Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 21,3 tūkstošiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 6,9 tūkstošiem.
2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi 67,4 % un 62,7 %).
Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)
|
2024. gada 2. cet. |
2025. gada |
2025. gada 2. cet. izmaiņas pret |
|||||
|
1. cet. |
2. cet. |
2024. gada 2. cet. |
2025. gada 1. cet. |
||||
|
tūkstošos |
% |
tūkstošos |
% |
||||
|
Pavisam (15–74 gadi) |
882,4 |
868,0 |
889,3 |
6,9 |
0,8 |
21,3 |
2,5 |
|
vīrieši |
438,1 |
430,4 |
439,2 |
1,2 |
0,3 |
8,8 |
2,0 |
|
sievietes |
444,3 |
437,6 |
450,1 |
5,8 |
1,3 |
12,5 |
2,9 |
|
Jaunieši (15–24 gadi) |
54,6 |
52,3 |
59,5 |
4,9 |
9,0 |
7,2 |
13,7 |
Palielinājies jauniešu nodarbinātības līmenis
2025. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,9 %, kas ir par 2,9 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59,5 tūkstoši jauniešu (2024. gada 2. ceturksnī – 54,6 tūkstoši).
Blakusdarbā strādāja 5,4 % nodarbināto
2025. gada 2. ceturksnī 48,3 tūkstoši (5,4 %) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,2 tūkstošiem jeb 4,7 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 3,5 tūkstošiem jeb 6,8 % mazāk nekā 2025. gada 1. ceturksnī.
Blakusdarbos biežāk strādāja sievietes — 28,1 tūkstotis, salīdzinot ar 20,2 tūkstošiem vīriešu. Visbiežāk blakusdarbā nodarbinātie līdztekus pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas nedēļā (36,4 %), savukārt 26,2 % nostrādāja 11–20 stundas.
2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies
Šī gada 2. ceturksnī 63,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 2,1 tūkstoti jeb 3,2 % un salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 5,8 tūkstošiem jeb 8,4 %. Bezdarba līmenis Latvijā bija 6,7 %, kas ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 1. ceturksnī.
2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits samazinājies par 5,3 tūkstošiem jeb 13,6 %, bet sieviešu – par 0,5 tūkstošiem jeb 1,7 %.
Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)
|
2024. gada 2. cet. |
2025. gada |
2025. gada 2. cet. izmaiņas pret |
|||||
|
1. cet. |
2. cet. |
2024. gada 2. cet. |
2025. gada 1. cet. |
||||
|
tūkstošos |
% |
tūkstošos |
% |
||||
|
Pavisam (15–74 gadi) |
65,8 |
69,5 |
63,7 |
-2,1 |
-3,2 |
-5,8 |
-8,4 |
|
vīrieši |
39,2 |
39,1 |
33,8 |
-5,4 |
-13,8 |
-5,3 |
-13,6 |
|
sievietes |
26,5 |
30,4 |
29,9 |
3,3 |
12,5 |
-0,5 |
-1,7 |
|
Jaunieši (15–24 gadi) |
11,1 |
9,8 |
12,9 |
1,8 |
16,7 |
3,1 |
31,9 |
Samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits
2025. gada 2. ceturksnī 28,4 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 3,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,4 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 14,0 tūkstoši bija bez darba
6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, ir palielinājies par 2,2 tūkstošiem un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 1,9 tūkstošiem.
2. ceturksnī bija 21,2 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) – par 0,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,0 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 33,3 % – par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Bezdarbnieki pēc bezdarba ilguma
(procentos)
|
2023. g. |
2023. g. |
2023. g. |
2023. g. |
2024. g. |
2024. g. |
2024. g. |
2024. g. |
2025. g. |
2025. g. |
|
|
Līdz 5 mēnešiem |
56,7 |
52,7 |
56,9 |
53,8 |
53,7 |
48,8 |
57,2 |
46,5 |
48,9 |
44,7 |
|
6–11 mēneši |
14,7 |
17,6 |
17,5 |
19,4 |
16,3 |
18,1 |
15,4 |
14,7 |
17,5 |
22,0 |
|
12 mēneši un vairāk |
28,5 |
29,7 |
25,6 |
26,8 |
30,0 |
33,1 |
27,4 |
38,7 |
33,6 |
33,3 |
CSP aprēķins, summa var neveidot 100 %, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem skaitļiem.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2025. gada 2. ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,4 %) jeb 417,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 18,9 tūkstošiem jeb 4,3 %, bet gada laikā – par 7,5 tūkstošiem jeb 1,8 %.
2025. gada 2. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju.
Plašāka informācija par pamatdarbā nostrādāto darba laiku, attālināti strādājošajiem, jauniešu bezdarba līmeni, u.c. darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Nodarbinātība”, “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
