Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Avots: Eurostat.
Gada inflācija novembrī Latvijā bija vislielākā no Eiropas Savienības valstīm (21,7%), taču visjaudīgākajiem tās dzinuļiem – energoresursu un pārtikas cenām – vairs nav tendences pieaugt, naftas un gāzes cenas ir ar lejupvērstu tendenci. 2023. gadā paredzams pakāpenisks inflācijas kritums, un pie labvēlīga ārējo apstākļu kopuma jau 2024. gadā varētu sagaidīt atgriešanos pie ierastās dzīves, kurā inflācija vairs nav būtiskākā aktualitāte sabiedrībā, tika prognozēts Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā “Inflācija: toreiz un tagad”.
Taču pārtikas cenām pasaulē ir tendence samazināties. Pamazām cenu samazinājums redzams arī veikalos. Visas pazīmes liecina, ka nākamā gada sākumā situācija varētu uzlaboties un kļūt prognozējamāka.
Augstu inflāciju Latvija piedzīvoja arī 2007.–2008. gadā. Toreiz patēriņa cenu kāpuma vilnis bija pašu radīts, jo galvenais iemesls – milzīgais iekšējais pieprasījums – radās gan straujā algu kāpuma, gan “agresīvās” banku kreditēšanas rezultātā, diskusijā skaidroja Latvijas Bankas ekonomists, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.
Atskatoties uz pieredzēto pirms vairāk nekā desmit gadiem, M. Bitāns atgādināja, ka arī tolaik augstu inflāciju pieredzēja visas trīs Baltijas valstis, vienlaikus Eiropā tā nebija tik liela problēma. Turpretī pašreizējais inflācijas kāpums ir skāris visu Eiropas Savienību (ES). Analizējot inflāciju bagātākajās ES valstīs, kurās tā nav tik augsta kā Baltijā, nedēļas žurnāls The Economist situāciju pat raksturojis ar vārdiem “inflācijas murgs”.
Patēriņa cenu pieaugumam Latvijā ir daudz iemeslu. Daļa no tiem ir kopīgi visai Eiropai. Piemēram, Covid-19 laika piegādes ķēžu traucējumi, straujš energoresursu un pārtikas cenu kāpums Krievijas uzsāktā kara ietekmē ir skāris visus, uzsvēra LB pārstāvis. Taču Latviju un pārējās Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas globālās cenu izmaiņas ietekmē vairāk un ātrāk nekā lielākas valstis.
Arī pārtikas un energoresursu īpatsvars patēriņa grozā Latvijā vidēji ir augstāks nekā vairumā Rietumeiropas valstu.
Plašāk par tēmu >>
Tomēr augsto inflāciju nevar izskaidrot tikai ar ārējiem cēloņiem. “Redzam, ka pakāpeniski sāk nostiprināties arī iekšējie cēloņi, it īpaši algu kāpums.” M. Bitāna vērtējumā tas nav dominējošais inflācijas kāpuma faktors. “Algu kāpums, no vienas puses, rada papildu pieprasījumu, no otras, – paaugstina ražošanas izmaksas, radot auglīgu vidi papildu cenu kāpumam.”
Uzzini vairāk >>
Pēc straujā naftas cenu kāpuma, kuru noteica satraukums par Krievijas naftas pieejamību, tās joprojām ir svārstīgas, bet kopš gada vidus ir vērojama lejupvērsta tendence.
Krievijas naftas piegādes globālajam tirgum tiek ierobežotas vājāk, nekā tika sagaidīts. Taču Latvijas Bankas ieskatā cenu griestu noteikšana situāciju varētu mainīt, taču nozīme būs cenu griestu līmenim.
Šobrīd arī gāzes cenas ir būtiski samazinājušās, tomēr neskaidrība par nākotni saglabājas. Gaidāmo energoresursu pieprasījumu negatīvi ietekmē bažas par recesiju.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons diskusijā atgādināja, ka liela daļa no energoresursiem, konkrēti, nafta un gāze, tiek importēti.
Ar grozījumiem Enerģētikas likumā ir noteikts, ka dabasgāzes piegāde no Krievijas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, ir aizliegta.
Plašāk par tēmu >>
Energoresursu cenu kāpums ir ietekmējis ikvienas SPRK regulējamās nozares sniegtos pakalpojumus.
Energoresursu cenu kāpums būtisku ietekmi līdz šim ir radījis siltumenerģijas nozares komersantiem, kuriem, ņemot vērā izmaiņas kurināmā tirgū, biežāk jāpārskata tarifi, lai spētu segt pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. Kamēr saglabājas augstas energoresursu cenas, tikmēr arī regulēto pakalpojumu tarifi būs augstāki.
Lietotājiem pozitīva attīstība ir tā, ka SPRK noteiktā tarifu aprēķināšanas pieeja paredz raitu tarifu samazināšanos, kad sarūk energoresursu cenas.
Komersantiem ir tiesības pārskatīt tarifus pie izmaksu pieauguma, savukārt ir pienākums tos pārskatīt pie izmaksu samazinājuma.
