“Ar šo deklarāciju mēs skaidri un nepārprotami nosodām padomju režīma īstenotajās represijas, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšanu, personu aizturēšanu un ievietošanu psihiatriskajās slimnīcās politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka tādā veidā tika ierobežotas cilvēka pamattiesības, kā arī vajāti un sodīti okupācijas režīma pretinieki.
Komisija aicina Saeimu atzīt šīs represijas par noziegumiem un nosodīt visu to personu rīcību, kuras piedalījās šo noziegumu īstenošanā.
Tāpat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti atzīst, ka laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku motīvu dēļ ievietotās personas ir okupācijas režīma īstenoto represiju upuri un tām ir tiesības uz reabilitāciju un taisnīgumu.
Starptautiskās psihiatru profesionālās organizācijas ir norādījušas, ka Padomju Savienībā izmantotie psihisko slimību diagnostikas kritēriji būtiski atšķīrās no starptautiskajā medicīnas praksē pieņemtajiem standartiem un tika izmantoti politisku represiju īstenošanai, minēts lēmuma projektā.
Pieņemot šo deklarāciju Saeima ne tikai nosodītu pagātnē pielietotās represīvās metodes, bet arī sniegtu politisku atbalstu vēsturiskās atmiņas institūcijām un Latvijas psihiatru profesionālajai kopienai turpināt pētīt un izvērtēt šos okupācijas režīma noziegumus, norāda L. Rasima.
Komisija lūgs lēmuma projektu iekļaut ceturtdienas, 19. marta, Saeimas sēdes darba kārtībā, informē L. Rasima. Saeimas 19. marta sēdes darba kārtībā jau ir iekļauti vairāki deputātu rosināti grozījumi likumos, kas paredz ar Saeimas lēmumu atjaunot statusu personām, kuras padomju okupācijas laikā nepamatoti ievietotas psihiatriskajās slimnīcās, un iespēju piešķirt šiem cilvēkiem politiski represētās personas statusu, kā arī likumprojekts “Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam”.
