FOTO: Freepik
Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) segments ir neliels: tas apvieno 29 KKS un aizņem visai mazu daļu – aptuveni 0,1% – no kopējiem finanšu sektora aktīviem, informē Latvijas Banka. Pēdējos gados tas sašaurinās, tāpēc Finanšu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kuras mērķis ir rast risinājumus, kas veicinātu KKS attīstību. Kā pirmais solis tiek gatavotas izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot arī juridisko personu (biedru) kreditēšanu. Naudas atmazgāšanas riski šajā segmentā ir zemi, jaunākajā nacionālo risku novērtējumā secinājis Finanšu izlūkošanas dienests.
Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, kas saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem noteiktus finanšu pakalpojumus.
Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus var sniegt juridiskā persona, kas saņēmusi speciālu Latvijas Bankas (LB) atļauju (licenci).
Latvijā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) segments ir orientēts uz Latvijas vietējo klientu apkalpošanu un veidojies pēc diviem principiem – teritoriālās un interešu vai nodarbinātības kopības –, piedāvājot iespējami labvēlīgākus nosacījumus, norāda LB.
KKS sektors izmanto vietējo kapitālu un pārsvarā darbojas Latvijas lauku reģionos, kuru attīstība ir to prioritāte.
2023. gada jūnija beigās 29 KKS pārvaldīja aktīvus 29,3 miljonu eiro apmērā, liecina informācija LB tīmekļvietnē. Pēdējo 12 mēnešu laikā KKS segments ir mēreni sašaurinājies: kopējais aktīvu apmērs samazinājies par 6,9%, KKS skaits sarucis par divām krājaizdevu sabiedrībām, bet biedru skaits samazinājies par 3,3% – līdz 14 784 biedriem.
KKS segmentā vērojama augsta koncentrācija: trīs lielākie tirgus dalībnieki ieņem virs 80% tirgus, seši lielākie – virs 90%.
Segments galvenokārt strādā ar mājsaimniecībām – uz tām attiecas 99% KKS izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu. Izsniegto kredītu portfelis 2023. gada pirmā pusgada beigās bija 24 miljoni eiro. Savukārt piesaistīto noguldījumu apmērs 2023. gada jūnija beigās bija 20 miljoni eiro.
2023. gada pirmajā pusē KKS segments kopumā strādāja ar zaudējumiem 200,8 tūkstošu eiro apmērā. Tomēr bez viena būtiskā tirgus dalībnieka segmentam būtu peļņa divas reizes mazāka – 101,8 tūkstošu eiro apmērā, norāda LB.
Kāpēc nozare sarūk? “Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības” (LAKS) valdes priekšsēdētāja Olga Kazačkova to skaidro ar daudzu biedru izstāšanos. LAKS sākotnējais nosaukums bija “Dzelzceļnieks KS” – šo krājaizdevu sabiedrību 1995. gadā dibināja Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības biedri. Bet kopš 2018. gada par LAKS biedriem var kļūt arī citu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā ietilpstošo arodorganizāciju biedri.
2020. gada janvārī LAKS biedru lielākais darba devējs, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), kurš nodarbināja 78% LAKS biedru, bija sācis samazināt darbinieku skaitu. Šī iemesla dēļ četru gadu laikā 1644 LAKS biedri zaudēja arodbiedrības biedra statusu un bija spiesti izstāties no krājaizdevu sabiedrības.
Kopš 2020. gada janvāra, par 40% samazinoties biedru skaitam, par 3,8 miljoniem eiro (–38%) samazinājās LAKS aktīvi, kas šobrīd ir 6,4 miljoni eiro.
Par spīti biedru skaita un aktīvu samazinājumam, LAKS savā sektorā saglabā līdera pozīcijas biedru skaita ziņā. Aktīvu ziņā LAKS ir otrā lielākā krājaizdevu sabiedrība Latvijā, uzsver O. Kazačkova. 2024. gada janvārī LAKS apvieno 2527 biedrus no 19 dažādu nozaru arodbiedrībām, kā arī biedru laulātos un pilngadīgos bērnus.
