Esmu daudzdzīvokļu mājā esoša dzīvokļa īpašniece. Renovācijas maksājumu par savu dzīvokli samaksāju pilnā apmērā un pirms termiņa, pamatojoties uz apsaimniekotāja izrakstīto rēķinu un veicot pārskaitījumu uz viņa norādīto bankas kontu. Man ir visi maksājumu apliecinošie dokumenti. Vēlāk noskaidrojās, ka iepriekšējā apsaimniekotāja vadītājs piesavinājās iedzīvotāju iemaksātās renovācijas naudas un tās nepārskaitīja kreditoram. Apsaimniekotājs tika nomainīts. Jaunais apsaimniekotājs tagad pieprasa man atkārtoti samaksāt renovācijas maksājumu, pamatojot ar to, ka nauda nav nonākusi pie kreditora, un norādot, ka man kā dzīvokļa īpašniecei bija pienākums pārbaudīt maksājuma ieskaitīšanu. Esmu rakstveidā apstrīdējusi parāda esamību un pieprasījusi dokumentus, kas pamatotu atkārtota maksājuma pienākumu. Vai dzīvokļa īpašniekam šādā situācijā var likumīgi uzlikt pienākumu atkārtoti maksāt par saistību, kuru viņš ir izpildījis, ja līdzekļi ir piesavināti apsaimniekotāja prettiesiskas rīcības dēļ?
Iepazīstoties ar jautājumā aprakstīto situāciju, zvērināta advokāte Ieva Keterliņa skaidro:
“Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta ceturtajā2 daļā noteikts, “ja norēķini par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieka pienākums ir no dzīvojamās mājas īpašnieka saņemto maksājumu nekavējoties pārskaitīt pakalpojuma sniedzējam tieši dzīvojamās mājas īpašnieka samaksātajā apmērā”. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība bija nolēmusi, ka ēkas renovācijai nepieciešamos līdzekļus iekasē pārvaldnieks, kuram ir pienākums tālāk veikt norēķinu kopības kreditoram, tad dzīvokļu īpašnieki var pieprasīt pārvaldniekam attiecīgo kopības lēmumu izpildīt, tai skaitā vērsties pret iepriekšējo pārvaldnieku ar prasījumu par zaudējumu nodarīšanu vai pienākuma pienācīgu izpildi. Pārvaldnieka pienākums atlīdzināt dzīvokļu īpašniekam nodarītos zaudējumus var būt līgumiski reglamentēts pārvaldīšanas līgumā. Protams, arī LR Civillikuma 1779. panta noteikumi paredz vispārēju pienākumu atlīdzināt zaudējumus. Ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta trešajā daļā noteikto, iepriekšējam pārvaldniekam vajadzēja nodot dzīvokļu īpašnieku kopībai mājas lietu, atskaites par kopības finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī tās mantu, kas detalizēti definēta Dzīvokļa īpašuma likuma 15.2 panta pirmās daļas apakšpunktos. Praksē pieņemts, ka kopība pilnvaro jauno pārvaldnieku kopības vārdā pārņemt tās mantu no iepriekšējā pārvaldnieka. Tādējādi konkrētajā gadījumā aktuāls ir jautājums, vai jaunais pārvaldnieks ir saņēmis no iepriekšējā pārvaldnieka kopības mantu, pārskatus un mājas lietas dokumentāciju. Gadījumā, ja tas nav noticis, ar šādu prasījumu pret iepriekšējo pārvaldnieku kopība var vērsties tiesā, proti, uzliekot par pienākumu iepriekšējam pārvaldniekam izpildīt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta trešajā daļā noteiktos pienākumus. Kontekstā ar minēto lietderīgi būtu pilnvarot jauno pārvaldnieku kopības vārdā vērsties pret bijušo pārvaldnieku ar prasījumu par renovācijai samaksātās un kreditoram nenodotās naudas piedziņu, jo arī tā uzskatāma par kopības mantu.
Paralēli apsverams, vai iepriekšējā pārvaldnieka darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes (kopības mantas piesavināšanās), par ko var vērsties Valsts policijā, lūdzot uzsākt kriminālprocesu. Diemžēl praksē šādi kriminālprocesi tiek uzsākti reti, aizbildinoties ar to, ka starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds.
Jaunais pārvaldnieks no dzīvokļu īpašniekiem varētu pieprasīt atkārtoti maksāt renovācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus tikai gadījumā, ja tā ir lēmuši dzīvokļu īpašnieki. Pretējā gadījumā nav saskatāms tiesisks pamats atkārtotai līdzekļu ievākšanai no dzīvokļu īpašniekiem.
Jebkurā gadījumā dzīvokļu īpašnieks ne tikai var iebilst par rēķinos iekļauto pozīciju atkārtoti veikt renovācijai nepieciešamo līdzekļu samaksu, bet arī lūgt pārvaldniekam sniegt minētās pozīcijas tiesisko pamatojumu atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta otrajai daļai.
Lūdzu ņemt vērā, ka atbilde un tajā paustais viedoklis ir balstīti uz aprakstā sniegto informāciju un to, kā situāciju uztvēris atbildes sniedzējs, līdz ar to juridiskā analīze nav uzskatāma par absolūtu un tās saturs varētu mainīties pie apstākļiem, ja mainās informācija, kas atbildes sagatavošanas laikā nebija zināma.”
Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
