Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam Ministru kabineta apstiprinātais vadmotīvs ir “ekonomikas izrāviens”. Izvirzītās prioritātes: Latvijas tautas saimniecības struktūras sabalansēšana, uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru darbības paplašināšana, mērķtiecīgs atbalsts ražošanas sektora uzņēmumiem un starptautiski konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzējiem. Efektīva ekonomika, Latvijas attīstība un izaugsme, atbalsts inovācijām un konkrētām tautsaimniecības nozarēm ir biežāk dotie solījumi partiju un to apvienību priekšvēlēšanu programmās ekonomikas jomā.
Inovācijas un jaunuzņēmumiGandrīz visas partijas pauž atbalstu inovācijām – jaunu zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju un tehnoloģiju pārnesei tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) sola izveidot Latvijas inovāciju fondu, valsts līdzekļus ieguldot uz tautsaimniecības izaugsmi vērstas zinātnes attīstībā. “Jaunā Vienotība” (JV), kuras pārziņā patlaban ir Ekonomikas ministrija, vēlas dubultot Latvijas attīstības finanšu institūcijas “Altum”1 kapitālu eksporta, inovāciju un tehnoloģiju uzņēmumu atbalstam, kā arī radīt apstākļus tehnoloģiju un radošās ekonomikas jaunuzņēmumu izaugsmei. “Altum” darbības paplašināšanu un atbalstu eksporta un inovatīviem uzņēmumiem piedāvā arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Savukārt “Saskaņa” sola veidot “Latvijas inovāciju sistēmu” un “jaunuzņēmumu ekosistēmu”.
Darba tirgus
Politiskie spēki sola veicināt izglītības atbilstību darba tirgus prasībām jeb plašākā tvērumā – tautsaimniecības vajadzībām. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) koncentrēsies uz jomām ar visaugstāko izaugsmes potenciālu un komercializāciju, virzoties uz pētījumu specializāciju valsts pasūtījumos. Izglītības un zinātnes ministriju vadošā JV piedāvā: “Izglītības programmu saturs atbilstoši darba tirgum.” Latvijas reģionu apvienība (LRA) sola ar darba tirgu ciešāk saistīt profesionālo izglītību. Rīcības partija vēlas augstākajā izglītībā palielināt budžeta vietu skaitu profesijās, kuras nepieciešamas valsts attīstībai, – inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās, medicīnā. Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, “Gods kalpot mūsu Latvijai” apvienība piedāvā tieši pretējo – nolūkā atjaunot tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību vērsties pret izglītības komercializāciju.
Lai gan aktuāla problēma solās būt jautājums par darbaroku trūkuma mazināšanu, piesaistot ārvalstu darbaspēku, partijas savās programmās vairījušās pievērsties šai tēmai. NA sola nepieļaut bezatbildīgu imigrācijas politiku. “Attīstībai/Par!” norāda uz “talantu importēšanu”. Savukārt Latvijas krievu savienība (LKS) gatava paplašināt pieeju Latvijas darbaspēka tirgum izglītotiem darbiniekiem no citām valstīm, kā arī “atdzīvināt” uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmu personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā, un piešķirt Latvijas pilsonību apmaiņā pret investīcijām Latvijā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
Daudzas partijas sola mazināt imigrāciju un sekmēt imigrantu atgriešanos Latvijā, tādējādi mazinot nepieciešamību ievest darbaspēku. NA arī apņēmusies aizstāvēt latviešu jauniešus pret diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ.
Tautsaimniecības nozares
Partijas priekšvēlēšanu programmās bieži paudušas atbalstu noteiktām tautsaimniecības nozarēm – lielākoties lauksaimniecībai un transportam.
ZZS tradicionāli pievērsusies lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm, solot to sabalansētu attīstību, īpaši atbalstot mazos un vidējos ražotājus, lai panāktu kvalitatīvas produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, vietējās produkcijas patēriņa pieaugumu. Apvienības plānos ir arī neizmantotās lauksaimniecības zemes apstrādes stimulēšana.
Savukārt atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai sola “Saskaņa”, “Attīstībai/Par” un LRA. Vairākas partijas apņēmušās panākt citām ES valstīm pielīdzināmus maksājumus lauksaimniekiem. “No sirds Latvijai” (NSL) sola: “Nodrošināsim Latvijas lauksaimniekiem godīgus noteikumus valsts atbalsta un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanai par ikgadējiem platību maksājumiem, piemēram, līdzvērtīgus Polijas zemniekiem.”
