NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. septembrī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Finanses
8
8

Inflācija sit augstu vilni. Kā to mazināt?

LV portāla infografika

Gada vidējā inflācija šogad mērāma ar divciparu skaitli, taču, salīdzinot ar finanšu krīzi 2009. gadā, tai ir atšķirīgi cēloņi. Latvijas Banka skaidro, ka galvenie patēriņu cenu kāpuma faktori ir augstās pārtikas un energoresursu cenas. Iespējams, pārtikas produktu inflācijas pīķis jau ir sasniegts, ko nevar apgalvot par energoresursu cenām. Šoruden turpināsies atbalsta pasākumi energoresursu cenu daļējai kompensācijai. Savukārt, lai mazinātu inflāciju, akcents būtu jāliek uz energoefektivitātes pasākumiem un atjaunojamās enerģijas ražošanu.

īsumā

Kā iemeslu, kas nosaka augstāku inflāciju Latvijā nekā eiro zonā, Latvijas Banka min lielāku pārtikas un enerģijas īpatsvaru patēriņa grozā, – tās ir cenas, kas aug visstraujāk.

Viens no inflācijas dzinuļiem ir arī straujāks algu pieaugums – 2022. gada pirmajā ceturksnī Latvijā tas bija piektais augstākais ES.

Latvijas Banka vērš uzmanību, ka būtiski atšķiras tieši administratīvi regulējamās enerģijas cenas, – Latvijā tās ir par 53 procentpunktiem augstākas nekā eirozonā.

Lauksaimniecības un pārtikas produktu cenas ietekmē dažādi faktori, taču spēcīgā konkurence ir ļāvusi izvairīties no vēl lielāka cenu kāpuma.

Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka četrām no piecām mājsaimniecībām ir vajadzīgs atbalsts.

Eksperti lēš, ka cenu griestu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt patērētāju motivāciju taupīt enerģiju, tāpēc priekšroka būtu dodama daļējai cenu pieauguma kompensācijai.

Tā kā 75% no cenu kāpuma veido elektrība, degviela un pārtika, tuvākajos gados ir jāinvestē atjaunojamo energoresursu ražošanā, jāiegulda energoefektivitātē un jāsamazina patēriņš.

Inflācija Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs. Cēloņi, nākotnes prognozes un iespējamie inflācijas mazināšanas pasākumi tika pārrunāti 14. septembrī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē.

Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Santa Bērziņa skaidroja, ka strauja inflācija ir globāli vērojama – gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan ASV un Lielbritānijā.

Pēc Eurostat datiem augustā gada inflācija Igaunijā sasniedza 25,2%, Lietuvā – 21,1%, Latvijā – 20,8%. Mazākā inflācija bija Francijā – 6,5% un Somijā – 7,6%, savukārt vidējā gada inflācija eirozonā bija 9,1%.

Inflācijas līmenis Latvijā ir līdzīgs tam, kādu piedzīvojām finanšu krīzes laikā, bet šoreiz ir atšķirīgi iemesli, uzsvēra LB pārstāve. Šobrīd lielākais inflācijas dzinulis ir energoresursu un pārtikas cenas, to pieaugums novērojams arī rūpniecības preču un pakalpojumu segmentā.

Lielāks pārtikas un enerģijas īpatsvars patēriņa grozā

Kā iemeslu, kas Latvijā nosaka augstāku inflāciju nekā eirozonā, S. Bērziņa minēja lielāku pārtikas un enerģijas izmaksu īpatsvaru iedzīvotāju patēriņa grozā – tās ir cenas, kas visstraujāk aug. Izmaksas par enerģiju ES vidēji veido 10,9% no kopējā patēriņa groza, pārtika – 15,1%, savukārt Latvijā ir attiecīgi 16,2% un 23,4%.

Salīdzinot preču un pakalpojumu gada inflāciju 2022. gada jūlijā un inflācijas starpību Latvijā un eirozonā, tieši enerģētikā un pārtikas jomā tā ir vislielākā.

LB eksperti secinājuši, ka inflācijas pieauguma iemesli ir arī cenu korekcijas, kas Latvijā ir biežākas un lielākas nekā ES. Latvijā vidēji 18% no preču un pakalpojumu groza cenām tiek mainītas mēneša laikā, savukārt eirozonā – 12%. Turklāt šādā gadījumā cenas vienmēr tiek paaugstinātas.

