Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Attēlā: Inčukalna pazemes gāzes krātuve.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Lai dažādotu dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošinātu dabasgāzes stratēģiskās rezerves, veikti grozījumi Enerģētikas likumā, kas stājas spēkā 11. augustā. Savukārt citi grozījumi, kas arī stājas spēkā 11. augustā, paredz izveidot izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas, aprites un kontroles sistēmu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtai gāzei.
Grozījumi Enerģētikas likumā sagatavoti, lai mazinātu Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret trešo valstu izraisītiem piegāžu riskiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Latvijas un Eiropas Savienības (ES) enerģētikas tirgū līdz šim nav izveidota pietiekami diversificēta piegāžu infrastruktūra, kas nodrošinātos arī pret politiskajiem riskiem. Tā rezultātā pēc ilgstošiem piegāžu ierobežojumiem ES imports no Krievijas ir sasniedzis zemāko līmeni vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Esošā ES dabasgāzes piegāžu ķēde nav bijusi gatava šādai situācijai, un ir strauji pieaugušas resursu cenas, apdraudot ekonomikas konkurētspēju.
Likuma izmaiņas precizē terminus –, kas ir “dabasgāzes stratēģiskās rezerves” un “universālais pakalpojums”.
Savukārt likuma 106. panta ceturtā daļa nosaka, ka dabasgāzes piegāde no Krievijas ir aizliegta. Ar pārejas noteikumiem tiek precizēts, ka iepirkt gāzi no kaimiņvalsts nedrīkst no 2023. gada 1. janvāra.
Latvijas teritorijā darbojas viens publiskais tirgotājs, kas šobrīd ir akciju sabiedrība “Latvijas gāze”. Likuma 107. panta ceturtā daļa papildināta ar trešo punktu, kas nosaka, ka publiskajam tirgotājam ir jānodrošina, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31. augustam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laikposmam no attiecīgā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
107. pants papildināts ar 4.1 daļu, kas paredz, – ja publiskais tirgotājs nepilda šī panta ceturtās daļas 3. punktā minēto pienākumu, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos publiskā tirgotāja pienākumus pilda akciju sabiedrība “Latvenergo”.
Likums papildināts ar 108.1 pantu, kas nosaka, ka regulators reizi divos gados apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu, kuru izstrādā dabasgāzes pārvades sistēmas operators, un dabasgāzes sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānu, kuru izstrādā sadales sistēmas operators.
Savukārt 112. pants papildināts ar 20. punktu, kas paredz, ka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jānodrošina dabasgāzes piegādes ceļu dažādošanas infrastruktūra Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamība, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas–izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.
Pārejas noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka Ministru kabinetam jāizvērtē un līdz 2023. gada 31. decembrim jāiesniedz Saeimai ziņojums par nacionālo kodolenerģijas programmu, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību.
Citi grozījumi Enerģētikas likumā papildina likumu ar XV1 nodaļu, kas paredz, ka ražotājs, kas ražo biogāzi, biometānu vai sintētisko gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), par saražotās gāzes enerģijas vienību var pieprasīt elektronisku gāzes izcelsmes apliecinājumu. Gāzes izcelsmes apliecinājums tiks izsniegts par noteiktu enerģijas apjomu – vienu megavatstundu.
Izcelsmes apliecinājumus var pieprasīt un saņemt gan par gāzes tīklā ievadīto no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto gāzi, gan par gāzi, kas tiek saražota, tirgota un izmantota ārpus tīkla.
Gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniegs un pārvaldīs vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, kurš varēs veikt arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtu gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu. Operators nodrošinās arī elektroniskā reģistra, kurā tiks reģistrēti, uzglabāti un apstrādāti dati saistībā ar gāzes izcelsmes apliecinājumiem, izveidi, uzraudzību un uzturēšanu.
Ministru kabinetam būs jānosaka biometāna, kas netiek ievadīts savstarpēji savienotajā sistēmā, aprites uzraudzības un uzskaites kārtība, kā arī komercdarbības atbalsta kārtība no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtai gāzei.
Enerģētikas likuma XV1 nodaļa stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.