Savukārt JKP piedāvā “platībmaksājumu palielināšanu saimniecībām līdz 300 ha un samazināšanu – virs 300 ha”. “Par alternatīvu” lauksaimniecības nozari gatava pilnība atbrīvot no nodokļiem. Savukārt Rīcības partija sola atjaunot cukura ražošanu Latvijā. Ir arī pavisam nekonkrēti piedāvājumi. Piemēram, politiskā partija “KPV LV” apņēmusies: “Lauksaimniecībā atbalstīsim lauku vides attīstību.”
ZZS, kura vada arī Satiksmes ministriju, sola pilnveidot pasažieru un kravu pārvadājumu infrastruktūru. Savukārt “Saskaņa” gatava nodrošināt konkurētspējīgus dzelzceļa pārvadājumu tarifus un investīcijas dzelzceļa un ostu infrastruktūrā. Autoceļu tīkla uzlabošanu sola JV un LRA. Radikālāks redzējums par transporta jomā darāmo ir JKP: “Lielās ostas – pilnīgā valsts kontrolē. Koruptīvu projektu finansēšanas izbeigšana. Dzelzceļa elektrifikācijas projekta pusmiljarda eiro novirzīšana zinātnei.” LKS transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli vēlas iekļaut akcīzes nodoklī degvielai un privatizēt uzņēmumu “Lattelecom”. “No sirds Latvijai” (NSL) sola visus ieņēmumus, kas veidojas no degvielas akcīzes nodokļa, pilnā apmērā novirzīt Latvijas autoceļu atjaunošanai.
Virkne politisko spēku sola vērsties pret elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). “Attīstībai/Par!” sola konkurenci bez OIK, JKP samazinās OIK par 50%, LRA un NSL atcels OIK. “Saskaņa” izbeigs “OIK afēru”, savukārt JV sola “attīstību stimulējošas elektroenerģijas cenas rūpniecībai”. Gandrīz nemaz partijas savās programmās nav pievērsušās banku nozarei, kura pēdējā gada laikā piedzīvojusi ievērojamus satricinājumus.
Partijas Latvijas ekonomiku sola atbalstīt arī ar ārvalstu investīciju piesaistīšanu, taču tikai retā norāda, ko tieši gatava darīt. “Saskaņa” ārvalstu investīcijas rūpniecībai vēlas piesaistīt, “aktivizējot” reģionālās speciālās ekonomiskās zonas. Savukārt “Attīstībai/Par” piedāvā valsts un Eiropas investīcijas ieguldīt sabiedriskajā infrastruktūrā, inovācijās un digitalizācijā.
Reģionu attīstība
Gandrīz visi politiskie spēki pauduši atbalstu reģionu attīstībai. LRA sola līdzvērtīgas izaugsmes iespējas visiem Latvijas reģioniem, valsts atbalstu vājāk attīstīto teritoriju izaugsmei, kā arī efektīvu un savlaicīgu pašvaldībām paredzēto ES struktūrfondu sadalījumu. ZZS gatava īstenot policentrisku reģionu attīstību, atbalstot pilsētu un lauku ekonomisko un sociālo sadarbību.
“Attīstībai/Par!” piedāvā vīziju: “Modernā Latvijā ražošana vairāk attīstās reģionos, bet eksportējami pakalpojumi – Rīgā.” Šis politiskais spēks iecerējis “attīstību pārdomāti koncentrēt 30 centros”. JV stiprinās novadus un valsts pārvaldes atbalsta funkcijas reģionos, ieviesīs pašvaldību referendumus. NA sola līdzsvarot izaugsmi reģionos un veicināt mobilitāti, “dodot iespēju cilvēkiem elastīgāk sekot darbaspēka tirgus izmaiņām Latvijā”.
LKS vēlas atbrīvot uz pieciem gadiem no uzņēmuma ienākuma nodokļa uzņēmumus, kas nodrošina nodarbinātību Latgales reģionā. Savukārt “Latviešu nacionālisti” gatavi atcelt sociālo nodokli cilvēkiem, kuri dzīvo 101 kilometra un lielākā attālumā no Rīgas.
1 “Altum” ir valsts attīstības finanšu institūcija. Tā ar finanšu instrumentiem (aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u. c.) nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Īstenojot valsts atbalsta programmas, “Altum” izmanto Latvijas un ES fondu finansējumu.