Atšķiras administratīvi regulējamās enerģijas cenas

S. Bērziņa uzsvēra, ka būtiski atšķiras tieši administratīvi regulējamās enerģijas cenas, – Latvijā tās ir par 53 procentpunktiem augstākas nekā eirozonā. Liela nozīme ir tam, ka iepriekš Baltijā energoresursi bija pieejami par zemākām cenām, un alternatīvi risinājumi izraisījuši straujāku cenu kāpumu.

LB ieskatā regulatoram būtu jāpārskata tarifu veidošanās metodoloģijas, jo ir liela atšķirība ar eirozonu.

Savukārt patēriņa nodokļu pārmaiņu ietekme eirozonā ir bijusi neliela – zem viena procentpunkta.

Kā vienu no inflācijas dzinuļiem LB eksperte izcēla arī straujo algu pieaugumu Latvijā – atlīdzības pieaugums nodarbinātajiem 2022. gada pirmajā ceturksnī bija piektais augstākais ES (finanšu krīzes laikā tas bija viens no zemākajiem).

“Ja algu pieaugums nav balstīts darba ražīguma celšanā, var iestāties konkurences pavājināšanās,” brīdināja LB ekonomiste.

Latvijā turpina saglabāties algu spiediens uz pakalpojumu cenu pieaugumu, joprojām pastāv problēmas piegāžu ķēdēs. Inflāciju nedaudz samazina valdības atbalsta pasākumi.

Cenu griesti nav risinājums

No monetārās politikas aspekta mērķis ir nodrošināt inflācijas neiesakņošanos vidējā termiņā un tās atgriešanos 2% līmenī, uzsvēra S. Bērziņa.

No fiskālās disciplīnas aspekta LB iesaka atbalstu maznodrošinātajiem un daļēju cenu kompensēšanu augsto energoresursu cenu dēļ nodrošināt īstermiņā, lai saglabātu stimulu mainīt patēriņa “uzvedību”.

Spriežot par efektīvākajiem atbalsta mehānismiem mājsaimniecībām, LB pārstāve norādīja, ka daļēja augsto energoresursu izmaksu kompensācija mājsaimniecībām ir labāks risinājums nekā cenu griestu noteikšana, kas varētu negatīvi ietekmēt patērētāju motivāciju taupīt enerģiju.

Cenu griestu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt patērētāju motivāciju taupīt enerģiju.

Par labu kompensācijai, nevis cenu griestiem izteicās arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle.

Savukārt no strukturālās politikas aspekta LB uzskata, ka vajadzētu atbalstīt energoneatkarības un energoefektivitātes nodrošināšanu.

Cenu ietekmē daudzi faktori, arī konkurence

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns uzsvēra, ka lauksaimniecības un pārtikas produktu cenas ietekmē dažādi faktori, taču spēcīgā konkurence ir ļāvusi izvairīties no vēl lielāka cenu kāpuma.

Cūkgaļas nozarē ir svarīga lopbarības cena, kas kopš 2018. gada ir pieaugusi gandrīz divas reizes.

Taču cūkgaļas mazumtirdzniecības cenu pieaugums ir mazāks par ražošanas un energoresursu izmaksu kāpumu, jo nozare lielā mērā ir atkarīga no importa. Vietējie ražotāji spēj nodrošināt tikai 55% no tirgus. Ievērojamu daļu cūkgaļas ieved no Lietuvas, Polijas, Igaunijas u. c. ES valstīm. Arī mājputnu gaļas nozarē ražotāju izmaksas ir augstākas nekā pieaugums mazumtirdzniecības cenām. Cenu kāpumu noturēja importa daļa no Lietuvas un Polijas, kur ražotāju cenas ir par 15–20% zemākas.

Piena lopkopības nozarē sviesta un piena pakās cenas attīstības tendence mazumtirdzniecībā ir bijusi zemāka nekā vidējā maksa par iepirktā piena litru. “Svarīgi, kāds ir pieprasījums,” sprieda Z. Ķikāns. “Cenas sviestam kāpj, turpretī ražošanas un realizācijas apjomi pieaug. Tas liecina par iedzīvotāju spēju iegādāties šo produktu par attiecīgo cenu.”

