DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. decembrī, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa 1 384 eiro

2022. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 384 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 82 eiro jeb 6,3 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6 %.

2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, bet stundas samaksa samazinājās par 1,3 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 013 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 013 eiro jeb 73,2 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,0 %. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 12,9 %, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos, turklāt jau trešo ceturksni pēc kārtas.

Mēneša vidējās neto darba samaksas reālās pārmaiņas
(pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, procentos)

Mēneša darba samaksas mediāna 1 106 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022. gada 3. ceturksnī bija 1 106 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas (neto) – 830 eiro. Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, bruto mediāna pieauga par 8,4 %, bet neto – par 9,0 %. 

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Sabiedriskajā sektorā gada pieaugums straujāks

2022. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 393 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1 372 eiro, un tās gada pieauguma temps bija straujāks nekā privātajā sektorā – 6,6 %. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 336 eiro jeb par 6,1 %.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,6 %, no tā vispārējās valdības sektorā par 0,7 %, bet privātajā sektorā pieauga par 2,6 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

 

2021. g. 3. cet., eiro

2022. g. 1. cet., eiro

2022. g. 2. cet., eiro

2022. g. 3. cet., eiro

2022. g. 3. cet.

pārmaiņas (%) pret

2021. g. 3. cet.

2022. g. 2. cet.

Pavisam

1 302

1 297

1 362

1 384

6,3

1,6

privātais sektors

1 313

1 306

1 358

1 393

6,1

2,6

sabiedriskais sektors *

1 287

1 285

1 380

1 372

6,6

-0,6

vispārējās valdības sektors

1 260

1 246

1 346

1 336

6,1

-0,7

*Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām.

Labāk atalgoto nozaru tops nemainīgs

2022. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 406 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 301 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1 784 eiro), enerģētikas (1 669 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs (1 645 eiro), valsts pārvaldē (1 606 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 564 eiro).

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (916 eiro).

Mēneša vidējā darba samaksa 2022. gada 3. ceturksnī

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas dēļ valdības ieviestie ierobežojumi un atbalsta pasākumi.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni valstī kopumā pieauga par 9,5 % jeb 270,4 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 22,4 tūkst. jeb 3,1 %.

Visstraujāk vidējā darba samaksa pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (13,5 %), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (11,7 %), kā arī transporta un uzglabāšanas (10,6 %), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (9,5 %) un enerģētikas nozarēs (9,3 %). 

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas nozarēs

(2022. gada 3. ceturksnis pret 2021. gada 3. ceturksni, procentos)

Pierīgā un Vidzemē darba samaksa pieaug straujāk

2022. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Pierīgā (7,8 %) un Vidzemē (7,4 %). Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 542 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (975 eiro), kas ir par 37 % mazāk nekā galvaspilsētā.

Mēneša vidējā darba samaksa Latvijas reģionos

Darba samaksa nostrādātā stundā – 9,08 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022. gada 3. ceturksnī bija 9,08 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6 % (2021. gada 3. ceturksnī – 8,59 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,84 līdz 11,41 eiro jeb par 5,3 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 9,0 % un 3,5 % gada laikā.

No Baltijas valstīm straujākais pieaugums Lietuvā

Šā gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Lietuvā bija 1 799 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 679 eiro, bet Latvijā – 1 384 eiro.

Salīdzinājumā ar 2021. gada 3. ceturksni vidējās darba samaksas gada pieauguma temps Latvijā bija viszemākais – 6,3 %, Igaunijā – 8,1 %, bet Lietuvā vidējais atalgojums gada laikā auga visstraujāk – 12,6 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas gada pārmaiņas Baltijas valstīs

(pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, procentos)

 

Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.

 

Metodoloģiskā informācija

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.), un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU