Jūnijā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 2,6% mazāka nekā pirms gada. Savukārt imports pieauga par 5,4% un tirdzniecības deficīts jūnijā gada griezumā sastādīja 14,2%.
Kopumā 2025.gada pirmajā pusē preču eksports faktiskajās cenās bija par 3,9% lielāks nekā pirms gada, savukārt preču imports šajā laika posmā pieauga par 7,9%.
Gada griezumā būtiski palielinājās piena produktu un sauszemes transportlīdzekļu eksporta vērtība. Tāpat auga arī miltu izstrādājumu, mēslojumu, plastmasu un to izstrādājumu un mēbeļu eksports. Savukārt samazinājās graudaugu, koksnes un tās izstrādājumu un lopbarības eksporta vērtība.
Šā gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, eksports uz ES valstīm pieauga par 0,1%. Eksporta vērtība straujāk auga kaimiņvalstīm – Lietuvu (transportlīdzekļi, piena produkti) un Igauniju (minerālie produkti, mēslojumi), savukārt samazinājās uz Somiju (koksne) un Dāniju (dzīvnieku un augu tauki).
Nedaudz eksporta apjomi saruka uz NVS valstīm – par 0,1%, tostarp uz Kazahstānu (parfimērija) un Baltkrieviju (optiskās ierīces). Savukārt eksporta pieaugums bija vērojams uz Krieviju (miltu izstrādājumi, apģērbi) un Uzbekistānu (farmācijas produkti). Kopumā uz Krieviju eksportam ir sarūkoša tendence un paredzams ka tas turpinās arvien samazināties. Jūnijā eksport pieaugums ir daļēji skaidrojams arī ar bāzes efektu.
Vienlaikus būtiski samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 11,4%. Samazinājās eksports uz Ukrainu (neatšifrētas preces), kā arī Turciju (dzelzs un tērauds), Dienvidāfriku (graudaugi) un ASV (koksne).
Jūnijā gada griezumā importa pieaugumu pozitīvi ietekmēja sauszemes transportlīdzekļu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču importa vērtības kāpums. Savukārt samazinājās minerālo produktu imports.
