Šī ir pirmā faktu izpētes vizīte Moldovā pēc pērn rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kas noslēdza valstij ļoti nozīmīgu vēlēšanu ciklu. Parlamenta vēlēšanas norisinājās sarežģītos apstākļos, ko ietekmēja bezprecedenta Krievijas Federācijas iejaukšanās vēlēšanu procesā, tostarp nelikumīga politisko spēku finansēšana, kiberuzbrukumi un plašas dezinformācijas kampaņas.
“Moldova turpina sarežģītu, bet mērķtiecīgu reformu ceļu, stiprinot demokrātiskās institūcijas un tuvinoties Eiropas Savienības standartiem. Latvija labi izprot reformu procesa izaicinājumus, jo arī mūsu valsts savulaik gāja līdzīgu ceļu. Tāpēc mēs konsekventi atbalstām Moldovas centienus stiprināt tiesiskumu, cīnīties pret korupciju un virzīties uz pilnvērtīgu integrāciju Eiropas Savienībā,” uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica.
Lai novērtētu reformu īstenošanas gaitu, Z.Kalniņa-Lukaševica tikās ar Moldovas parlamenta priekšsēdētāju Igoru Grosu, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Veroniku Rošku un komisijas deputātiem, dažādu parlamentā pārstāvēto politisko spēku frakciju pārstāvjiem, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ekspertiem.
Tāpat vizītes ietvaros Z.Kalniņa-Lukaševica tikās arī ar Moldovas ārlietu ministru un vicepremjeru Mihaju Popšoju, Moldovas vicepremjeru reintegrācijas jautājumos un valsts galveno sarunvedēju Pārdņestras noregulējuma procesā Valeriu Kiveri, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāju Domniku Manoli un tiesas tiesnešiem, kā arī citiem tiesu varas un prokuratūras pārstāvjiem.
Sarunās uzmanība tika pievērsta aktuālajām politiskajām norisēm un reformu procesam Moldovā, cīņai pret korupciju un tiesu sistēmas reformai, parlamentārās uzraudzības stiprināšanai un politiskās dienaskārtības jautājumiem, kā arī Pārdņestras konflikta noregulējuma procesam. Izvērtējumā uzmanība tiek pievērsta arī uzsāktajai administratīvi teritoriālajai reformai (ATR).
Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmē, ka Moldovā ir uzsākts ATR process, lai palielinātu pašvaldību darba efektivitāti. Situācija Moldovā ļoti līdzinās Latvijas pašvaldību sadrumstalotībai pirms ATR. Šobrīd Moldovā 87 procentos jeb vairāk nekā 776 pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir mazāk nekā 300 un tikai 53 pašvaldībās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Šī fragmentācija neļauj nodrošināt efektīvu pakalpojumu sniegšanu, tostarp, piemēram, ūdensapgādes jautājumos. Reforma piedāvā kā minimumu noteikt 3000 iedzīvotāju skaitu vienā pašvaldībā. Šie jautājumi tika analizēti, tiekoties ar politiķiem un Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa vadību.
Kā uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica, sarunas ar Moldovas parlamenta deputātiem, valsts iestāžu pārstāvjiem, pilsonisko sabiedrību un ekspertiem līdz šim ir apliecinājušas gan valsts progresu, gan arī nepieciešamību saglabāt reformu tempu.
Faktu izpētes vizītes laikā iegūtā informācija un secinājumi tiks izmantoti, sagatavojot nākamo Asamblejas Monitoringa komitejas ziņojumu par Moldovas progresu Eiropas Padomes saistību izpildē.