Zosēnu KKS ir finanšu kooperatīvs, kuru 2000. gadā izveidoja Zosēnu pagasta aktīvākie iedzīvotāji. Pašlaik sabiedrības biedru loks aptver Jaunpiebalgas, Raunas un Gulbenes novadus, norādīts KKS tīmekļvietnē.
Zosēnu KKS valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns norāda, ka “Zosēnu KKS darbībai pašreizējais tiesiskais ietvars der un labi strādā, nav par ko sūdzēties. Pēdējos trijos gados Zosēnu KKS aktīvi ir auguši par 40%, savukārt kapitāls – par 65% (sabiedrībai ir peļņa, kas tiek novirzīta rezerves kapitālam)”.
“Bet nozares attīstība ir samērā bremzēta,” vērtē J. Livčāns. “Tad, kad KKS sasniedz zināmu lielumu – pusmiljonu eiro aktīvos –, var sākt darbiniekiem maksāt normālu algu. Kad ir tikai 100 000 eiro aktīvos, naudas ir maz. Kurš ir gatavs daudzus gadus strādāt par mazu samaksu?”
Savukārt KKS “Allažu saime” apkalpo Siguldas un apkārtējo novadu iedzīvotājus un apvieno vairāk nekā 1000 biedru. KKS valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders uzsver, ka laukos KKS skaits samazinās. Viņa vērtējums ir skarbs: sabiedrības degradējas. Čoders pārliecinājies, ka reģionos KKS izveidot ir grūti pārāk lielo prasību dēļ – ir vajadzīgs 2500 eiro dibināšanas kapitāls, kuru nevar savākt. Līdz ar to jāpiesaista investors. Bet, tiklīdz piesaista investoru, kooperācija beidzas, jo investors prasa peļņu, tā Ē. Čoders.
“Lai KKS attīstītos laukos, liela nozīme ir uzkrātajam kapitālam, kas pieder KKS, nevis tiek investēts. Tas pasargā no krīzēm, tā ir nauda, kas “nebēg” prom no konkrētās teritorijas. Šī mūsu valstī ir liela problēma. Esam vienīgie Eiropā, kuriem nav ar likumu aizsargāts kooperatīvu īpašums: netieši tas it kā ir aizsargāts, bet faktiski nav. Rezultātā “Allažu saime” ar 900 000 eiro pašu kapitālu varētu strauji augt un attīstīties un sniegt daudz vairāk pakalpojumu, bet, ja katrs jaunais biedrs var pieprasīt sadalīt īpašumu, ko viņš nav radījis, tad attīstība ir neiespējama,” norāda Ē. Čoders.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 17. janvārī tika apspriesti 2022. gada nogalē komisijai izskatīšanai nodotie grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas 2022. gada 15. decembrī Saeimā ir akceptēti pirmajā lasījumā.
Izskatot visus iesniegtos priekšlikumus likumprojektam uz otro lasījumu, tika uzklausīti Finanšu ministrijas (FM), LB un nozares pārstāvji, bet par priekšlikumiem netika balsots. Tiesa, šos priekšlikumus nozares pārstāvji vērtē vairāk kā tehniskus labojumus.
FM paspārnē ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir rast risinājumus, kas veicinātu KKS attīstību. Kā pirmais solis šīs jomas attīstībai tiek gatavotas izmaiņas KKS regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot arī juridisko personu (biedru) kreditēšanu, norāda LB. Pagaidām šādas likumdošanas izmaiņas vēl nav iesniegtas izskatīšanai Saeimas komisijā.
“Juridisko personu kreditēšana varētu notikt ar zināmiem nosacījumiem,” komisijas sēdē teica FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktores vietniece Dina Buse.
O. Kazačkova atzina, ka darba grupā ir izveidots pamatmodelis juridisko personu kreditēšanai, kura nosacījumi ir samērīgi, un darbs ir jāturpina. Viņasprāt, tas būtu liels solis KKS attīstībai.