Piemēram, novembrī novērotā dabasgāzes cenas lejupslīde tirgū jau ir atstājusi pozitīvu ietekmi uz daļu no komersantu siltumenerģijas tarifu, kuriem dabasgāzes cena mainās katru mēnesi vai līgums ir noslēgts par fiksētu cenu uz īsu laika periodu.
Elektroenerģijas cenu dinamika ir atstājusi ietekmi arī uz ūdenssaimniecības nozari, kurā elektroenerģija tiek izmantota visu iekārtu darbībai. Reaģējot uz tirgū esošajiem apstākļiem, SPRK pilnveidojusi ūdenssaimniecības nozares regulējumu, apstiprinot grozījumus tarifu aprēķināšanas metodikā.
Ar metodikas grozījumiem ūdenssaimniecības nozarē ieviests mehānisms, lai šajos apstākļos sabalansētu gan komersantu, gan lietotāju intereses, proti, ļautu komersantiem atgūt ekonomiski pamatotas izmaksas, ja starp tarifu vērtēšanas periodiem energoresursu cenas bijušas augstākas nekā spēkā esošajā tarifā, kā arī lietotājiem kompensētu pārmaksāto, ja izmaksas bijušas zemākas.
Pārtikas cenas Latvijā pieaugušas divreiz straujāk nekā vidēji Eiropā. Arī vēsturiski Latvijā ir lielāks jutīgums pret globālajām pārtikas cenu svārstībām.
Vai pārtikas cenu kāpums varētu būt saistīts ar to, ka pārtikas ražotāji orientējas uz vietējo tirgu, kas Latvijā ir neliels? Arī Eurostat dati rāda, ka pārtikas cenas vairāk ir palielinājušās tieši mazajās ES valstīs.
LV portāla infografika.
M. Bitāns pieļāva, ka mazajam tirgum ir sava veida nozīme pārtikas cenu pieaugumā, jo ražošanu, iespējams, nevar veikt tik efektīvi kā citviet.
Vienlaikus Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece, asociētā profesore, Dr. oec. Ingūna Gulbe vērsa uzmanību, ka Latvijas pārtikas tirgus ir tik ļoti mazs, ka to neizbēgami ietekmē gan augstās energoresursu cenas, gan norises globālajā tirgū. “Gandrīz nevienam produktam cenu nenosakām paši. Pārsvarā esam atkarīgi no tā, kas notiek pasaules tirgos. Pārtikas cenas korelē ar energoresursu cenām, piemēram, piena pulvera ražošana ir salīdzinoši energoietilpīga,” teica I. Gulbe.
Vēl viens faktors –, salīdzinot ar daudzām citām ES dalībvalstīm, pārtikas cenas Latvijā līdz šim bijušas zemākas. “Līdz ar to procentuālais kāpums bija lielāks,” tā pētniece skaidroja augsto pārtikas cenu kāpumu Latvijā.
“No pārtikas piedāvājuma aspekta dzīvojam diezgan labi. Latvijā ir bijis pieejams lēts un plašs pārtikas sortiments. Piemēram, veikalos var nopirkt dažādu veidu tomātus. Arī sortimenta nodrošināšana kaut ko maksā,” tā I. Gulbe.
Lai kļūtu konkurētspējīgāki, pārtikas ražotāji attīstās, modernizējas – darbaspēks tiek aizvietots ar robotiem. Lielākā daļa uzņēmumu veiksmīgi strādā eksportā, kaut arī pārtikas nozarē ir būtiskas darbaspēka izmaksas, jo daudz darba ir nepieciešams paveikt tieši ar rokām. Lai arī kādā veidā modernizētos nozare, darbaspēks ir būtisks faktors.
Pārtikas cenas sāk sarukt
Laba ziņa, ka pārtikas cenām pasaulē ir tendence samazināties. Pirms tam ļoti liels cenu pieaugums bija graudiem, cukuram un eļļai, kas ir nozīmīgas izejvielas pārtikas ražošanā un tiek izmantotas arī lopbarībai, ietekmējot cenas visā pārtikas nozarē.
Pamazām cenu samazinājums redzams arī veikalos. “Lētāki ir kļuvuši dārzeņi, saulespuķu eļļa,” zināja teikt I. Gulbe. “Lielais cenu kāpums ir apstājies.”
Vai un kad sagaidāms straujāks cenu kritums, ir sarežģīti prognozēt. “Joprojām pastāv dažādas neskaidrības. Visticamāk, strauja samazinājuma nebūs – cenas ies uz leju, tomēr iepriekšējā gada līmeni nesasniegsim,” lēš I. Gulbe, pieļaujot, ka spiedienu izdarīs arī iedzīvotāji, jo pirktspēja būs samazinājusies. Turklāt pārtikas tirgū ir augsta konkurence.
“Visas pazīmes liecina, ka nākamā gada sākumā situācija varētu uzlaboties un kļūt prognozējamāka,” tā pētniece.
