Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Kaspars Nordens, LETA
1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, ar kuriem nosaka jaunus tiesiskos mehānismus starp kopīpašniekiem radušos strīdu risināšanai, tai skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.
Grozījumi Civillikuma 1075. pantā paredz iespēju izbeigt kopīpašumu, sadalot ēku ar dzīvojamajām telpām dzīvokļu īpašumos. Turklāt sadalīšana dzīvokļu īpašumos tiek noteikta kā primārais kopīpašuma dalīšanas veids, ja kopīpašuma dalīšanas strīds izcēlies starp dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, norādīts likumprojekta anotācijā. Līdz šim šāda iespēja Civillikumā nebija noteikta.
Lai mazinātu tendenci izmantot kopīpašumu domājamās daļas peļņas gūšanai, ja tas aizskar citu personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību, grozījumi paredz ierobežojumu prasīt kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Šī norma ir paredzēta, lai būtiski ierobežotu kopīpašuma reiderismu (nekustamā īpašuma domājamo daļu iegādāšanās izsolēs vai labprātīgos darījumos par salīdzinoši zemu maksu, bet vēlāka kopīpašuma izbeigšanas prasības celšana, kas ar augstu varbūtību nodrošina iespēju iegūt daudz lielāku vērtību nekā samaksātā summa par domājamām daļām).
Civillikums papildināts ar 1074.1 pantu, ar kuru tiek paredzēta iespēja kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš kaitē pārējiem, t. sk. traucē nekustamā īpašuma uzturēšanu, piemēram, nesaskaņojot būvprojektu nepieciešamo būvdarbu veikšanai, lai uzturētu ēku.
Kopīpašnieka daļa atsavināma pārējiem kopīpašniekiem, atdodot šo daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu to atlīdzināt naudā vai pārdodot izsolē starp kopīpašniekiem (slēgtā izsolē). Ja neviens no pārējiem kopīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai tiesai ir pamatotas šaubas par šādu atsavināšanas veidu piemērotību, tiesa noteic šo daļu pārdot atklātā izsolē.
Ja kopīpašnieka daļu nav izdevies pārdot izsolē starp kopīpašniekiem, tā pārdodama atklātā izsolē.
Civillikumā paredzēta iespēja, ka ne vienmēr kopīpašuma izbeigšana notiks attiecībā uz visu kopīpašuma priekšmetu, – būs iespēja rīkoties arī ar domājamo daļu, to atsavinot pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām, piemēram, izsolē.
Uzzini vairāk >>