“Pašreizējais likums ļauj attīstīties, vienīgi nav atļauta kapitālsabiedrību – SIA – kreditēšana. LAKS biedriem tas nav īpaši aktuāli, jo viņi lielākoties ir pie darba devējiem nodarbinātas personas, bet citām KKS šis jautājums ir svarīgs – viņu biedri ir arī nelielu SIA īpašnieki,” spriež O. Kazačkova. “Tagad ir situācija, ka sava biznesa attīstībai viņi no KKS ņem aizdevumus kā privātpersonas un šos naudas līdzekļus iegulda uzņēmumā. Tas īsti nav labi. Tām KKS, kuras ir sasniegušas noteiktas kapitāla prasības un kurām ir darba pieredze, vajadzētu atļaut kreditēt juridiskas personas.”
Juridisko personu kreditēšanu atbalsta arī J. Livčāns. “Pašlaik likums ļauj kreditēt KKS biedrus, kuri strādā kā individuālie komersanti un zemnieku saimniecības. No kopējiem kredītiem, kas Zosēnu KKS ir 1,3 miljoni eiro, 15% ir aizdevumi zemnieku saimniecībām. Mūsu apvidū ne visi darbojas kā zemnieku saimniecības, ir mazie gateri, meža apsaimniekošanas komersanti u. c., kas izvēlas SIA kā uzņēmējdarbības formu. Viņiem ir vajadzīga attīstība, lielāki apgrozāmie līdzekļi. Bankas šiem SIA ne vienmēr dod kredītu vai arī dod, bet par neadekvāti lielām procentu likmēm.”
Nozares pārstāvji norāda, ka naudas atmazgāšanas riski ir ļoti zemi. “Strādājam tikai ar cilvēkiem, kas dzīvo mūsu teritorijā. Riski augs, kad sāksies juridisko personu kreditēšana,” saka Ē. Čoders.
“LAKS biedri ir fiziskās personas, Latvijas rezidenti, padziļinātas izpētes un politiski nozīmīgu personu klientu īpatsvars ir niecīgs. Visi biedri tiek identificēti klātienē. Biedriem tiek piedāvāti neliela apjoma vienkārši pakalpojumi, kas ir noguldījumu piesaistīšana un aizdevumu izsniegšana. Skaidras naudas darījumu nav, visi maksājumi no biedra un uz biedra kontu ir iekšzemes,” skaidro LAKS valdes priekšsēdētāja.
Arī Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam uzsvērts, ka KKS sniegtajiem pakalpojumiem nav raksturīgi paaugstināta riska faktori: skaidras naudas darījumu apjoms nav būtisks (2022. gadā tie bija 6,5% no klientu kredīta apgrozījuma). Liela daļa no kopējās maksājumu plūsmas ir iekšzemes maksājumi (88%), maksājumi uz/no trešajām valstīm veido vien 4,5% no kopējiem maksājumiem. Klienti pārsvarā tiek identificēti klātienē, un paaugstināta riska piegādes kanāli nav izplatīti.
Nav konstatēti gadījumi, kad KKS būtu iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanā (NILLTPF) vai sankciju apiešanā. Vērtējot KKS sektora draudus un ievainojamību 2022. gadā, secināts, ka kopumā NILLTPF un sankciju pārkāpšanas un apiešanas riska līmenis ir vidēji zems.
O. Kazačkova norāda: lai NILLTPF jomu varētu efektīvi uzraudzīt, ir svarīga biedru izpētei būtiskās informācijas pieejamība. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 41. panta otrajā daļā ir minēti likuma subjekti, kas ir kredītiestādes un apdrošināšanas komersanti, kuriem ir tiesības piekļūt valsts uzturētajām informācijas sistēmām un reģistriem bez maksas.
“Krājaizdevu sabiedrības ir nostādītas nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar kredītiestādēm. Informāciju, kas vajadzīga likumā noteikto pienākumu izpildei, no reģistriem KKS var saņemt tikai par maksu. Tas var ietekmēt sniegto pakalpojumu izmaksas un cenu. Ir jānodrošina vienāds regulējums piekļuvei valsts uzturētajām datubāzēm,” uzskata LAKS valdes priekšsēdētāja.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
