Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) gaidāmajai apkures sezonai piedāvā paplašināt atbalsta saņēmēju loku, lai valsts palīdzību varētu saņemt vairāk mājsaimniecību, kurām enerģijas izmaksas rada būtisku finansiālo slogu – ģimenes ar zemiem ienākumiem, ģimenes ar bērniem un seniori. Šim mērķim KEM piedāvā novirzīt 10 miljonus eiro. Šobrīd mājokļa pabalstu saņem ap 31 tūkst. mājsaimniecību.
Ņemot vērā energoresursu cenu izmaiņas, tostarp būtisko granulu un gāzes cenu pieaugumu, KEM piedāvā uz apkures sezonas laiku palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus. Tas palielinātu atbalstu esošajiem saņēmējiem un ļautu mājokļa pabalstam kvalificēties arī plašākam mājsaimniecību lokam. Vienlaikus piedāvāts palielināt valsts līdzfinansējuma daļu pašvaldībām līdz 50%, tādējādi mazinot papildu slogu pašvaldību budžetiem.
Veicot KEM izdevumu pārskatīšanu, aptuveni 4 milj. eiro no KEM izdevumu ietaupījuma paredzēts novirzīt aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam. Tādejādi līdz gada beigām nodrošinot dažādām mājsaimniecību grupām līdzšinējo ikmēneša atlaidi elektrības rēķinos 20–25 eiro apmērā. Trūcīgai un maznodrošinātai mājsaimniecības (personai) 20 eiro, ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invalidāti 20 eiro, personai ar I invalidātes grupu vai tās aizgādnim 20 eiro un daudzbērnu ģimenei 25 eiro.
Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Šobrīd nav indikāciju, ka tuvojamies visaptverošai cenu krīzei valsts mērogā. Taču aiz vidējām vērtībām nedrīkstam nepamanīt cilvēku grupas un apdzīvotu vietu iedzīvotājus, kur izmaksu kāpums būs īpaši jūtams un ikmēneša rēķinus segt pašu spēkiem nebūs iespējams. Valsts un pašvaldību atbalstam jābūt savlaicīgam un skaidrība par nākamo apkures sezonu jādod jau šobrīd.”
Aptuveni 55% jeb 450 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību siltumenerģiju nodrošina centralizētā siltumapgāde. Vēl ap 30% mājsaimniecību izmanto malku, 8% – dabasgāzi, 5% – granulas, bet 3% – citus apkures veidus. Šajā vasarā pastiprināta uzmanība pievērsta dabasgāzes un granulu tirgum.
Dabasgāzes krājumi ir pietiekami
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 11. septembrī bija noglabātas 11,5 TWh gāzes, tostarp 1,8 TWh valsts drošības rezerves. Salīdzinājumam – Latvijas kopējais gada patēriņš ir aptuveni 8 TWh, bet mājsaimniecības patērē ap 1 TWh. Gāzes pietiekamību šovasar pastiprināti uzraudzīja Baltijas valstu ministrijas un pārvades operatori. Arī dabasgāzes tirgotāji š. g. 2. septembra sarunās apliecināja, ka gāzes pieejamība nerada bažas un saistības pret klientiem tiks izpildītas.
Granulu tirgū spriedze mazinās
Pēc īpaši aukstā gada sākuma mājsaimniecības Latvijā un citviet Eiropā kurināmo sāka iegādāties agrāk un lielākā apjomā. Pieprasījuma kāpums, ražošanas izmaksas un zāģskaidu pieejamības mazināšanās jūlijā izraisīja gan cenu lēcienu, gan piegāžu kavēšanos. Atsevišķos piedāvājumos granulu cena sasniedza gandrīz 475 EUR/t, bet piegāde bija jāgaida līdz sešām nedēļām.
KEM aicināja Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Konkurences padomi pastiprināti uzraudzīt tirgu, ar AS “Latvijas valsts meži” vienojās par lielāku biomasas kurināmā pieejamību un kopā ar nozari sāka brīvprātīgu godprātīgas granulu ražošanas iniciatīvu. Septembra sākumā granulas atkal bija brīvi nopērkamas, un cena bija samazinājusies līdz 330 EUR/t. Tā joprojām pārsniedz pagājušās vasaras līmeni, tomēr tirgus tendence ir pozitīva.
Vidējie siltumapgādes tarifi saglabājas stabili
Salīdzinājumā ar 2022. gadu siltumapgādes nozare ir daudz labāk sagatavota. Investīcijas kurināmā dažādošanā ļauj siltumapgādes uzņēmumiem elastīgāk pielāgot savu ražošanu un tādējādi mazināt atsevišķu energoresursu cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotājiem. Septembrī vidējais siltumapgādes tarifs Latvijā bija 86 EUR/MWh – par aptuveni 4% vairāk nekā gada sākumā. Valstspilsētās, kas nodrošina vairāk nekā 85% no centralizēti piegādātā siltuma, vidējais tarifs bija 78 EUR/MWh jeb par 2,5% augstāks.
Vienlaikus nelielās un sadrumstalotās sistēmās, kur nav iespējams dažādot kurināmo vai kurināmā iepirkuma nosacījumi nav bijuši labvēlīgi, tarifu kāpums var būt būtiski lielāks par valsts vidējo rādītāju.
Tādēļ kopā ar Labklājības ministriju sagatavots priekšlikums mājokļa pabalsta paplašināšanai, rezervējot līdz 10 milj. eiro. Tas ļautu atbalstam kvalificēties vēl 28–38 tūkstošiem mājsaimniecību un palielinātu atbalstu par 40–70 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Priekšlikuma ieviešanai nepieciešams Ministru kabineta un Saeimas atbalsts.
