Katru otro gadu Ekonomikas ministrija (EM) nāk klajā ar darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Jaunākie dati – darba tirgus prognozes vidēja termiņa periodam līdz 2030. gadam un ilgtermiņa periodam līdz 2040. gadam – balstītas struktūrpolitikas pieņēmumos, kas izriet no Latvijas vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumentos noteiktajiem politikas mērķiem.
Prognozēs plašāk izvērtēta arī esošās ģeopolitiskās situācijas ietekme uz Latvijas darba tirgu, kā arī mākslīgā intelekta attīstības perspektīva un ietekme, prezentācijā 13. jūnijā sacīja EM Analītikas dienesta vadītājas vietnieks Normunds Ozols.
Prognožu pamatā izmantots EM izstrādātais ekonomikas izaugsmes mērķa scenārijs, kas paredz dubultot Latvijas iekšzemes kopprodukta apmēru līdz 2035. gadam, sasniedzot 83 miljardus eiro. Minēto plānots realizēt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim 2035. gadā (pērn tas bija vien 60% no ES vidējā rādītāja).
Atbilstoši mērķa scenārijam sagatavotas detalizētas demogrāfijas prognozes līdz 2060. gadam. Jāpiebilst, ka informatīvais ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību pieņemts Ministru kabineta (MK) sēdē 30. aprīlī.
Darbaspēka pieprasījuma prognozes
“Ja iepriekš vairāk runājām par robotizāciju un automatizāciju, tad patlaban mākslīgā intelekta (MI) attīstība skar daudz plašākus darba tirgus segmentus,” uzsvēra N. Ozols, piebilstot, ka tuvākajos gados ievērojams darbavietu samazinājums nav gaidāms.
Starp darbavietām ar augstu MI pielietojuma varbūtību ir reģistratūras darbinieki un klientu apkalpošanas speciālisti, grāmatveži, tirdzniecības jomas darbinieki, pētnieki un datu analītiķi, dizaineri, IT jomas speciālisti.
Vienlaikus MI mazāk ietekmēs vadītājus, veselības aprūpes un izglītības darbiniekus, juristus, aktierus u. c. profesijas, kurās būtiska ir cilvēka līdzdalība.
“Līdz šim ekonomika lielā mērā ir augusi, balstoties produktivitātē, tāpēc nodarbināto skaits ir palielinājies ļoti lēni vai pat samazinājies. Šādas tendences saglabāsies gan vidējā, gan ilgtermiņā,” prognozēja EM pārstāvis.
Attiecībā uz darbaspēka pieprasījumu vidējā termiņā galvenais vilcējspēks būs būvniecības nozare, profesionālie un zinātniski tehniskie pakalpojumi, IKT, valsts pārvalde un aizsardzība.
Savukārt ilgtermiņā – līdz 2040. gadam – nodarbinātības kāpums tiek prognozēts IKT pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas darbību, profesionālo un zinātniski tehnisko pakalpojumu jomā.
Kā vidējā, tā ilgtermiņā nodarbināto skaits varētu sarukt tirdzniecībā, izglītībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā.
Profesiju tops
Vidējā termiņā vispieprasītākās profesijas varētu būt zinātnes un inženierzinātņu vecākie speciālisti, būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus), IT jomas, komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) speciālisti.
Vairākus procesus automatizējot, līdz 2040. gadam mazāk darba iespēju būs vienkāršo darbu veicējiem un strādniekiem, kā, piemēram, būvniecības, raktuvju, ražošanas un transporta strādniekiem, atkritumu savācējiem, apkopējiem, tirdzniecības darbiniekiem, klientu apkalpotājiem. Ilgtermiņā mazāk pieprasīti būs materiālo vērtību reģistrēšanas darbinieki, izglītības jomas vecākie speciālisti.
Turpretī ilgtermiņā pieprasījums augs pēc zinātnes un inženierzinātņu speciālistiem, IT jomā strādājošajiem, veselības aprūpes vecākajiem speciālistiem, metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādniekiem.
Darba tirgu ietekmēs sabiedrības novecošanās
N. Ozols norādīja, ka darba tirgu ievērojami ietekmēs darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Vakances pārsvarā radīs pieprasījums pēc aizvietojošā darbaspēka, respektīvi, atbrīvosies darbavietas, kurās cilvēki pensionēsies vai pametīs darbu novecošanās dēļ. Būtiskākais aizvietojošā darbaspēka pieprasījums gaidāms vecāko speciālistu profesijās – aptuveni 30% no patlaban nodarbinātajiem atbilstošajās profesijās līdz 2040. gadam varētu aiziet no darba tirgus.
EM aprēķini liecina, ka 69% no visām vakancēm veidosies aizvietojošā pieprasījuma dēļ.
