Z. Kalniņa-Lukaševica pauda gandarījumu par abu valstu attiecību attīstības dinamiku pēdējo gadu laikā, akcentējot faktu, ka šogad 5. septembrī tiks svinēti 35 gadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas. Simboliski, ka abu valstu vicespīkeri tikās 21. augustā, kad Latvijā tiek atzīmēta konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” 35. gadadiena, kas faktiski noslēdza Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesu.
“Latvijas un Korejas Republikas aktīvais politiskais dialogs paver jaunas iespējas ekonomisko attiecību attīstībai. Mums ir labs pamats un ievērojams potenciāls tās būtiski paplašināt. Sadarbības perspektīvas saredzam kā tradicionālajās eksporta nozarēs, tā arī tehnoloģiju un citās augstas pievienotās vērtības nozarēs, tostarp mākslīgā intelekta, biomedicīnas un enerģētikas jomās,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas priekšsēdētājas biedre norādīja, ka Latvijas uzņēmēju interese par Korejas tirgu turpina pieaugt. Viņa uzsvēra, ka valstiskā līmenī Latvija ir ieinteresēta ciešākā abu valstu aizsardzības industrijas uzņēmumu sadarbībā.
Pēdējo gadu statistikas rādītāji apliecina stabilas abu valstu ekonomiskās saites un vienlaikus ievērojamu potenciālu to tālākai paplašināšanai. 2025. gadā Latvijas un Korejas Republikas ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 168,6 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 2,6 procentiem, un tirdzniecības bilance Latvijai bija pozitīva – 20,6 miljoni eiro. Pieaug arī Korejas investīcijas Latvijā – 2026. gada pirmajā ceturksnī to atlikums sasniedza deviņus miljonus eiro.
Pārrunājot starptautiskās politikas aktualitātes, Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka pašreizējā globālās drošības situācijā īpaši nozīmīga ir līdzīgi domājošo valstu un partneru sadarbība, tostarp nodrošinot atbalstu Ukrainai, kā arī sadarbojoties kiberdrošības jomā, cīņā pret dezinformāciju un attīstot jaunas tehnoloģijas, tajā skaitā aizsardzības nozarē.
Abu valstu amatpersonas apliecināja interesi turpināt padziļināt parlamentāro dialogu un stiprināt attiecības drošības, ekonomikas, inovāciju un zinātnes jomās. Kā perspektīvu attīstības virzienu puses minēja sadarbību pašvaldību līmenī, kas veicinātu ne tikai investīciju piesaisti reģionos, bet arī savstarpējo kultūras apmaiņu.
No Latvijas puses sarunā ar Korejas Republikas Nacionālās asamblejas delegāciju piedalījās arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kā arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, kurš ir arī deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar šo valsti.
Foto galerija no amatpersonu tikšanās 21.08.2026. pieejama šeit (foto autori: Ieva Ābele-Ozoliņa, Reinis Inkēns, Saeima).
