2023. gadā Latvijā bija nodarbināti 64,2% iedzīvotāju

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju1 vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0 %, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023. gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī – 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

4. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,0 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,6 % un 61,6 %)

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020 un NBL020c

Lai gan pēdējos 11 gadus nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2023. gada 3. ceturksnī ES – 61,6 %), šī gada 4. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,1 %, savukārt Lietuvā – 65,7 %.

Skatīt Eurostat datubāzē: LFSQ_ERGAED, 2023. gada 4. ceturkšņa dati – OSP datubāzē NBL020c, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

30,6 % jauniešu 2023. gadā bija nodarbināti

2023. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,6 %, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, nav mainījies. Nodarbināti bija 56,3 tūkstoši jauniešu (2022. gadā – 54,6 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 5,3 tūkstošiem jeb 8,8 % un bija 54,6 tūkstoši (2023. gada 3. ceturksnī – 59,9 tūkstoši). Nodarbinātības līmenis samazinājās par 3,1 procentpunktu un 4. ceturksnī bija 29,3 %.

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c

Pamatdarbā nedēļā nostrādāja par 0,3 stundām mazāk

Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir par 0,3 stundām mazāk nekā 2022. gadā. Savukārt 2023. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,0 stundas, kas ir par 0,6 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī.

2023. gadā 69,6 tūkstoši jeb 7,9 % nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 3,2 tūkstošiem jeb 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (65,1 %), vīrieši mazāk – 34,9 %. 2023. gada 4. ceturksnī katrs divpadsmitais (70,9 tūkstoši jeb 8,1 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 1,5 tūkstošiem jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Skatīt OSP datubāzē: NBL130c

Pieaug blakusdarbā nodarbināto īpatsvars

2023. gadā 44,3 tūkstoši (5,0 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 7,6 tūkstošiem jeb 20,7 % vairāk nekā 2022. gadā. Sievietes (24,3 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (20,0 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1–10 stundas (42,1 %), bet 28,6 % nostrādāja 11–20 stundas. 2023. gada 4. ceturksnī 45,8 tūkstoši (5,2 %) nodarbināto strādāja blakusdarbā, kas ir par 1,9 tūkstošiem jeb 4,3 % vairāk nekā 3. ceturksnī (43,9 tūkstoši jeb 4,9 %).

Skatīt OSP datubāzē: NBL160c

4. ceturksnī 10,3 % darbinieku strādāja attālināti

2023. gada 4. ceturksnī 10,3 % (77,6 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti2. Tas ir par 10,1 tūkstoti jeb 1,0 procentpunktu mazāk nekā pirms gada (87,7 tūkstoši jeb 11,3 %) un par 9,3 tūkstošiem jeb 1,0 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (86,9 tūkstoši jeb 11,3 %). No attālināti strādājošajiem 58,4 % bija sievietes un 41,6 % vīrieši.

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,0 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, attiecīgi 44,8 % vīriešu un 29,7 % sieviešu. 29,8 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, 18,6 % – vecuma grupā 45–54 gadi, bet vismazāk (15,7 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (13,9 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 15–34 gadi, bet zemākais (6,3 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.

Darbu attālināti veica 52,5 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 47,1 % finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 21,7 % valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo, 19,8 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, Viszemākais (3,7 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos (Q–U).

Attālināti strādāja 25,5 % vecāko speciālistu, 19,3 % vadītāju, 18,0 % speciālistu un 14,7 % kalpotāju (biroja darbinieku).

2023. gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 20,3 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 34,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 17,5 tūkstošus mājsaimniecību, kurās aptaujāja 29,5 tūkstošus iedzīvotāju. Savukārt 4. ceturksnī – piedalījās 5,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

2 Ar attālināto darbu saprot darba izpildes veidu, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.