Diemžēl jautājumā nav norādīti svarīgākie kritēriji (piemēram, nekustamā īpašuma dāvinājuma līguma datums), lai varētu sniegt konkrētu atbildi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu. Tādēļ atbildam vispārīgi, bet precīzas atbildes iegūšanai aicinām jautājuma uzdevēju sazināties ar VID.

Vispārējā gadījumā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums) paredz, ka no ienākuma, kas gūts, pārdodot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (kā par ienākumu no kapitāla pieauguma).

Arī tad, ja nekustamais īpašums ir saņemts kā dāvinājums, pārdodot šo īpašumu, nodoklis no ienākuma jāmaksā, ja vien konkrētajā situācijā nav piemērojams nodokļa atbrīvojums.

Pārdodot dāvinājumā saņemto nekustamo īpašumu, ja tas ir vienīgais nekustamais īpašums, nodoklis nebūtu jāmaksā, ja gūtais ienākums tiktu ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ja pēc vienīgā nekustamā īpašuma pārdošanas vietā tiek iegādāts lētāks īpašums, tātad tiek ieguldīts mazāks ienākums, tad starpība, kas veidojas, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un ieguldīto ienākumu, ir uzskatāma par ienākumu no kapitāla pieauguma un no tā ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Iegādes vērtība dāvinātam nekustamajam īpašumam, ja tā nav norādīta dāvinājuma līgumā, atkarīga gan no tā, kas ir dāvinātājs (tuvs radinieks vai laulātais), gan no tā, kad dāvinātājs šo īpašumu iegādājies.

Tomēr, lai saņemtu precīzāku informāciju par nodokļa piemērošanu individuālā gadījumā, aicinām sazināties ar Valsts ieņēmumu dienestu, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni 67120000, uzdodot jautājumu rakstiski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Sarakste ar VID” vai piesakoties padziļinātajai konsultācijai (izvēloties tēmu “Kapitāla pieauguma nodoklis (fiziskām personām”).