padara nepārtrauktu jaunu prasmju apguvi.
Vienlaikus saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu “Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022. gadā” Latvijas iedzīvotājiem digitālās pamatprasmes un par pamatprasmēm augstākas digitālās prasmes, kā arī digitālā satura radīšanas pamatprasmes ir nedaudz vājākas par ES vidējo rādītāju. Proti, Latvijā 51% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās prasmes vismaz pamatlīmenī, 24% – digitālās prasmes virs pamatlīmeņa un 64% – pamatprasmes digitālā satura radīšanai. Turpretī ES attiecīgie rādītāji ir 54%, 26% un 66%.
Lai pietuvotos Eiropas Komisijas noteiktajam digitālajam mērķim un vismaz 80% ES iedzīvotājiem nodrošinātu pamata digitālās prasmes, Latvijā ieviesta digitalizācijas stratēģija, kas atspoguļota Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kāpinot vairākus DESI rādītājus, paskaidrots MK noteikumu Nr. 506 anotācijā.
Tāpēc, lai sasniegtu iepriekšminēto mērķi, ar IMK pieejas aprobāciju Latvijas iedzīvotājiem tiks piedāvāts apgūt digitālās prasmes.
“Individuālie mācību konti ir inovatīva pieeja pieaugušo izglītībai,” norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas līdz ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) strādā pie IMK ieviešanas un attīstības Latvijā.
Lai arī IMK varēs izmantot jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, IZM norāda, ka IMK pieejas mērķis ir padarīt mācības pieejamākas, personalizētākas un pievilcīgākas īpaši tām grupām, kurām mācību iespējas ir ierobežotas vai kurām trūkst motivācijas iesaistīties mācībās.
IMK pieeja tiks pārvaldīta digitālo prasmju pārvaldības platformā. IZM paskaidro, ka platforma būs vienota pieteikšanās vietne, kurā personas varēs piekļūt pieaugušo izglītības mācību piedāvājumiem un pārvaldīt mācību datus, kā arī tajā tiks uzkrāti dati par personu mācībām, kas palīdzēs veikt sistemātisku analīzi un stratēģisko plānošanu. Tāpat šī platforma nodrošinās iespēju pārvaldīt valsts un privāto finansējumu, apmaksājot izglītības programmas izmaksas un izvērtēt rezultātus.
Ministrijā arī skaidro, ka platformas funkcionalitāte ietvers ne tikai pieteikšanās, mācību organizēšanas un īstenošanas atbalstu, bet arī piemērotāko mācību izvēles atbalstu (prasmju novērtēšanu, tai skaitā dažādu prasmju novērtēšanas rīku koplietošanas iespējas, personalizētu mācību piedāvājumu un individuālā mācību ceļa izveidi, karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus) un mācību rezultātu novērtēšanas rīkus (aptaujas atgriezeniskās saites sniegšanai, izglītības programmu reitingus, kvalitātes rādītājus).
IMK platformā varēs apgūt vairākas izglītības programmas, LV portālam apstiprina IZM pārstāvis. Taču par piešķirto finansējumu nebūs iespējams apgūt vienu un to pašu izglītības programmu vairākas reizes.
Platformā plānots piedāvāt un nodrošināt atbalstu šādām izglītības programmām:
“Neformālās izglītības programmu un studiju kursu un tālmācības izglītības programmu apguvei vienai personai tiks piešķirts finansējums 500 eiro apmērā, bet pārējās programmas tiks apmaksātas pilnībā, izpildot MK noteikumos Nr. 506 ietvertos nosacījumus,” LV portālam paskaidro IZM pārstāvis.
Pilna kompensācija konkrēto programmu apguvei tiks piešķita personai, kas aizpildījusi individuālo mācību ceļu, izmantojot platformas funkcionalitāti, un saņēmusi finansētāja apstiprinājumu.
Savukārt finansējums 500 eiro apmērā tiks piešķirts sešu mēnešu periodam ar tiesībām personai uzkrāt viņai piešķirto publisko finansējumu par diviem secīgiem sešu mēnešu periodiem, bet ne vairāk kā 1000 eiro viena gada laikā.
Lai izmantotu piešķirto publisko finansējumu, personai trīs mēnešu laikā no finansējuma saņemšanas jāpiesakās izglītības programmai vai divu mēnešu laikā jāizvēlas iespēja uzkrāt publisko finansējumu nākamajam periodam.
Noteikts arī, ka pēc finansējuma saņemšanas personai izglītības pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā jāpabeidz izvēlētā izglītības programma. Nākamais publiskais finansējums piešķirams tikai pēc sekmīgas iepriekšējās izglītības programmas pabeigšanas.
IZM norāda, ka pārvaldības platforma pieaugušo izglītības datu uzkrāšanai tiks integrēta ar Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS) un citiem valsts informācijas sistēmu reģistriem automatizētai datu apmaiņai.
Savukārt, lai nodrošinātu cilvēkkapitāla attīstības pārvaldību un vienotu mācību vajadzību noteikšanu, izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvji.
Kā norāda IZM, Cilvēkakapitāla attīstības padome īsteno starpresoru sadarbību, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālajām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā.
“Būtiski, ka ikviena ministrija savas kompetences ietvaros sniedz ieguldījumu pieaugušo izglītībā, nedublējot rīkus, bet gan tos koplietojot, kā arī nedublējot funkcijas, bet gan papildinot cita citu un mijiedarbojoties, lai strādātu vienotam mērķim, kas kopumā veicinātu cilvēkkapitāla attīstību un nodarbinātību, kā arī nodrošinātu datos balstīta un darba tirgum atbilstoša mācību piedāvājuma definēšanu,” norāda IZM.
Kā norāda IZM, digitālo prasmju apguvei platformas aprobācijas periodā plānots iesaistīt vismaz 3500 personu, aicinot apgūt vidēja un augstāka līmeņa prasmes, nodrošinot viņām arī karjeras konsultācijas un piekļuvi kompetenču un prasmju novērtēšanas rīkiem.
Paredzēts, ka šī gada rudenī sāksies personu pieteikšanās konkrētām izglītības programmām digitālo prasmju apguvei un savu personīgo IMK veidošana platformā, pēc tam tiks uzsākta pilotprojektā iesaistīto dalībnieku apmācība.
Prasmju pārvaldības platforma tiks attīstīta pakāpeniski, pilnveidojot funkcionalitāti līdz 2026. gada 31. maijam.