Arī rudzu un baltmaizes cenu pieaugums ir bijis krietni zemāks, nekā tas ir bijis ražošanas resursiem – graudiem un miltiem. Iespējams, iemesls ir izejvielu krājumi, kas bija jau iepriekš sagādāti.

“Ja veikalā maizes klaips maksā 1 eiro, tad graudu cena veido tikai 10%,” skaidrojot pārtikas cenu veidošanās mehānismu, sacīja Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons. Viss pārējais ir ražošanas, pārdošanas, transportēšanas izmaksas. Tāpat ir ar pienu –, ja ražotājs piena litru pārdod par 0,55 eiro, tad veikalā to var nopirkt, sākot no 1,10 eiro. Starpību veido energoresursu, transporta, mazumtirgotāja u. c. izmaksas. Viņš uzskata, – visa veida ražojošajiem uzņēmumiem vajadzētu kompensēt daļēju elektrības cenu pieaugumu. 

Komentējot augstos inflācijas rādītājus Baltijā, Zemkopības ministrijas pārstāvis Z. Ķikāns vērsa uzmanību arī pievienotās vērtības nodoklim (PVN) pārtikai. Baltijas valstis ir vienīgās ES, kur pārtikas produktiem nav samazināts PVN.

Noklausoties lauksaimniecības nozaru pārstāvju pausto, komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis rezumēja – pārtikas inflācijai ir sasniegts augstākais punkts, tas noturēsies vēl dažus gadus, taču daudz lielāks inflācijas lēciens pārtikas nozarē netiek gaidīts.

Atbalsts nepieciešams četrām no piecām mājsaimniecībām

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka 20% trūcīgāko mājsaimniecību ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir 236 eiro, savukārt 20% turīgāko mājsaimniecību – 757 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Atšķirība ir liela. Trūcīgākās mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai atvēl nepilnus 100 eiro, bet turīgākās – 218 eiro. “60% Latvijas populācijas dzīvo ģimenēs, kuru budžetā ir iztrūkums,” sacīja D. Zīle.

Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka četrām no piecām mājsaimniecībām ir vajadzīgs atbalsts.

D. Zīle zināja teikt, ka Labklājības ministrijas vadībā strādā darba grupa, lai tuvākajos gados atbalsta pasākumus daudz efektīvāk varētu piešķirt tieši nabadzīgākajām mājsaimniecībām. “Mērķtiecīgi virzīts atbalsts būtu daudz efektīvāks,” tā ministrijas ierēdne.

Savukārt V. Dombrovskis uzsvēra, ka energoresursu cenu pieauguma dēļ atbalsts būtu vajadzīgs arī eksportējošajiem uzņēmumiem. Viņam piekrita Ekonomikas ministrijas pārstāve, kura akcentēja, ka ir jāinvestē produktivitātē.

Jāsamazina energoresursu patēriņš

Savukārt bankas “Citadele” ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš LV portālam skaidroja, ka, lai mazinātu inflāciju, nav daudz instrumentu, vairums no tiem ir atbalsta pasākumu veidā.

Šobrīd varam tikai amortizēt cenu kāpuma ietekmi patērētājiem.

“Tā kā 75% no cenu kāpuma veido elektrība, degviela un pārtika, aicinu fokusēties uz energoresursiem. Visai Eiropai un arī mums jārēķinās ar ļoti sarežģītiem sešiem mēnešiem, kuros būs augstas gāzes cenas. Šobrīd varam tikai amortizēt cenu kāpuma ietekmi patērētājiem. Tomēr tuvākajos divos, trijos gados ir jāinvestē atjaunojamo energoresursu ražošanā, jāiegulda energoefektivitātē, lai būtu mazāks patēriņš,” sacīja M. Āboliņš.

Kopš maija pārtikas cenas pasaulē ir samazinājušās, arī Latvijā rudenī to vajadzētu just, kaut vai atlaižu veidā, uzskata bankas ekonomists. Bažas raisa uzņēmumu spēja izdzīvot. Pēc viņa domām, iespējams, Latviju skars maiga recesija.

Vidējā inflācija šogad varētu būt ap 17%, savukārt nākamgad M. Āboliņš prognozē 8–9%.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU