Komiteju kopsēdē uzmanības centrā bija jautājumi par to, kā Baltijas valstis kopīgiem spēkiem var stiprināt reģiona atpazīstamību starptautiskajā vidē, veidot kopīgu kultūras identitāti un veicināt radošās ekonomikas un tūrisma izaugsmi.
“Baltijas valstīm ir bagātīgs kultūras mantojums un milzīgs radošais potenciāls, kas ir nozīmīgs dzinējspēks reģionālās izaugsmes, starptautiskās atpazīstamības un tūrisma nozares attīstībai. Padziļinot sadarbību un saskaņojot kampaņas, mūsu reģions var kļūt par pievilcīgāku kultūras galamērķi, tas veicinātu tūrisma nozares konkurētspēju un veidotu jaunas iespējas ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei visā reģionā,” pauda BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.
Deputāti uzsvēra kopīgu kultūras radošo nozaru un tūrisma iniciatīvu nozīmi, kā arī apsprieda vienotas mārketinga un komunikācijas nozīmi. Tāpat tika aktualizēta kultūras, mediju un publiskās diplomātijas loma Baltijas valstu starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Parlamentārieši diskutēja arī par iespējām stiprināt mākslinieku, kultūras iestāžu un uzņēmēju pārrobežu sadarbību, kā arī izvērtēja līdzšinējo progresu kopīgas tūrisma stratēģijas izstrādē. Komitejas vienojās par nepieciešamību turpināt darbu, lai nostiprinātu Baltijas valstis kā konkurētspējīgu un pievilcīgu tūrisma galamērķi.
Diskusijā J.Vucāns norādīja, ka nozīmīgu ieguldījumu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgo vērtību stiprināšanā un identitātes popularizēšanā pasaulē varētu sniegt vienotas kultūras telpas “Baltijas māja” projekta īstenošana 2028.gada Olimpisko spēļu laikā Losandželosā. Ar šo iniciatīvu komiteju kopsēdes dalībniekus iepazīstināja Latvijas Olimpiskās komitejas nodibinājuma “Olimpisko sacensību aģentūra” valdes locekle Anita Muižniece. J.Vucāns uzsvēra, ka projekts varētu radīt līdzīgu pozitīvu un paliekošu efektu, kādu Baltijas valstis guva pēc 2018.gadā Parīzes Orsē muzejā kopīgi rīkotās izstādes “Nepieradinātās dvēseles, Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, kas joprojām saglabājas sabiedrības atmiņā.
Ne mazāk nozīmīga diskusiju tēma bija mākslīgais intelekts un tā loma izglītībā un zinātnē. Baltijas valstu parlamentārieši sprieda par to, kā izmantot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, vienlaikus mazinot ar tā attīstību saistītos riskus un izaicinājumus, tostarp tos, kas saitīti ar akadēmisko godīgumu un ētiskumu.
Deputāti pārrunāja mākslīgā intelekta lomu inovāciju attīstībā, tostarp ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā un jaunu talantu izaugsmē. Īpašu uzmanību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegācijas pievērsa mākslīgā intelekta izmantošanai izglītības procesā, tostarp intereses par mācībām veicināšanai, kā arī kritiskās domāšanas un radošuma attīstībai.
Parlamentārieši arī uzsvēra, ka mākslīgā intelekta attīstībai jābalstās demokrātiskās vērtībās, un jānodrošina caurskatāmība, atbildība un cilvēka pārraudzība. Tāpat tika spriests par kopīgiem Baltijas valstu pētniecības un inovāciju projektiem un nepieciešamību veidot vienotu reģiona redzējumu, lai Baltijas valstis kļūtu par līderēm uzticama, uz cilvēku vērsta mākslīgā intelekta attīstībā.
Kopā ar BA Latvijas delegācijas vadītāju Jāni Vucānu komiteju kopsēdē piedalījās arī Latvijas delegācijas locekļi – BA Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Briškens un BA Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Viļums.