Īpaši aizvietošana notiks profesijās, kur pašlaik strādā daudz darbinieku, kam nav ilgi līdz pensijai, piemēram, veselības aprūpē, dažādās vienkāršās profesijās.
Novecošanās vidējā un ilgtermiņā mazāk skars tā saucamās “jaunās” profesijas IT un IKT jomā.
“Tā kā virzāmies uz zināšanu ietilpīgāku tautsaimniecības struktūru, būs nepieciešami kvalificēti darbinieki ar augstāko izglītību,” prognozēja EM pārstāvis. “Līdz ar to nākamajos gados pieaugs pieprasījums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību. Vajadzīgi būs arī arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības speciālisti.”
Savukārt pieprasījums samazināsies pēc amatiem, kur veic zemas kvalifikācijas darbus un nav nepieciešamas speciālas prasmes. Attiecīgos darbus, kas parasti ir manuāli, veic cilvēki ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni.
Darbaspēka piedāvājums un bezdarba līmenis
Saistībā ar pašreizējo situāciju darba tirgū, N. Ozols kā samērā pozitīvu pienesumu minēja Latvijā iebraukušos Ukrainas iedzīvotājus, kuri bēg no kara.
Turpretī nākotnē darba tirgu ievērojami varētu ietekmēt demogrāfiskās prognozes, kas liecina, ka ilgtermiņā, proti, līdz 2040. gadam, iedzīvotāju skaits varētu sarukt līdz 1,76 miljoniem.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Jaunā ekonomiskās izaugsmes stratēģija vidējā termiņā paredz IKP pieaugumu 4–5% apmērā ik gadu pie nosacījuma, ka inflācija saglabājas 2% robežās. Tādējādi jānodrošina darbaspēka resursi vismaz 900 000 nodarbināto gadā.
“Lai sasniegtu minētos mērķus, noteikti neiztiksim bez ārējā darbaspēka,” akcentēja N. Ozols. “Ja situācija darba tirgū kļūs saspringta, redzēsim pozitīvu migrācijas saldo.”
|
Plašāk par tēmu >> |
Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās uzturēt spriedzi darba tirgū, apgalvoja N. Ozols. Bezdarba līmenis, kas šogad varētu būt 6,5%, saruks un 2030. gadā varētu sasniegt 5,5%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati ataino, ka 2024. gada aprīlī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9% un kopš marta tas ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.
Kritiska situācija ar vidējās kvalifikācijas darbaspēku
Vērtējot darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstību vidējā un ilgtermiņā, nepieciešamība pēc darbiniekiem varētu saglabāties veselības aprūpes un IKT jomā. Pietiekami saspringta situācija iespējama finanšu un apdrošināšanas, kā arī transporta nozarē.
Augstākās kvalifikācijas profesijās vajadzība pēc darbiniekiem saglabāsies inženierzinātņu, IKT jomā un veselības aprūpē. Pieprasīti varētu būt ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji.
“Daudz kritiskāka nākotnē varētu būt situācija ar vidējās kvalifikācijas darbaspēku, kur pastāv augsti darbaspēka nepietiekamības riski.
Tas saistīts ar to, ka pašreizējais profesionālās izglītības piedāvājums nenodrošina tautsaimniecību ar darbaspēku.
Ja darbi ir vienkārši, iespējams izlīdzēties, darbinieku apmācot uz vietas,” teica N. Ozols.
Izglītības sistēmas neatbilstība
EM prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam varētu pieaugt darbaspēka pieprasījums pēc STEM (no angļu valodas: science, technology, engineering, and mathematics; zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) jomas speciālistiem ar augstāko izglītību. Darba tirgū varētu trūkt vairāk nekā 10 000 darbinieku.
Turpretī ievērojams pārpalikums iespējams sociālo un humanitāro zinātņu jomā, proti, darbu problemātiski būs atrast 12 500 minēto nozaru studiju absolventu.
Profesionālās vidējās izglītības jomās līdz 2030. gadam varētu trūkt 45 700 nodarbināto.
Pēdējos gados, it īpaši pēc Covid-19 pandēmijas, palielinājies jauniešu skaits, kuri neturpina mācības pēc pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanas. Darbaspēka pārpalikums ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni var sasniegt aptuveni 89,7 tūkstošus (ar vispārējo vidējo izglītību ap 29,4 tūkstošiem, ar pamatizglītību un zemāku – ap 60,3 tūkstošiem).
Pieprasītākās izglītības programmas
Pēc kurām izglītības programmām 2030. gadā būs vislielākais pieprasījums? EM vidēja termiņa darba tirgus prognozes liecina, ka augstākās izglītības jomā tā būs matemātika un statistika, būvniecība un civilā celtniecība, kā arī datorsistēmas, datubāzes un datortīkli.
Savukārt arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības jomā dominēs mehānika un metālapstrāde, būvniecība un civilā celtniecība, tāpat arī mašīnzinības.
LV portāla infografika.
