Sveiki! Jautājumi par dzīvokļu īpašnieku kopības nodibināšanu un pilnvarojumu apsaimniekotājam (biedrībai): Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta pirmā daļa noteic, ka, pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder. Kā skaita kopīpašnieku balsis daudzdzīvokļu ēkā, kas ir nedalīts kopīpašums (proporcionāli domājamo daļu skaitam vai lietošanā esošo telpu skaitam, arī nedzīvojamo telpu)? Kādam jābūt balsojuma kvorumam (nedalītā kopīpašumā), lai dzīvokļu īpašnieku kopība varētu pilnvarot biedrību apsaimniekot, remontēt māju, kā arī pārstāvēt kopību tiesā, pašvaldībā utt.? Kur sūtīt paziņojumus, lai kopīpašnieki aptaujas veidā balsotu, ja nav zināmas visu kopīpašnieku deklarētās adreses?
Par to, kā balsis skaita nedalītā kopīpašumā, tiesu prakse ir nodibinājusi, ka, “pieņemot dzīvokļa īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas kopīpašnieku lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma došanu, balsu skaitīšanā ņemami vērā kopīpašnieku lietošanā esoši būvnieciski norobežoti un funkcionāli nošķirti dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kuras kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpu grupas reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Katram kopīpašniekam ir tik balsu, cik šādu telpu grupu atbilstoši viņam piederošajām domājamām daļām ir viņa atsevišķā lietošanā. Proti, balsis skaitāmas pēc katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā nodotajām telpu grupām, nevis pēc katram kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma” (Senāta 30.06.2022. spriedums lietā Nr. C30468915, SKC-59/2022).
Kvoruma jautājumus regulē Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros Dzīvokļa īpašuma likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Paziņojuma nodošanu regulē Dzīvokļa īpašuma likuma 19. panta ceturtā daļa. Uzaicinājums nododams rakstveidā vai citā kārtībā, par kuru ir vienojusies dzīvokļu īpašnieku kopība. Kopības iekšējie noteikumi var reglamentēt citus paziņošanas veidus (piemēram, e-pastu vai Būvniecības informācijas sistēmu). Taču, ja nav citu vienošanos, tad paziņojums ir jāsniedz rakstveidā.
Paziņojumus parasti sūta uz īpašnieka deklarēto adresi vai faktisko dzīvesvietas adresi, ja tā ir zināma. Ja tādas nav, tad paziņojums var tikt nosūtīts uz dzīvokļa īpašumu, kas ir īpašumā/lietošanā. Tas izriet no prakses, lai gan likums to tieši nesaka šajā pantā. Tāpat īpašnieki var iesniegt balsojumus pirms kopsapulces vai izmantot elektroniskos līdzekļus (19. panta 5. un 6. daļa). Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad kādam īpašniekam ir grūti piedalīties klātienē.
Elektroniskās sapulces un balsošana, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, ir papildu iespēja, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
